Pamatnosacījumi labai dārzeņu uzglabāšanai
Dārzeņu sezona pamazām noslēdzas. Daļa kultūru jau pamazām gan kastēs, gan konteineros, gan sabērumos steidz sagult noliktavās un pagrabos, daļa kultūru vēl tikai gaida savu kārtu novākšanai.
Dārzeņu sezona pamazām noslēdzas. Daļa kultūru jau pamazām gan kastēs, gan konteineros, gan sabērumos steidz sagult noliktavās un pagrabos, daļa kultūru vēl tikai gaida savu kārtu novākšanai.
Sabalansēts augu barības vielu nodrošinājums veicina ražas pieaugumu un augstāku kvalitāti. Graudaugiem bez galvenajiem elementiem ražas nodrošināšanai būtiski ir arī sekundārie elementi – sērs un magnijs, un mikroelementi – varš, mangāns un cinks.
Līdz 30. novembrim lauksaimniekiem, kuri īpaši jutīgajā teritorijā apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi un lieto mēslošanas līdzekļus 20 hektāros un lielākā platībā, kā arī audzē kartupeļus, dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, elektroniski jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums.
Zemnieku saimniecībā “Strazdi” Tērvetes novadā 23. septembrī notika lauka diena, kurā tika runāts par projekta “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” pirmajiem rezultātiem un lauksaimnieku pieredzi, strādājot ar bezaršanas tehnoloģijām. Projektu kā vadošais partneris īsteno Agroresursa un ekonomikas institūts sadarbībā ar lauksaimniekiem, LLKC un citiem partneriem.
Arvien vairāk augļu dārzu stādītāju izvēlas no jauna veidot bioloģiskos augļu dārzus. Visi vēlas, lai augļu dārzi augtu salīdzinoši ātri, dotu labas ražas un būtu arī pietiekami ziemotspējīgi. Ziemas periods ir ļoti svarīgs, lai augļu koki un ogulāji pilnvērtīgi varētu sagatavoties nākamajai ražas sezonai.
Kas tad ir tie faktori, kas var un spēj ietekmēt augļu koku un ogulāju ziemcietību. Cik no tā visa var ietekmēt pats dārzkopis un cik ir jāpaļaujas uz dabas un laika apstākļu labvēlību.
Turpinās projekts par vidi saudzējošu un efektīvu Latvijas augkopību. Tā ceturtajā posmā tiek turpināts darbs pie lauku izmēģinājumiem zemnieku saimniecībās. Tajās tika novākta raža izmēģinājumu laukos, kuros bija veikta augsnes apstrāde un sēja 2–3 variantos:
1) veicot klasisko apstrādi – augsnes apstrādes tehnoloģijās iekļaujot aršanu;
2) minimālā augsnes apstrāde – augsne pirms sējas vai reizē ar sēju rugainē tiek sekli sastrādāta;
3) tiešā sēja – kurā tiek sēts rugainē, apstrādājot tikai sēklas gultni, pārējo rugaini atstājot neskartu.
LLKC 23. septembrī notiks lauka diena “Augsnes apstrādes tehnoloģijas z/s “Strazdi””, Kroņaucē, Tērvetes novadā. Šajā lauka dienā būs iespēja iepazīties ar z/s “Strazdi” augsnes apstrādes tehnoloģijām un tikties ar projektā iesaistītajiem lauksaimniekiem, AREI zinātniekiem, LLKC augkopības speciālistiem un citiem interesentiem, lai diskutētu par vidi saudzējošām augsnes apstrādes tehnoloģijām.
LLKC 23. septembrī notiks lauka diena “Augsnes apstrādes tehnoloģijas z/s “Strazdi””, Kroņaucē, Tērvetes novadā. Šajā lauka dienā būs iespēja iepazīties ar z/s “Strazdi” augsnes apstrādes tehnoloģijām un tikties ar projektā iesaistītajiem lauksaimniekiem, AREI zinātniekiem, LLKC augkopības speciālistiem un citiem interesentiem, lai diskutētu par vidi saudzējošām augsnes apstrādes tehnoloģijām.
Daudz, lieli un labas kvalitātes – tāda ir šī rudens kartupeļu raža visā Latvijā, apmierināti atzīst ne vien paši audzētāji, bet arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Kartupeļu lauki šogad visā valstī plešas 8,5 tūkstošu hektāru platībā, un to kopražu prognozē 233 tūkstoši tonnu.