No 2021. gada sākas jaunais KLP periods, kam noteikts 2 gadu ilgs pārejas periods. Tajā tiks saglabāti 2015. – 2020. gadā īstenotie tiešo maksājumu veidi.
Šogad lauksaimniekiem būs pieejami sekojoši tiešmaksājumu veidi:
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa apkopojusi tehnisko pakalpojumu cenas par 2020. gadu. Cenu apkopojums tiek veikts, pamatojoties uz novadu lauku attīstības konsultantu iesūtīto informāciju par 46 dažādu tehnisko pakalpojumu cenām visos Latvijas reģionos 2020. gadā. Tehnisko pakalpojumu cenas veidojas, saskaitot degvielas, darbaspēka un pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kā arī pakalpojuma sniedzēja vēlamo peļņu. Tehnisko pakalpojumu cenas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa (bez PVN).
Būves celtniecības galarezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Pirmkārt, no būvprojekta un darbu plānošanas kvalitātes; otrkārt, no izvēlēto būvmateriālu un būvniecības sistēmu kvalitātes; treškārt, no darbu veicēju kvalifikācijas un pieredzes. Aspekts, pret kuru dažreiz attieksme mēdz būt vieglprātīga, ir darbu izpildes kvalitātes atbilstība un novērtējums.
Atkarībā no sezonas biežāk sastopamo darbu veidiem ir vērts izvērtēt sekojošas prasības.
Ķieģeļu mūrēšanā:
* Neatkarīgi no sējuma sistēmas mūrēšanu sāk un beidz ar galinieku kārtu;
Iznācis informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” decembra numurs. Tajā LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis analizē šī gada mācības un ieguvumus, kā arī ieskicē galvenos nākotnes uzdevumus centra darbā un Latvijas lauksaimniecībā kopumā.
Mehanizācijas un vides eksperts Jānis Kažotnieks stāsta par lauksaimniecības tehnikas izmantošanas izmaksām, un kuros posteņos, prasmīgi saimniekojot, iespējams ekonomēt.
Jaunumi grāmatvedības un nodokļu jomā – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, vienotais nodokļu konts, darbnespējas labu izsniegšanas kārtība.
Nācies dzirdēt, ka kāds nav mierā ar piena iepirkuma cenām, jo ar to neesot iespējams nosegt nesamērīgi augsto piena pašizmaksu. Tas, protams, ir vērā ņemams apgalvojums, kas jārespektē, taču brīdī, kad tiek uzdots jautājums – cik tev tas piena litrs maksā, atbilde ir izplūdusi un nekonkrēta. Nu labi, cik maksā viena sagatavotā skābbarības tonna? To jau neesot iespējams izrēķināt... Te nu ir tā pretruna – pienu saražot esot dārgi, bet, cik maksā piena ražošanas pamatresurss – rupjā lopbarība, to pateikt nevaram.
Neraugoties uz Centrālā statistikas pārvalde (CSP) arī ārkārtējā situācijā turpina datu vākšanu 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanai, kas noslēgsies 22. decembrī.
Patlaban lielākā daļa – 60 % lauku saimniecību jau ir sniegušas 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanai nepieciešamo informāciju, tomēr līdz gada beigām dati jāiegūst vēl par aptuveni 26 000 jeb 40 % lauku saimniecību.
Tuvojoties gada beigām, kam teorētiski jāiezīmē jaunā ES Kopējās lauksaimniecības politkas (KLP) perioda sākumu, aizvien aktīvāk ES iestādēs notiek jauno plānošas dokumentu apspiešana.
Šā gada 2020. gada 3. novembrī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Valsts Lauku tīklu rīkoja starptautisku tiešsaistes konferenci “Klimatam un videi draudzīga piensaimniecība Eiropas Zaļā kursa ietvaros. Bioloģiskās piensaimniecības potenciāls nākotnē”. Konferencē piedalījās dalībnieki no vairākām pasaules valstīm – Ķīnas, Argentīnas, Čīles, Meksikas, Dienvidāfrikas, Zambijas, Kenijas, Irānas, Krievijas, Gruzijas un daudzām Eiropas valstīm.
Ikvienu, kuram interesē notikumi piena tirgū, aicinām piedalīties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā tiešsaistes starptautiskajā konferencē “Klimatam un videi draudzīga piensaimniecība Eiropas Zaļā kursa ietvaros. Bioloģiskās piensaimniecības potenciāls nākotnē”, kas notiks šā gada 3. novembrī, sākums 10.00. Konference ir bez maksas, un tai reģistrēties līdz 30. oktobrim var šeit: https://www.mitto.me/dairyconference/register
Apkurināmu ēku ekspluatācijas izmaksas vislielākajā mērā ietekmē ēkas norobežojošo konstrukciju siltumtehniskās īpašības un apkures sistēmas efektivitāte.
Vienstāvu apkurināmai ēkai ar grīdu uz grunts un siltinātu pārsegumu siltuma zudumi sadalās sekojoši: caur ēkas ārsienām – aptuveni 40% , caur pārsegumu 20%, caur ventilāciju 15%, caur logu un durvju konstrukcijām 15% un caur grīdas konstrukcijām 10%. Sadalījums var mainīties atkarībā no norobežojošo konstrukciju tehniskā stāvokļa un apkurināmās telpas ekspluatācijas īpatnībām.
