Ekonomika

Iepriekš varējāt lasīt par to, kas ir kooperācija un kādi pamatnoteikumi jāievēro pirms darbību uzsāksiet. Šoreiz par to, kas būtu darāms, ja esat nolēmuši par labu kooperatīvās sabiedrības izveidei.

Lauksaimniecības pakalpojumukooperatīvās sabiedrības dibinātāji var būt fiziskās vai juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produktus, kā arī citas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par pieciem.

Lauku atbalsta dienests (LAD) no šā gada oktobra otrās puses uzsāks platību maksājumu avansu izmaksu lauksaimniekiem.

Oktobra pēdējā nedēļā tiks uzsākti avansa maksājumi lauksaimniekiem mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam (MLA), bet novembrī tiks uzsākta vienotā platību maksājuma un bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta (BLA) avansu izmaksa.

LAD ir sagatavojis platību maksājumu grafiku līdz 2013. gada beigām, ko var apskatīt LAD mājaslapā www.lad.gov.lv.

LAD informācija

2014. un 2015.gadā, ieviešot tiešo maksājumu sistēmas reformu, tiks turpināta vienotā platības maksājuma īstenošana, kas būs nozīmīgākā ienākuma atbalsta daļa no Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem. Pēc konsultācijām ar lauksaimnieku organizācijām šādu lēmumu pieņēmusi Zemkopības ministrija.

Lai veicinātu Latvijas lauksaimniecību un lauku attīstību, jau ceturto gadu Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete kopā ar Zemnieku saeimu un žurnālu „AgroTops” organizē konkursu jaunajiem lauksaimniekiem „Senču aicinājums”.

Konkursa mērķis ir godināt Latvijas jaunos lauksaimniekus/lauksaimnieces. Galvenā balva tiks piešķirta jaunietim, kurš dzīvo laukos un ir veiksmīgs lauksaimnieks, veicina lauku dzīves vides saglabāšanu un attīstību, kā arī aktīvi iesaistās sociālā dzīvē.

Konferencē Helsinkos tās dalībnieki nonāca pie vienprātīga secinājuma, ka šādi vides aizsardzībai veltīti starptautiski projekti kā Baltic Deal un citi, ir jāturpina, jo starpvalstu sadarbība ir vienīgais veids mērķa sasniegšanai ceļā uz zilāku Baltijas jūru.

Kooperācijas veicināšana šobrīd ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Latvijas lauksaimniecības turpmākajā attīstībā. Iepriekšējā „Lauku Lapas” numurā (Nr. 8 (101)) tika sniegts ieskats par to, kas ir kooperācija. Šoreiz par kooperatīvu veidošanas procesiem un pārvaldi.

Kādas darbības jāveic pirms kooperatīva reģistrēšanas?

Sagatavošanas sanāksme

Piesakoties dažādos atbalsta projektos, atbalsta pretendentam ir jāņem vērā iepirkumu procedūras veikšanas nosacījumi pasūtītāja finansētajiem projektiem. 1. septembrī stājās spēkā jauna iepirkumu kārtība. Rakstā īsi par grozījumiem.

2013. gada 1. septembrī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 299 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”, kas aizstāj līdzšinējos noteikumus Nr. 65 ar šādu pat nosaukumu (spēkā līdz 31.08.2013.).

Izmaiņas veiktas, lai izslēgtu interešu konflikta iestāšanos

SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” sācis darbu pie pasākuma „Kooperēšanās procesu sekmēšana reģionos” īstenošanas. Nākamais finanšu plānošanas periods arī lauksaimniecības nozarei sāksies 2014. gadā, tādēļ īpaši aktualizējies jautājums par mazo saimniecību konkurētspējas paaugstināšanu. Savstarpējās sadarbības, kopdarbības un kooperācijas veicināšana var būt nozīmīga arī lauksaimniecības nozares attīstībai kopumā.

ES lauksaimnieku organizācijās un iestādēs šobrīd notiek spraiga diskusija par jaunu kvalitātes shēmu, konkrēti – produktu izcelsmes marķējumu „Kalnu produkts”, „Salu produkts” un ”No manas saimniecības” ieviešanu.

Jaunie marķējumi apspriesti arī jūnija beigās notikušajā COPA-COGECA un Eiropas Komisijas (EK) darba grupā par kvalitātes nodrošināšanu lauksaimniecībā, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Zemnieku Saeimas pārstāve Edīte Strazdiņa.