Grāmatvedības uzskaite un nodokļi kooperatīvajā sabiedrībā

Grāmatvedībai ir jānodrošina informācija visiem grāmatvedības informācijas lietotājiem. To vidū ir gan uzņēmuma vadība, gan citi uzņēmuma darbinieki, gan dažādas institūcijas (tai skaitā Valsts ieņēmumu dienests), kredītiestādes, sadarbības partneri u. c.

Pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem, tiek sagatavoti ne tikai nodokļu pārskati, bet arī dažādi statistikas pārskati. Rakstā apskatītas gan vispārējās grāmatvedības prasības, gan arī kooperatīvajām sabiedrībām noteiktās specifiskās grāmatvedības uzskaites prasības.

Visiem saimnieciskās darbības veicējiem – neatkarīgi no to komercdarbības formas – jāievēro tas, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu, izsekot tā norisei turpmāk.

Normatīvie akti

Likums „Par grāmatvedību” attiecas uz visām personām, kuras veic saimniecisko darbību, tai skaitā arī uz kooperatīvajām sabiedrībām (KS). Saskaņā ar šo likumu „KS – tāpat kā jebkuram citam uzņēmumam – ir pienākums kārtot grāmatvedību”.

Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimniecisko darījumu apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs, – kooperatīvajā sabiedrībā tā ir valde (vai persona, kura pilda valdes funkcijas statūtos noteiktajā kārtībā – piemēram, direktors).

Svarīgākie normatīvie akti, kas attiecas uz grāmatvedības kārtošanu kooperatīvajā sabiedrībā ir šādi:

• Likums „Par grāmatvedību”, pieņemts 14.10.1992.;
• Gada pārskatu likums, pieņemts 14.10.1992.;
• MK 21.06.2011. noteikumi Nr. 481 „Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 481);
• MK 21.06.2011. noteikumi Nr. 488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” – (turpmāk – MK noteikumi Nr. 488);
• MK 15.06.2004. noteikumi Nr. 537 „Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā” – (turpmāk – MK noteikumi Nr. 537);
• MK 21.10.2003. noteikumi Nr. 584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi” – (turpmāk – MK noteikumi Nr. 584);
• MK 21.10.2003. noteikumi Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” – (turpmāk – MK noteikumi Nr. 585).

Nodokļu maksātājiem regulāri jāseko izmaiņām grāmatvedības normatīvajos aktos, kā arī jāiepazīstas ar jaunpieņemtajiem normatīvajiem aktiem. Iepriekš nosauktie normatīvie akti ir spēkā raksta tapšanas brīdī, un jāievēro tas, ka laika gaitā kādi no likumiem vai noteikumiem var tik aizstāti ar jauniem. Protams, jāievēro arī nodokļu jomu reglamentējošie normatīvie akti, kuri aprakstīti turpmākajās raksta sadaļās.

Grāmatvedības darba organizēšana

Uzņēmuma vadītājs organizē grāmatvedības kārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tas nozīmē, ka tieši vadītājam ir jāpieņem lēmums, kā organizēt grāmatvedības darbu. Tā veikšana jāuztic grāmatvedības jautājumos kompetentai personai – grāmatvedim vai ārpakalpojumu grāmatvedim. Ar grāmatvedi jānoslēdz rakstveida līgums, kurā noteikti pienākumi, tiesības un atbildība. Grāmatveža un ārpakalpojuma grāmatveža definīciju sniedz MK noteikumi Nr. 585:

• grāmatvedis ir fiziska persona, kuras kvalifikācija atbilst Profesiju klasifikatorā minētajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina diploms vai apliecība; bet par grāmatvedi var strādāt arī tāda persona, kuras kompetenci apliecina profesionālā pieredze vai grāmatveža kompetences sertifikāts;
• ārpakalpojuma grāmatvedis – persona, kura apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus.

