Augkopība

Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” janvāra numurā saruna ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani par procesiem nozarē, kas saistīti ar strauji augošajām ražošanas izmaksām, iepirkuma cenām galvenajām lauksaimniecības precēm, kā arī neskaidrību, ko vieš ES uzsāktā Zaļā kursa politika.

Grāmatvedības sadaļā par izmaiņām nodokļu jomā 2022. gadam.

Noslēdzoties vienai dārzkopības sezonai, jau drīz pie durvīm klauvē jaunā. Pasaulē ceļoties dažādu būtisku resursu cenām – degvielai, gāzei un elektrībai, –  parādās aktuāli jautājumi: kas notiks ar pārējiem resursiem, kurus izmanto mūsu dārzeņu ražošanai. Tajā skaitā, redzes lokā nonāk tas, ar ko viss sākas. Tās ir sēklas visdažādākajām dārzeņu kultūrām.

Kas ir lauka demonstrējumi? Tos parasti ierīko konsultants sadarbībā ar lauksaimnieku un zinātnieku, lai demonstrētu un novērtētu kādu jaunu tehnoloģisku paņēmienu vai metodi, vai, lai ieviestu ražošanā kādu zinātnisku atziņu.

Kāpēc ierīkot lauka demonstrējumus? Ierīkojot demonstrējumu, var parādīt lauksaimniekiem jaunas iespējas, tehnoloģijas, metodes. Tas ir efektīvs informācijas apmaiņas veids, lai rosinātu lauksaimniekus apgūt jaunas un pilnveidot esošās tehnoloģijas kultūraugu audzēšanā.

Lai saprastu, vai un kā Latvijā iespējams sasniegt ambiciozo mērķi – 2030. gadā 30% no lauksaimniecības zemēm un 30% no publiskā sektora pārtikas iepirkumiem ir bioloģiski – 14. decembrī aicinām piedalīties bioloģiskās lauksaimniecības konferencē, ko rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju (LBLA).

Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” decembra numurā informējam par Zemkopības ministrijas sagatavotā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam projektu – vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības un lauku attīstības jomā.

Grāmatvedības sadaļā plašs atskats uz konferenci “Grāmatvedība 2022 – no nodokļiem līdz digitalizācijai”.

Informējam par to, ka LLKC nodibināta jauna – Vides nodaļa, un tās vadītāja Zane Rubika stāsta par galvenajiem darbības virzieniem.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir lauksaimnieka partneris, kas veicina klientu augsmi*. Saskaņā ar uzņēmuma  stratēģiju 2021.–2025. gadam LLKC ir jākļūst par nozīmīgu bioloģiskās lauksaimniecības attīstības virzītājspēku Latvijā. Ar skatu nākotnē un izvērtējot klientu augsmes vajadzības, šī gada oktobrī LLKC tika nodibināta jauna struktūrvienība – Vides nodaļa.

Šovasar laikapstākļi bija lutinājuši, ļaujot daudziem augiem  nogatavoties ātrāk nekā ierasti, taču tie arī pārsteiguši – siltā un mitrā laikā bieži vien daudz straujāk attīstās dažādas slimības. Līdz ar to labākas ražas iegūšanai daudzviet ir bijis nepieciešams lietot augu aizsardzības līdzekļus (AAL).

Arvien vairāk lauksaimnieku apzinās un saprot, ka zaļmēslojumu kultūru audzēšanai augmaiņā ir neatņemama un būtiska nozīme. Daudzās kultūras, kuras ir iespējams izmantot kā zaļmēslojumu, dod pozitīvu ietekmi uz nozīmīgiem faktoriem, kas uzlabo augsni.

Lielākā daļa cilvēku šīs kultūras saprot kā mēslojumu ar papildu  ietekmi uz augsnē esošie patogēniem, dažādojot derīgo augsnes mikrofloru un veicot augsnes atveseļošanu. Dažādi ir viedokļi par to, ko ar izaugušo zaļmēslojuma masu darīt rudenī? Pirms ķeramies pie atbildes, mazliet no terminoloģijas.

Augsnes auglības un kultūraugu nodrošinājuma ar augu barības vielām ierobežojošais faktors bieži vien var būt augsnes pH reakcija. Lielākai daļai augu ir labāk pieejamas barības vielas, ja augsnes reakcija ir 6,5. Skābākās augsnēs, kur augsnes reakcija ir zemāka, kā nepieciešams konkrētam kultūraugam, ir jāveic augsnes kaļķošana.

Patlaban ir pieejami dažādi kaļķošanas materiāli. Kā atšķirīgi kaļķošanas materiāli ietekmē dažādu kultūraugu augšanu un attīstību, tika secināts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra  ierīkotajos demonstrējumos.