LLKC, Ozolniekos tiks rīkotas mācības apliecības pagarināšanai 2. klases augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem.
Mācību norises vieta: LLKC, Rīgas ielā 34, Ozolnieki,
Mācību norises laiks: 23. janvāris, plkst. 9.
Mācību tēmas:
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” janvāra numurs. Tajā varat lasīt LLKC apgāda vadītājas Ivetas Tomsones interviju ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani par iepriekšējā gada vērtējumu un šāgada svarīgākajiem notikumiem, atzīstot, ka darbs pie ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada noteikti būs viens no faktoriem, kas ietekmēs lauksaimnieku ikdienu.
(Turpinājums, sākumu skat. “Lauku Lapas” 2017. gada decembra numurā) vai ŠEIT
Programmas Erasmus ietvaros 2017. gada augusta beigās man bija lieliska iespēja iepazīties ar bioloģisko lauksaimniecību Norvēģijā, dodoties 600 km uz ziemeļiem no Oslo, uz Tingvolu starp Alesundu un Tronheimu.
Augsnes auglība ir tieši atkarīga no humusvielu satura,– visauglīgākās augsnes stepju melnzemju zonās satur 10% humusvielu, kamēr Latvijas augsnēs to saturs ir tikai 1,5–2%. Tāpēc humusvielu lietošana Latvijas zemkopībā ir aktuāla.
Humusvielas – humīnskābes un fulvoskābes–rodas organisko atlieku sadalīšanās jeb humifikācijas procesā. Tieši pateicoties humifikācijas procesiem, uz sauszemes ir iespējama dzīvība, jo humusvielas atrodas augu barības ķēdes pamatā.
Par aizvadīto gadu lauksaimniecībā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra šāgada darbiem saruna ar LLKC valdes priekšsēdētāju MĀRTIŅU CIMERMANI.
– Kā vērtējat lauksaimniecību kopumā 2017. gadā? Vai lauksaimnieki iemācījušies tik galā gan ar ekonomiskajiem, gan klimatiskajiem satricinājumiem?
Silto ziemu pakāpeniski nomaina vēsāks laiks, līdz ar ko spēkā pieņemas kailsals, kas negatīvi var ietekmēt dažādus augus. Īpaši bīstams kailsals var kļūt Kurzemes pusē, kur sniega nav vispār vai tas nenosedz augsnes virskārtu. Pārējā Latvijas daļā, kur izveidojusies kaut neliela sniega kārta, satraukumam pagaidām pamata nav.
Šoreiz žurnālā par to, kā varētu ziemot augļu koki; par krūmcidonijām, iepazīto ziemeļu kaimiņu dārzos; pasaules ābolu tirgus; ābolu uzglabāšanas tehnoloģiju izvērtējums; par to kāds aizgājušais gads bijis ogu audzētājiem un kā ogu audzēšana notiek kaimiņos uz dienvidiem; augļaugu blakus produkti pārtikas ražošanā; dārzeņu šķirnes īpašiem mērķiem; tauriņzieži – resursi, to loma; šalotes un mazpulcēni; pieredze stādaudzēšanā; Ziemassvētku eglītes; jaunumi
Klāt pirmssvētku nedēļa, un viens no jaukākajiem pasākumiem ir Ziemassvētku eglītes iegāde. Ir vairākas iespējas tikt pie kārotā svētku simbola.
Egle mežā
Turpinām iepazīties ar dārza derīgajiem organismiem. Prieks par to, ka to patiešām ir tik daudz. Tāpēc ir svarīgi zināt, gan kas tie tādi, gan kā tiem palīdzēt vairoties mūsu dārzā un sargāt to.
Īstie krupji – Bufonidae
Tie Latvijā ir pārstāvēti ar trim dzimtām, nozīme dārza aizsardzībā ir divām no tām – īstajiem krupjiem un varžu krupjiem.
Parastais krupis – Bufo bufo
Ikviens dārzkopis savā ikdienas darbā katru sezonu sastopas ar kaitīgo organismu darbības izpausmēm, jo tur, kur tiek sēts un stādīts, audzējot noteiktas sugas dārzeņus, augļus un ogas, tiek radīti ļoti labi apstākļi kaitēkļu un slimību darbībai. Ir novērots, ka tajā pašā laikā mums apkārt ir dažādām grupām piederīgi augi – dārzeņi, garšaugi, ārstniecības augi, kurus noteiktā veidā izmantojot, ir iespējama kaitīgo organismu ierobežošana un nomākšana.
Ar ko atšķiras no augiem iegūtie kultūraugu aizsardzības līdzekļi un ķīmiski sintezētie
