Jūs atrodaties šeit

Augkopība

Leave blank for all. Otherwise, the first selected term will be the default instead of "Any".
Leave blank for all. Otherwise, the first selected term will be the default instead of "Any".

Augu maiņas nozīme kultūraugu slimību ierobežošanā bioloģiskos sējumos

Domājot par tuvāko gadu izaicinājumiem graudkopjiem, augu maiņas ievērošana ir viens no pamatpasākumiem virzībai uz ES Zaļo kursu. LLKC sadarbībā ar Madonas novada Liezēres pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību ”Vidus Stukules” 2018. gada pavasarī uzsāka demonstrējumu ar mērķi praktiski parādīt augu maiņas ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos.

Mērķa sasniegšanai 2018. gadā sākti ierīkot šādi augu maiņas varianti:

1. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu;

Siltumnīcu sagatavošana nākamajai sezonai

Dārzeņu un garšaugu audzēšana segtajās platībās prasa lielus finansiālus ieguldījums, toties ir iespējams iegūt vairākas reizes lielāku ražu nekā lauka apstākļos. Segtajās platībās augiem ir iespējams nepārtraukti nodrošināt atbilstošu klimatu (temperatūru, substrāta mitrumu, gaisa mitrumu, apgaismojumu, vēdināšanu utt.), kas veicina lielāku ražību. Nodrošinot optimālus augšanas apstākļus augiem, bieži tiek radīti atbilstoši apstākļi arī slimībām un kaitēkļiem. Svarīgi, lai siltumnīca būtu tīra no slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem, pretēji tie var nest ļoti lielus zaudējumus.

Konference "Ceļā uz bioloģiskās lauksaimniecības mērķi – 25/30/30"

Lai saprastu, vai un kā Latvijā iespējams sasniegt ambiciozo mērķi – 2030. gadā 30% no lauksaimniecības zemēm un 30% no publiskā sektora pārtikas iepirkumiem ir bioloģiski – 14. decembrī aicinām piedalīties bioloģiskās lauksaimniecības konferencē, ko rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju (LBLA).

Uztvērējaugu maisījumu plusi un mīnusi

Pētot uztvērējaugu izmantošanu augkopībā, ierīkoti izmēģinājumi gan AREI Stendes pētniecības centrā, gan z/s “Lielvaicēni”. Lai dalītos ar gūtajām atziņām par uztvērējaugu maisījumu audzēšanu, tika rīkots tiešsaistes seminārs, kurā AREI pētniece Solveiga Maļecka pastāstīja par to maisījumiem un sējas laikiem 2021. gadā Stendes pētniecības centrā un  sniedza ieskatu 2019./2020. gada uztvērējaugu maisījumu izmantošanas rezultātos. Z/s “Lielvaicēni” pārstāve Iveta Grudovska dalījās ar praktisku pieredzi, kas gūta, ierīkojot dažādus uztvērējaugu maisījumu izmēģinājumus saimniecībā.

Iznācis “Lauku Lapas” novembra numurs

Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra numurā saruna ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani par to, kā ārkārtējā situācija valstī ietekmē lauksaimniekus un arī viņu padomdevējus – konsultantus.

Grāmatvedības sadaļā skaidroti jaunie Ministru kabineta  noteikumi par kases operāciju uzskaiti.

Kas ir aruma zole un tās ietekmes samazināšana

Kā rudens, tā daudzos laukos paverās viena un tā pati aina. Pēc kārtīgiem rudens lietiem parādās lielas ūdens lāmas. Optimālam ūdens režīmam ir izšķiroša nozīme augstu ražu nodrošināšanai. Ir svarīgi tikt skaidrībā par patieso situāciju katrā tādā laukā. Ja uz lauka ir ūdens lāmas, tas nozīmē, ka ūdens aprite ir traucēta ne tikai augsnes aramkārtā, bet arī tās dziļākajos slāņos. Tad augsnes aramkārta barosies tikai no nokrišņiem, līdz ar to arī iesēto vai iestādīto augu saknes. Tiek izslēgta iespēja saknēm saņemt mitrumu no gruntsūdeņiem.

Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana pākšaugu sējumos dažādos Latvijas reģionos

Pēdējo 10 gadu laikā proteīnaugu platība ES ir palielinājusies. To veicina politiskie stimuli un iekšzemes patēriņa pieaugums. Latvijā ir piemēroti klimatiskie apstākļi lauka pupu un zirņu audzēšanai. Lai gan pākšaugu ražība ir mainīga atkarībā no laika apstākļiem un tradicionāli tā ir zemāka nekā graudaugu ražība, tomēr, uzlabojot audzēšanas agrotehniku, nākotnē iespējams būtisks ražības pieaugums.

Kaitīgo organismu izplatība, audzējot graudaugus ar dažādām augsnes apstrādes tehnoloģijām

Izvēloties graudaugu audzēšanas tehnoloģiju, priekšroka dodama tādai, kas nodrošina lielākas ražas ieguvi ar mazāku darba un enerģijas patēriņu. Viens no veidiem, kā samazināt izdevumus, audzējot graudaugus, ir augsnes pirmssējas apstrādes minimalizācija,  izmantojot vai nu minimālu augsnes pirmssējas apstrādi, vai arī veicot tiešo sēju rugainē. Svarīgi ir saprast, kā attīstās kaitīgie organismi, kā tiek ietekmēta raža un tās kvalitāte, izmainot pirmssējas augsnes apstrādes veidu.

Pieejams konferences “Zaļās prakses lauksaimniecībā” videoieraksts

Lai gūtu plašāku ieskatu, kādā virzienā pašlaik dodas lauksaimniecības politika augkopības nozarē un ar labiem piemēriem iedvesmotos pārmaiņām, 20. oktobrī tika aizvadīta tiešsaistes konference “Zaļās prakses lauksaimniecībā”.

Kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums jāiesniedz līdz 30.novembrim!

Atgādinājums saimniekiem! Ja apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi īpaši jutīgā teritorijā 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, neaizmirsti līdz 30. novembrim elektroniski iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu.

To nosaka Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem".

Lapas