Tas nozīmē, ka vadītājam rūpīgi jāpārdomā, kā grāmatvedības darbu labāk organizēt – algot grāmatvedi vai izmantot grāmatvedības ārpakalpojumus, vai arī kombinēt abus šos variantus, uzticot daļu grāmatvedības darba algotam speciālistam (piemēram, rēķinu izrakstīšanu, darba samaksas aprēķināšanu vai citus pienākumus) un daļu – ārpakalpojumu sniedzējam.

Ja grāmatvedības uzskaite tiek veikta uzņēmumā, jādomā par to, kādu grāmatvedības uzskaites datorprogrammu izmantot. Jāņem vērā, ka grāmatvedības datorprogrammai jāatbilst MK noteikumu Nr. 585 II nodaļā noteiktajām prasībām, un, protams, jābūt piemērotai kooperatīva darbības specifikai. Arī gadījumos, ja grāmatvedība tiek kārtota citā uzņēmumā, jau sākotnēji jāvienojas ar pakalpojuma sniedzēju, kāda informācija kooperatīva vadībai būs nepieciešama.

Kooperatīvās sabiedrības grāmatvedība jākārto divkāršā ieraksta sistēmā.

Pārskatu iesniegšana

Par katru gadu kooperatīvajai sabiedrībai jāsastāda gada pārskats atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām. Pārskata gads ir 12 mēneši, un tas var sakrist ar kalendāro gadu, bet var tikt izvēlēts arī cits 12 mēnešu periods (piemēram, no 1. aprīļa līdz 31. martam). Ja KS izvēlas variantu, kurā pārskata gads nesakrīt ar kalendāro gadu, tam jābūt norādītam statūtos.

Jaunizveidota kooperatīva pirmais pārskata gads var būt garāks par 12 mēnešiem, bet ne vairāk kā 18 mēneši. Tas nozīmē, ka, piemēram, oktobrī dibināts uzņēmums var izvēlēties – gatavot pirmo pārskatu par periodu no dibināšanas brīža līdz dibināšanas gada 31. decembrim, vai arī gatavot pirmo pārskatu par laika posmu no dibināšanas līdz nākamā gada 31. decembrim. Savukārt, piemēram, maijā dibinātam uzņēmumam (ja tas izvēlas, ka pārskata gads sakritīs ar kalendāro gadu) pirmais gada pārskats jāsagatavo par periodu no dibināšanas brīža līdz dibināšanas gada 31. decembrim.

Gada pārskats sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma.

Finanšu pārskats savukārt sevī ietver šādus pārskatus – bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un pielikumu. Attiecībā uz gada pārskata sastāvdaļām ir paredzēts atvieglojums sabiedrībām, kuras nepārsniedz divus no šādiem rādītājiem (kritēriji noteikti Gada pārskatu likuma 54. panta otrajā daļā):

• bilances kopsumma 250 000 latu (400 000 eiro),
• neto apgrozījums 500 000 latu (800 000 eiro),
• 25 darbinieki.

Šādas sabiedrības drīkst nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, un šādu sabiedrību gada pārskats nav pakļauts zvērināta revidenta pārbaudei.

Gada pārskats jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā elektroniski vai rakstiskā veidā ne vēlāk kā mēnesi pēc tā apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata perioda beigām. Lielajiem uzņēmumiem likums dod vairāk laika gada pārskata sagatavošanai, – ja uzņēmuma rādītāji pārsniedz divus no turpmāk minētajiem kritērijiem, gada pārskats iesniedzams ne vēlāk kā septiņu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām:

• bilances kopsumma 1 milj. latu (1,4 milj. eiro),
• neto apgrozījums 2,4 milj. latu (3,4 milj. eiro),
• 250 darbinieki.

Gada pārskatu paraksta kooperatīvās sabiedrības valde.

Grāmatvedības uzskaites posteņi, kuriem īpaši jāpievērš uzmanība

Pirms tiek uzsākta kooperatīvās sabiedrības grāmatvedības kārtošana, grāmatvedim ieteicams iepazīties gan ar Kooperatīvo sabiedrību likuma prasībām, gan arī ar attiecīgās kooperatīvās sabiedrības statūtiem.

