Lopkopība

No 2021. gada jūlija līdz 2024. gada martam vairāk nekā simts saimniecību piedalās programmā “Laukiem zelt”, ko īsteno Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).

Žurnāla oktobra numurā ieskatāmies lauksaimniecības preču tirgus īstermiņa prognozēs. Lai arī klimatiskie apstākļi Eiropas lauksaimniekiem šogad nebija labvēlīgi, globālie procesi pārtikas tirgū ir cerīgi. Eiropas Komisija šajā sezonā graudaugu patēriņu prognozē stabilu. Lai arī piena piegādes un arī industriālo produktu cenas nedaudz pieaug, iepirkuma cenas strauji nekāps vājā eksporta dēļ. Savukārt gaļas tirgū tiek prognozēta cenu stabilitāte, ar izņēmumu putnu gaļai, kur turpināsies izaugsme. 

Lielo dzīvnieku veterinārārste un veterinārās klīnikas “Birzmaļi” īpašniece SANDRA DREIMANE atzīst, ka lielo dzīvnieku aprūpe un ārstēšana nav viegls darbs, bet sniedz gandarījumu, kad izdevies saimniekiem palīdzēt.

Lai gaļas liellopu audzēšana un atražošana būtu efektīvāka un ekonomiski izdevīgāka, ir vairāki faktori, kam jāpievērš uzmanība. Viens no faktoriem, kas būtu jāuzlabo, ir zīdītājgovju pirmās atnešanās vecums.

Pēdējo 10 gadu laikā ir novērojams ražības pieaugums piena pārraudzībā esošajām slaucamajām govīm. Tādēļ ir jāstrādā precīzāk un slaucamajām govīm jānodrošina sabalansēts uzturs atbilstoši to ražībai un laktācijas fāzei.

Aptaujājot piensaimniekus ir jāatzīst, ka biežāk lielāka uzmanība tiek veltīta slaucamo govju veselībai, labsajūtai un ražībai. Piensaimnieki atzīst, ka laiku pa laikam saimniecībās viena no problēmām ir teļu diareja, kuras ārstēšana ne vienmēr ir sekmīga.

Zinātnieki dažādos pētījumos noskaidrojuši, ka ik gadu pasaulē ar respiratoro sindromu saslimst 35–50 % teļu vecumā līdz 6 mēnešiem. No saslimušajiem dzīvniekiem, kuriem ir konstatēts respiratorais sindroms, 5–10 % nobeidzās.

Noslēdzies demonstrējums, ko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs īstenoja par tēmu: “Kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējas barības devā slaucamajām govīm ekonomiski pamatotas ražības sasniegšanai”.

Publiskajā noslēguma seminārā klātesošie iepazinās ar piecu atkārtojumu kopsavilkuma rezultātiem, ieklausījās veterinārārsta Andreja Elksniņa viedoklī par dzīvnieka veselību saistībā ar rupjo lopbarību, diskutēja par skābbarības gatavošanas un uzglabāšanas niansēm.

Žurnāla oktobra numurā intervija ar Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru, iepriekš – Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Irbi par ministrijas darba prioritātēm un skatījumu uz atjaunojamās enerģijas perspektīvām globāli un Latvijā. “Zinātne strādā un aizvien ātrākā tempā spēj radīt jaunas tehnoloģijas,” uzsver J. Irbe, norādot, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ dažādas enerģijas ražošanas iekārtas gan siltumam, gan elektroenerģijai  tiek radītas ar īsāku kalpošanas mūžu.