Izaicinājums piensaimniekiem – respiratorais sindroms

Zinātnieki dažādos pētījumos noskaidrojuši, ka ik gadu pasaulē ar respiratoro sindromu saslimst 35–50 % teļu vecumā līdz 6 mēnešiem. No saslimušajiem dzīvniekiem, kuriem ir konstatēts respiratorais sindroms, 5–10 % nobeidzās.

Teļu mirstības līmenis atkarīgs no vienlaicīgas vairāku faktoru ietekmes: dzīvnieku novietnes mikroklimata, dzīvnieku blīvuma, epizootiskā fona, turēšanas un kopšanas apstākļiem. Parasti saslimušo dzīvnieku ārstēšanā izmanto plaša spektra antibiotikas, un visbiežāk kā pirmās izvēles antibiotikas elpceļu slimību ārstēšanā tiek izmantoti makrolīdi. No tiem biežāk lietotie ir eritromicīns, azitromicīns un tilozīns, taču ilgstoši lietojot vienas grupas antibiotikas, arvien biežāk tiek novērota baktēriju rezistence pret šīs grupas antibiotikām. Īpaši straujš antimikrobiālās rezistences pieaugums vērojams pēdējo10 gadu laikā.

Nereti piensaimnieki konsultāciju laikā uzdod jautājumus par saimniecībās lietoto medikamentu efektivitāti. Atbildēt uz šo jautājumu ir diezgan sarežģīti. Pamatā problēmas rada vairāki nezināmi apstākļi. Īpaši mazajās un vidējā lieluma piensaimniecībās laboratoriski netiek noteikti dažādu slimību ierosinātāji, jo dzīvnieku īpašnieki problēmu risina ar vienu vai divām intramuskulāro antibiotiku injekcijas devām, nenoskaidrojot slimību kompleksa cēloņus, jo uzskata, ka laboratoriskie izmeklējumi ir dārgi. Respiratorais sindroms ir biežāk vīrusu un baktēriju kompleksi izraisīta elpošanas sistēmas slimība, kuru raksturo izdalījumi no nāsīm, strauja elpošana, klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, slimības akūtajā stadijā pneimonija, kas hroniskos gadījumos ietekmē teļu attīstību un veicina atpalicību augšanā. Visbiežāk teļiem saslimstību ar respiratorajām slimībām veicina zema imunitāte, kuras strauju pazemināšanos izsauc stress. Kā biežākie stresa izraisītāji ir teļu pārvietošana no grupas uz grupu, transportēšana, dehidratācija, spēka izsīkums, bads, atdzišana, pārkaršana un nelabvēlīgi laika apstākļi. Papildu stresu dzīvniekiem mēdz izsaukt dažādas apstrādes un ķirurģiskas procedūras.

Lai respiratoro slimību ārstēšanas rezultāti būtu efektīvi, neatkarīgi no saimniecības lieluma vismaz vienu reizi gadā, optimāli divas līdz trīs reizes gadā, lietderīgi no beigtajiem teļiem noņemt biopsijas paraugus un nosūtīt uz laboratoriju bakterioloģiskai un virusālai izmeklēšanai. Biopsijai paraugus ņem no bojātajām plaušu daļām un plaušu limfmezgliem. Gadījumos, kad tiek izdalīti tādi respiratorā sindroma ierosinātāji kā Mannheimia haemolitica, Pasteurella multocida, Mycoplasma bovis, jānosaka šo baktēriju jutība pret antibiotikām. Ja no skartajiem plaušu audiem vai plaušu limfmezgliem izdala vīrusus Bovine herpesvirus 1, Bovine respiratory syncytial virus, parainfuenza-3 virus un Bovine viral diarrhea virus, tad antibiotiku jūtības noteikšana nav jāveic, jo antibiotiku terapija vīrusu saslimšanas gadījumā ir neefektīva.

Parasti saimniecībās precīzu respiratoro slimību analīze tiek veikta reti, taču pasaules vadošajās piensaimniecībās arvien biežāk praktizē plaušu bojājumu noteikšanu, izmantojot ultrasonogrāfijas metodi. Sekojot pasaules tendencēm Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu Saldus novada Šķēdes pagasta piensaimniecībā SIA “Rītnieki” ir ierīkojis demonstrējumu par tēmu: “Plaušu bojājumu ietekme uz vaislas teļu augšanas un attīstības potenciālu” (LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P8), 2. lote.

1. attēls. Plaušu bojājumu pakāpes noteikšana SIA “Rītnieki” teļiem

Demonstrējuma mērķis ir ar ultrasonogrāfijas metodes palīdzību noskaidrot plaušu bojājuma pakāpi teļiem un to radīto ietekmi uz dzīvnieku augšanu un attīstību. Demonstrējuma laikā iegūtos ultrasonogrāfijas rezultātus vērtējām pēc Viskonsinas Universitātes izstrādātās rezultātu novērtēšanas skalas.

Veicot dzīvnieku atlasi demonstrējuma grupu veidošanai, saimniecībā SIA “Rītnieki” tika veikta teļu klīniskā apskate. Plaušu ultrasonogrāfija tika veikta teļiem, kuriem klīniskās apskates laikā novēroja klepu un iesnas. Divās demonstrējuma grupās (DRG) iekļautajiem teļiem tika noteikta dzīvmasa piedzimstot. Vidējie dzīvmasas rādītāji pēc piedzimšanas demonstrējuma grupās būtiski neatšķiras. DGR Nr.1 teļi piedzimstot svēra vidēji 43,1 kg, savukārt DGR Nr.2 demonstrējuma teļu grupas vidējā dzīvmasa, piedzimstot bija 39,6 kg.