Pašu kapitāls

Grāmatvežiem, kuri pieraduši strādāt ar kapitālsabiedrībām, piemēram, ar SIA, jāņem vērā, ka kooperatīvajā sabiedrībā atšķirībā no SIA ir mainīgs pamatkapitāla apmērs. Lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām minimālais pamatkapitāla apmērs ir 200 lati. Kooperatīvās sabiedrības pamatkapitālu veido visu sabiedrības biedru paju vērtību summa.

Attiecībā uz KS pašu kapitālu jāievēro, ka KS ir jāveido rezerves kapitāls, kuru izmanto sabiedrības zaudējumu segšanai. Šo rezerves kapitālu veido iestāšanās maksa [1], neizņemtās dividendes un pajas, kā arī neizņemtais pārpalikums [2] (lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu KS). Rezerves kapitāla maksimālais lielums nav ierobežots. Tas nozīmē, ka, piemēram, iestāšanās maksa kooperatīvā grāmatvedim ir jāiegrāmato kā rezerves kapitāls.

Ieņēmumu un izdevumu uzskaite

MK noteikumi Nr. 488 nosaka, ka ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī „Neto apgrozījums”. Šie noteikumi arī skaidro, kādos posteņos ir norādāmi saņemtie procenti un dividendes. Tomēr KS savā darbības gaitā saņem arī subsīdijas un līdzīgus atbalsta maksājumus, kā arī biedru naudas. Attiecībā uz saņemtajām atbalsta summām jāievēro MK noteikumu Nr. 537 prasības.

Saskaņā ar „Kooperatīvo sabiedrību likumu” biedra nauda ir biedra naudas iemaksa sabiedrības uzturēšanas un kopējo izdevumu segšanai. Ņemot vērā to, ka biedra nauda pēc definīcijas ir paredzēta sabiedrības izdevumu segšanai un to, ka viens no grāmatvedības principiem prasa saskaņot ieņēmumus un izdevumus par pārskata periodiem, uzskatu, ka biedra nauda ir jāiekļauj tā gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, par kuru tā ir aprēķināta. Ja biedrs laikus nav samaksājis biedra naudu, tad nesamaksātā biedra naudas summa bilancē uz pārskata perioda beigām tiks atspoguļota kā debitoru parāds.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) grāmatvežiem jāņem vērā, ka grāmatvedības uzskaitei pēc iespējas ērtāk jānodrošina tādas informācijas sagatavošana, kas nepieciešama, lai aizpildītu pārskatus kooperatīva atbilstības izvērtēšanai.

Runājot par atzīšanas kritērijiem, viens no tiem nosaka, ka KS lauksaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums veido ne mazāk kā 75 procentus no sabiedrības apgrozījuma. Tātad uzskaitē vismaz būtu jānodala lauksaimniecības preču pārdošanas un lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanas ieņēmumi no pārējiem ieņēmumiem, kas veido neto apgrozījumu. Tāpat uzskaitei būtu jānodrošina tas, lai ērti un ātri var noskaidrot, kādu daļu no neto apgrozījuma veido apgrozījums ar KS biedriem. Arī izdevumu daļā ir jānodrošina uzskaite, lai noteiktu, cik liela produkcijas daļa ir iepirkta no kooperatīva biedriem un cik – no pārējām personām.

Grāmatvežos atsevišķos gadījumos neizpratni var radīt tāds jēdziens kā „preču un pakalpojumu kopējais apgrozījums”, jo ar apgrozījumu grāmatveži parasti saprot pamatdarbības ieņēmumus, bet LPKS gadījumā saskaņā ar MK noteikumos Nr. 73 [3] sniegto terminu skaidrojumu lauksaimniecības preču un pakalpojumu kopējais apgrozījums ir darbi, ko sabiedrība izpildījusi pēc savu biedru pasūtījuma, kā arī to lauksaimniecības preču kopējais apgrozījums, kurus LPKS pārdod tās biedriem un personām, kas nav sabiedrības biedri, un pērk no tiem. Tas nozīmē, ka šeit apgrozījuma noteikšanai saistībā ar LPKS atzīšanu ir jāsummē ieņēmumi un izdevumi.

