Ekonomika

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītība centra (LLKC) veiktais datu apkopojums par zemes cenas izmaiņām liecina, ka desmit gadu laikā visstraujākais zemes cenas kāpums noticis Zemgalē, kā arī Latvijas Ziemeļaustrumos – Gulbenes, Valkas, Alūksnes reģionos. Lielākā ietekme uz zemes cenas pieaugumu bijis ne tikai spekulatīvajiem darījumiem ar zemi, to uzpērkot ārvalstu kompānijām, bet arī biogāzes staciju darbībai, kā arī pašu lauksaimnieku aizvien pieaugošajai konkurencei par labākajām lauksaimniecības zemēm.

Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitāte shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja viņi ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki.

Pārtikas produktu iepirkumiem Latvijas pašvaldības gadā tērē vairāk kā 18 miljonus eiro ik gadu. Kā panākt, lai šī nauda pēc iespējas vairāk paliktu pašu pašvaldību teritorijās, nodrošinot ekonomisko izaugsmi uz vietas? Pašvaldību un lauksaimniecības produktu ražotāju sadarbības veicināšanai LLKC pērn iesāka pilotprojektus Limbažos un Tukumā, kuru mērķis ir panākt, lai vietējo lauksaimnieku saražotā pārtika tiktu piedāvāta vietējām skolām, bērnudārziem un pārējām pašvaldību iestādēm.

Februāra „Lauku Lapas” numurā par savu pieredzi kooperatīvu dibināšanā, darbībā un nākotnes plāniem stāsta kooperatīva „Mūsmāju  dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa.

– Kā nonācāt līdz lēmumam par kooperatīva veidošanu?

Zemkopības ministrija informē, ka ES tiešo maksājumu saņemšanai lauksaimniekiem līdz 15.maijam Lauku atbalsta dienesta Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (turpmāk - LAD RLP) jāiesniedz Platību maksājumu iesniegumu (ja vien pie attiecīgā maksājuma veida nav norādīts savādāk). Novēlota pieteikšanās iespējama līdz 9. jūnijam ar atbalsta samazinājumu 1% par katru kavēto dienu.

Jau ziņots, ka no 2014. gada vienotā platības maksājuma saņemšanai var pieteikt visu zemi, kas ir labā lauksaimniecības stāvoklī un tiek apsaimniekota, jo ir atcelts 2003. gada ierobežojošais nosacījums.

Līdz šim vienoto platības maksājumu varēja saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura tika apsaimniekota un bija bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003. gada 30. jūnijā. Šis nosacījums neļāva saņemt maksājumu par to lauksaimniecības zemi, ko lauksaimnieki bija iekopuši pēc 2003. gada, piemēram, bija atbrīvojuši no krūmiem. Šobrīd šis nosacījums ir atcelts.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), apkopojot tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā, secinājis, ka tās pēdējā gada laikā ir stabilizējušās. Pieaugums bijis graudu kodināšanas, siena presēšanas rituļos un frēzēšanas pakalpojumiem, bet lielākais cenas kritums - grāvmalu un ceļmalu appļaušanas, atsevišķu traktoru nomas un graudu kaltēšanas pakalpojumiem.

Laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” pašā 2013. gada nogalē tika publicēti MK noteikumi Nr. 1524 „Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai”. Saskaņā ar šiem grozījumiem noteikts 2014. gada valsts atbalsts lauksaimniecībai, kas tiek piešķirts 9 147 352 eiro apmērā. Uz subsīdijām var pretendēt fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst noteikumos izvirzītajām prasībām.

Šajā gadā valsts atbalsts lauksaimniecībai galvenokārt novirzīts lauksaimniecības produktu ražotājiem.

Lauku atbalsta dienests informē, ka vienotā platības maksājuma atbalsts valstī 2013. gadā pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru, tāpēc, veicot atbalsta izmaksu, vienotā platības maksājuma 2013. gada atbalsta likmei jāpiemēro samazinājuma koeficients 0,920622.

Vienotā platības maksājuma likme 2013. gadā pēc samazinājuma koeficienta piemērošanas ir 60,54 Ls/ha.

LAD informācija