Humusvielu lietošana Latvijā ir aktuāla

Augsnes auglība ir tieši atkarīga no humusvielu satura,– visauglīgākās augsnes stepju melnzemju zonās satur 10% humusvielu, kamēr Latvijas augsnēs to saturs ir tikai 1,5–2%. Tāpēc humusvielu lietošana Latvijas zemkopībā ir aktuāla.

Humusvielas – humīnskābes un fulvoskābes–rodas organisko atlieku sadalīšanās jeb humifikācijas procesā. Tieši pateicoties humifikācijas procesiem, uz sauszemes ir iespējama dzīvība, jo humusvielas atrodas augu barības ķēdes pamatā.

Bioloģiski aktīvi humusvielu produkti lauksaimniecībā

Pēdējā laikā Eiropā un arī Latvijā gan dārzkopju, gan profesionālu lauksaimnieku vidū aizvien populārāki kļūst humusvielu produkti. Lielāko daļu no tiem šobrīd importē un lauksaimniekiem piedāvā ar ārvalstu ražotājiem saistītas kompānijas. Vairumā gadījumu šie produkti tiek ražoti no minerāla leonardīta (brūnoglēm). Tajā pašā laikā maz uzmanības tiek pievērsts Latvijā ražotiem humusvielu produktiem, kurus iegūst no vietējām izejvielām – kūdras un sapropeļa.

Ar zinātniskiem pētījumiem šajā jomā jau kopš 2009. gada nodarbojas Latvijas Humusvielu institūts (LHVI). Pētījumu rezultātā ir izstrādāti un ieviesti ražošanā vairāki augstas kvalitātes produkti ar zīmolu “GreenOK”, kas sevi pierādījuši profesionālajā lauksaimniecībā.

Ar ko atšķiras Latvijas humusvielu produkti no līdzīgiem ārvalstu ražojumiem? Pirmkārt, ar humusvielu struktūru. Humusvielas (humīnskābes, fulvoskābes un to sāļi) ir lielmolekulāras vielas, kuru bioloģiskā aktivitāte ir atkarīga no iegūšanas metodes un izejvielām. Šobrīd pastāv pieņēmums (kas apstiprinājies arī oficiālos lauka izmēģinājumos), ka kūdras vai sapropeļa humusvielu molekulas aktīvāk iesaistās bioloģiskajā apritē nekā molekulas no leonardīta vai vermikomposta (slieku komposta). Tāpēc produkti no kūdras un sapropeļa būtu ekonomiski daudz izdevīgāki lauksaimniecībā. Pētījumos, kas veikti Latvijas Zemkopības zinātniskajā institūtā, ir pierādīts, ka ļoti labu efektu – ražīguma pieaugumu līdz pat 25% –var panākt, lietojot ne vairāk kā 300–500 ml humusvielu koncentrāta uz 1 ha sējumu. Šos produktus iesaka lietot profesionālajos miglotājos kopā ar citiem foliārajiem mēslojumiem vai pesticīdiem, tāpēc nav vajadzīgi papildu izdevumi lauka apstrādē.

Humusvielas kalpo kā augsnē mītošo mikroorganismu darbības aktivatori. Līdz ar to tiek paātrināti organisko atlieku sadalīšanās procesi, uzlabojas slāpekli un fosforu fiksējošo baktēriju darbība augsnē. Šie ir ļoti svarīgi faktori, kurus var izmantot Latvijas augšņu organiskā sastāva uzlabošanai un minerālmēslu patēriņa samazināšanai (vēl viens ekonomisks ieguvums lauksaimniekiem).

Humusvielu pielietojums ir ļoti daudzveidīgs. Tās var lietot kā foliāros organiskos mēslojumus, augšanas aktivatorus, organisko atlieku sadalītājus (ražas atliekām uz lauka, kūtsmēsliem, sausajām tualetēm, pārtikas u. c. organiskajām atliekām). Pasaules prakse ir pierādījusi, ka humīnskābes sāļi ar labām sekmēm var tikt lietoti kā dzīvnieku pārtikas piedevas vai sastāvdaļas, uzlabojot zarnu trakta mikrofloru, kas savukārt uzlabo lauksaimniecības dzīvnieku veselību un imūnsistēmu.

Augšanas hormonu izmantošana

Latvijas Humusvielu institūts ir veicis pētījumus arī citā virzienā, izstrādājot jaunu produktu, kas sevī ietver dabisku augšanas fitohormonu maisījumu. Latvijā šis produkts pazīstams ar nosaukumu “Green Cytokinin”. Tā pētījumi veikti Zemkopības zinātniskajā institūtā Latvijā, kā arī Stuļginska universitātē Lietuvā. Visi pētījumi ir parādījuši pārsteidzošus rezultātus tādām lauka kultūrām kā ziemas kvieši, rapsis, ganību airene, zirņi, lauka pupas, šampinjoni u. c. Pašlaik pētījumi turpinās, taču jau ir pierādīts, ka, pareizi šo produktu lietojot, iespējams sasniegt vairākus efektus. Pirmkārt, ražīguma pieaugumu līdz pat 40%. Otrkārt, spēcīgas sakņu sistēmas attīstību, kas palīdz ziemas sējumiem (rapsim un kviešiem) labāk pārziemot ekstrēmos apstākļos. Treškārt, spēcīgu stublāja un sānzaru attīstību, kas nodrošina, piemēram, ziemas kviešu sējumus pret veldrēšanos.

Latvijas Humusvielu institūta izstrādātos humusvielu un fitohormonu preparātus jau četrus gadus sekmīgi pielieto lauksaimnieki Lietuvā un Ganā (Āfrikā), kamēr Latvijas lauksaimnieki pagaidām lielākoties sadarbojas ar lielo Eiropas kompāniju lobētajiem pārstāvjiem.

Oļegs Kukainis, Latvijas Humusvielu ražotāju un patērētāju asociācijas prezidents, Starptautiskās humusvielu biedrības biedrs