Maksājamie nodokļi

Saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” Latvijā ir noteikti 14 dažādi nodokļi.

Īsumā apskatīsim, kuri no nodokļiem attiecas uz lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un kādi ir šo nodokļu piemērošanas pamatnosacījumi. Protams, jāņem vērā, ka nodokļu un grāmatvedības jomu reglamentējošie normatīvie akti bieži tiek grozīti, līdz ar to nodokļu maksātājiem pašiem jāseko līdzi aktualitātēm, jo šeit attiecīgie normatīvie akti ir apskatīti tādā redakcijā, kas ir spēkā raksta tapšanas brīdī.

Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) jāņem vērā, ka atbilstīgajām lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām ir īpaši noteikumi. Šāda KS uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma vai uzņēmumu ienākuma nodokli no pārpalikuma daļas, kas tam pienākas. Tas nozīmē, ka atbilstīga LPKS UIN deklarāciju neaizpilda un sagatavo MK 20.12.2011. noteikumu Nr. 981 „Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” 3. pielikumā noteikto pārskatu par pārpalikuma sadalījumu biedriem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana KS gadījumā ir saistāma ar darījumiem, kas attiecas uz fiziskām personām. Tas nozīmē, ka likumā „Par IIN” noteiktajos gadījumos ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis par fiziskajām personām izmaksātajām summām (tai skaitā no darba algas), kā arī jāievēro, kādi pārskati par fiziskajām personām izmaksātajām summām ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā.

Līdzīgi kā piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli, arī attiecībā uz fiziskajām personām veiktajām izmaksām par darbu ir piemērojamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas(VSAOI). Par darba ņēmēju gūtajiem ienākumiem veicamās VSAOI iemaksas tiek sadalītas starp darba devēju un darba ņēmēju, un darba ņēmēja VSAOI iemaksu daļu no darbinieka darba samaksa ietur darba devējs.

Nekustamā īpašuma nodoklis KS īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajam nekustamajam īpašumam tiek piemērots saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” prasībām. Tāpat kā jebkuram citam nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam arī KS pašai nav jārēķina šis nodoklis – nodokļa summu aprēķina pašvaldība un par aprēķināto nodokli nosūta paziņojumu nodokļa maksātājam.

Pievienotās vērtības nodoklis KS lielā mērā tiek piemērots vispārējā kārtībā, bet ir dažas specifiskas normas. Saskaņā ar „Pievienotās vērtības nodokļa likuma” 52. panta pirmās daļas 8. punktu ar PVN neapliek kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus šo kooperatīvo sabiedrību biedriem, ja šāds atbrīvojums nerada konkurences izkropļojumu. Attiecībā uz lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām – ar PVN neapliek KS biedriem sniegtos pakalpojumus ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības tehnikas, mašīnu, iekārtu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei. Saskaņā ar „Pievienotās vērtības nodokļa likuma” 135. pantu atbilstīgai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai ir tiesības izmaksāt lauksaimniekiem pievienotās vērtības nodokļa kompensāciju 14 procentu apmērā. Ja atbilstīga kooperatīvā sabiedrība nav ar PVN apliekama persona, tad tai pašai ir tiesības saņemt PVN kompensāciju – ar noteikumu, ka tālāk šī kompensācija tiek izmaksāta tālāk lauksaimniekam. Likumā noteiktajos gadījumos kooperatīvajai sabiedrībai ir tiesības izmantot arī „Pievienotās vērtības nodokļa likuma” 137. pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību.

Dabas resursu nodokļa objekti ir vairāki, tai skaitā dabas resursi, vides piesārņošana, preču iepakojums, videi kaitīgām preces. Ja, piemēram, kooperatīvā sabiedrība veic produkcijas fasēšanu (iepakošanu), tad noteikti ir jāpiezīstas ar „Dabas resursu nodokļa likuma” un „Iepakojuma likuma” prasībām.

Linda Puriņa, LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja