Kas ir aruma zole un tās ietekmes samazināšana

Kā rudens, tā daudzos laukos paverās viena un tā pati aina. Pēc kārtīgiem rudens lietiem parādās lielas ūdens lāmas. Optimālam ūdens režīmam ir izšķiroša nozīme augstu ražu nodrošināšanai. Ir svarīgi tikt skaidrībā par patieso situāciju katrā tādā laukā. Ja uz lauka ir ūdens lāmas, tas nozīmē, ka ūdens aprite ir traucēta ne tikai augsnes aramkārtā, bet arī tās dziļākajos slāņos. Tad augsnes aramkārta barosies tikai no nokrišņiem, līdz ar to arī iesēto vai iestādīto augu saknes. Tiek izslēgta iespēja saknēm saņemt mitrumu no gruntsūdeņiem.

Lai sekmīgi noteiktu augsnes aramkārtas zoli, būs nepieciešami trīs galvenie instrumenti. Tie ir, dārza lāpsta, rokas kultivators, bet trešais instruments ir ass dzelzs iesms ar apaļu rokturi, kas kalpos arkla zoles noteikšanai. To var izgatavot arī katrs pats, ja ir pieeja metālapstrādes darbiem.

Kūtsmēsli un augu atliekas kūdrošanās procesa, kas ir līdzīgs kā dabiskā kūdras purvā, gala rezultātā izveidojas filcam līdzīgs slānis. Lai pilnvērtīgi to varētu noteikt, ir jāizrok augsnes kubs, to novieto horizontālā stāvoklī. Ar rokas kultivatoru, to pamazām irdinot, varēs ieraudzīt patieso ainu, cik nopietni un no kā augsnes apakšējais sablīvētais slānis būs izveidojies. Vienlaikus varēs noteikt augsnes kopējo veselības stāvokli. Pēc augsnes agregātformas varēs noteikt tās stāvokli. Dzīvā augsnē augsnes daļiņas ir nelielas, ar izlocītu virsmu –  ieliekumiem un izliekumiem. Tiem ir graudaina līdz smalkgraudaina struktūra. Augsnei ir patīkama smarža, kur sajaucas dažādu smaržu kokteilis. Dzīva augsne smaržo tikpat labi kā meža augsne.

Blīvās augsnēs augsnes daļiņām ir gluda virsma, tās bieži ir ar asām šķautnēm. Augu sakņu sistēma veidojas nepilnīga, tā slikti zarojas. Augsnes virsma, kas varētu saskarties ar mikroorganismiem, ir krietni mazāka, līdz ar to vērojama mazāka to darbība.

Tādām augsnēm trūkst dzīvības smaržas, bieži smaka ir asa, nepatīkama, var atsist skābumu, bieži tai ir puvuma vai sērūdeņraža smaka. Vai katrs kārtīgs saimnieks ir paracis un pasmaržojis, pēc kā smaržo augsnes viņa laukos. Ne viss ir tik labi, kā izskatās.

Kā izvarīties no tā, lai augsnes aruma zole neveidotos, un augsne smaržotu?

* Augsnei trūkst organiskās vielas, tādēļ ir jādod organiskais mēslojums, vislabāk, ja tas ir kūtsmēslu komposta veidā. Diemžēl intensīvajā  graudkopībā tas vairs nenotiek jau gadiem.

* Augmaiņa situācija uzlabo pilnīgi noteikti, tikai, lai uzlabojumi būtu vērā ņemami, sugu daudzveidība ir jāpalielina. Kamēr visu noteiks  nauda, audzējot tikai kultūras, kas dod lielāko peļņu, ievērojamu  uzlabojumu nebūs.

* Augsnes apstrāde ir vēl viens klupšanas akmens, jo apstrāde pēc būtības iet degradācijas virzienā, savukārt minimālā apstrāde un bezaršanas tehnoloģijas tikai ilgtermiņā var dot rezultātus.

* Aršanas dziļuma maiņa arī ir klasisks paņēmiens, kā var cīnīties ar zoli. Taču tad ir svarīgi, lai pa gadiem aršanas dziļums mainītos dziļāk vai seklāk.

* Tiešā aruma zoles iznīcināšanai nepieciešama dziļirdināšana, ko vajadzētu papildināt ar mikroorganismu preparātu iestrādi augsnes apakškārtā. Bez pārējo faktoru neievērošanas efekts būs vērojams tikai 3–4 gadus.

Kā dažādu faktoru kopums noved pie tā, ka aruma zoles veidojas, tā pasākumu komplekss dod iespēju no tā tikt vaļā uz visiem laikiem. Kamēr rudeņos un pārējā veģetācijas perioda laikā vēl uz laukiem redzēsim lāmas, vēl ir daudz, ko darīt. Moderna un jaudīga tehnika nenosaka visu, bet tikai izpratne par augsnes procesiem dos virzību uz dzīvu un smaržīgu augsni.

Māris Narvils,
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā