Jūs atrodaties šeit
ES atbalsts – investīcijas un agrovide
2021. gadā turpinās pārejas periods, un tiks pagarināta Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam īstenošana. Turpināsies visi programmas pasākumi, palielinot tiem pieejamo finansējumu. Pasākumus varēs īstenot līdz 2025. g.
Kopumā pārejas periodā Latvijai ir piešķirts 384 milj. eiro un papildus 84 milj. eiro Eiropas Atveseļošanās fonda finansējums, ko plānots novirzīt bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam un investīcijām vides un klimata mērķu īstenošanai. Šobrīd programmas grozījumi ir izstrādes procesā un tie vēl ir jāsaskaņo ar EK, līdz ar to nākamās investīciju projektu kārtas varētu tikt atvērtas gada otrajā pusē.
Eiropas Atveseļošanās fonda finansējums 86 milj. eiro ieplānots:
- bioloģiskajai lauksaimniecībai 32 milj. eiro;
- investīcijām 27,8 milj. eiro;
- mazo saimniecību attīstībai 15 milj. eiro;
- nelauksaimnieciskām aktivitātēm (kūtsmēslu pārstrādei) 5 milj. eiro;
- tehniskai palīdzībai 4,2 milj. eiro.
Ņemot vērā, ka divus gadus lauksaimniekiem nav bijusi iespēja uzņemties jaunas un paplašināt esošās saistības agrovides pasākumos, tai skaitā bioloģiskajā lauksaimniecībā, tad pārejas periodā visiem bez ierobežojumiem tiks dota iespēja uzņemties jaunas saistības, lai nodrošinātu vides un klimata mērķu izpildi. Līdz ar to tie saimnieki, kas pēdējos gados sākuši saimniekot, bet nav varējuši pieteikties uz atbalstu, to varēs izdarīt. Vienīgi pasākumā “Rugāju lauks ziemas periodā” tiek saglabāta iespēja esošajiem atbalsta saņēmējiem pagarināt saistību periodu pārejas periodā un palielināt saistību platību 20% apmērā. Vēršam uzmanību, ka atbalstam “Bioloģiskā lauksaimniecība” plānots noteikt papildus vērtēšanu situācijā, ja prognozētā pretendentu aktivitāte, piesakoties uz atbalstu, pārsniegs pieejamā finansējuma apjomu. Šādā situācijā ne visa pieteiktā platība var tikt apstiprināta uzņemšanai saistībām. Lai noteiktu, kuras platības tiks noraidītas un kādā apjomā, plānots ieviest prioritātes saistību uzņemšanai atbalstam “Bioloģiskā lauksaimniecība”, kur, piemēram, pirmkārt saistības uzņemtu īpaši jutīgā teritorijā, pēc tam pārējā Latvijas teritorijā atkarībā no audzētā kultūraugu veida. Šie nosacījumi vēl ir izstrādes procesā un jāapstiprina valdībā.
Savukārt attiecībā uz investīciju pasākumiem, lai nodrošinātu jaunās KLP izvirzīto mērķu īstenošanu, jau pārejas periodā tiek paredzēts veikt vairākas izmaiņas.
1. Samazināts attiecināmo izmaksu maksimālais apmērs vienam atbalsta saņēmējam investīciju projektiem, lai nodrošinātu atbalsta iespējas plašākam atbalsta saņēmēju lokam. Pārejas periodā un nākamajā plānošanas periodā maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir paredzēts 1 milj. eiro. Virs 1 milj. eiro attiecināmās izmaksas varēs piemērot tikai būvniecības projektiem par summu, kas ir atbilstoša samaksāto darbaspēka nodokļu un darba algu apjomam vidēji pēdējos 2 gados, bet nepārsniedz 2 milj. eiro.
2. Izmaiņas esošajā saimniecību sadalījumā, lai nodrošinātu mērķtiecīga atbalsta pieejamību. Tiek paredzēts noteikt 5 grupas investīciju atbalstam – saimniecības ar apgrozījumu no 4000 līdz 70 000 eiro, saimniecības ar apgrozījumu no 70 000–350 000 eiro, un saimniecības ar apgrozījumu virs 350 000 eiro, kā arī noteikta atsevišķa finanšu aploksne putnkopības un cūkkopības nozares atbalstam un kooperatīvu atbalstam.
3. Mērķtiecīgs atbalsts saimniecību grupām vides un klimata investīcijām. Pēc sarunām ar nevalstiskām organizācijām tapis kompromisa variants par vides investīcijām dažāda lieluma saimniecībām. Tātad mazajām saimniecībām 10% no projektā plānotajiem ieguldījumiem jābūt saistītiem ar vides un klimata prasībām, vidējo saimniecību grupā – 30%, lielo saimniecību grupā – 50% apmērā (sākotnējais kompromiss 70% pēc atsevišķu lauksaimnieku organizāciju prasības tika noraidīts). Obligātais slieksnis tiktu skatīts saimniecības līmenī. Ja netiek veiktas vides investīcijas noteiktā apmērā, tad nav iespējams iegūt maksimālo atbalsta apjomu. Iegādes var veikt vairāku projektu ietvaros.
ZM informācija