DGR Nr.1, kurā tika iekļauti 15 teļi, kuriem plaušu bojājuma pakāpe nepārsniedza USG=2 punktus, DGR Nr.2 grupā tika iekļauti 17 teļi, kuriem kādā no plaušu daivām konsolidācijas pakāpe pārsniedza USG=2 punktus un bija novērtēta ar USG=3 un USG=4 punktiem. Iegūtie starpdemonstrējuma rezultāti SIA “Rītnieki”, veicot plaušu konsolidācijas pakāpes noteikšanu, ir apkopoti 1. tabulā.

1. tabula. Plaušu bojājumu pakāpes vērtējums

Vairāk par plaušu konsolidācijas pakāpi varat uzzināt vietnē: https://www.vetmed.wisc.edu/fapm/svm-dairy-apps/calfscan-calf-lung-ultra...

Sākotnējie ultrasonogrāfijas rezultāti liecināja, ka DGR Nr.1 biežāk plaušu bojājumus konstatēja labās puses plaušu daivās (1. tabula), taču DGR Nr.2 teļiem plaušu konsolidāciju novēroja gan labās, gan kreisās puses plaušu daivās (1. tabula). Veicot vidējo dzīvmasas pieauguma aprēķināšanu diennaktī, bija jāatzīst, ka DGR Nr.2 teļiem bija par 188 g lielāks nekā DGR Nr.1 grupā. Neskatoties uz plaušu bojājuma pakāpi, visiem  demonstrējuma grupu teļiem bija saglabājusies ēstgriba, tiem bija normāla ķermeņa temperatūra.

Ultrasonogrāfijas metodi lietderīgi būtu izmantot pēc šādas shēmas:

• skenē plaušas visiem teļiem, līdz ko konstatē respiratorā sindroma pazīmes (1. dienā);
• atkārtotu plaušu skenēšanu veic pēc 10–14 dienām, lai pārliecinātos par plaušu audu bojājuma pakāpi;
• ieteicama plaušu audu skenēšana visiem teļiem, kuri tiek ievesti no citām saimniecībām;
• skenē teļu plaušu audus un lemj par tālāku teļu izmantošanu, ja ir veikta vairākkārtēja pneimonijas ārstēšana piena periodā;
• skenē teļu plaušu audus, pat ja nenovēro pneimonijas pazīmes, taču novēro teļu atpalicību augšanā.

Saimniecībās, kurās teļiem bieži konstatē respiratorās saslimšanas, būtu jāievieš respiratoro slimību profilakses monitorings. Galvenokārt uzmanība jāpievērš vaislas teļu augšanas un attīstības rādītājiem, jo arī demonstrējuma laikā  apstiprinājās ārzemju pētījumos iegūtie rezultāti, ka teļiem ar lielāku plaušu bojājumu konsolidācijas pakāpi augšanas un attīstības temps ir lēnāks. Tādēļ iespējams, ka teļu izaudzēšanas izmaksas būs lielākas, iespējams, ka tiem vēlāk iestāsies vaislas gatavība. Jebkurai saimniecībai teļu izaudzēšanas sākuma posmā būtu lietderīgi saprast, kurus vaislas teļus paturēt tālākai audzēšanai līdz vaislas gatavības sasniegšanai, bet kurus savlaicīgi izslēgt no ganāmpulka.

Šim nolūkam ļoti efektīva metode ir plaušu konsolidācijas pakāpes noteikšana ar ultrasonogrāfu. Lietderīgi šo metodi izmantot teļiem 1–3 mēnešu vecumā, respektīvi, piena periodā. Ja saimniecībā konstatē respiratorā sindroma uzliesmojumus un teļu nāves gadījumus sezonāli agrā pavasarī vai rudenī, lietderīgi veikt bojāto audu biopsiju beigtajiem teļiem un noskaidrot respiratorā sindroma iespējamos cēloņus. Teļiem ar izteikti klīniskām respiratorā sindroma pazīmēm pirms antibiotiku lietošanas var ņemt asins paraugus un nosūtīt uz laboratoriju seroloģiskai izmeklēšanai uz infekciozo rinotraheītu, respiratori sincitiālo vīrusu, paragripu-3, pasterelozi un mikoplazmozi.

Atkarībā no konstatētā respiratoro slimību ierosinātāja saimniecības īpašniekam kopīgi ar apkalpojošo veterinārārstu jāpieņem lēmums par visa ganāmpulka vakcināciju. Vakcinācijas plāna izstrāde jāveido tā, lai dzīvnieki būtu pasargāti vismaz mēnesi pirms iespējamā vīrusa uzliesmojuma. Lai to precīzi sastādītu, ir jāņem vērā dzīvnieku daudzums un blīvums novietnē, slimības izplatības ātrums ganāmpulkā, slimības gaita, dzīvnieku mirstība saslimšanas laikā un sezonalitāte.

Savlaicīgi un pareizi veicot uzņēmīgo dzīvnieku vakcināciju, jūs savos ganāmpulkos ierobežosiet respiratorā sindroma izplatību, uzlabosiet vaislas teļu vispārējo veselības stāvokli, izaudzēsiet kvalitatīvākus vaislas dzīvniekus. Vakcināciju nedrīkst veikt kampaņveidīgi! Epizodiski veikta vakcinācija būs neefektīva, ekonomiski neizdevīga, jo saglabāsies augsts uzņēmīgo dzīvnieku saslimšanas risks, tādēļ, pirms pieņemt nopietnus lēmumus, jāveic rūpīga saimniecības izvērtēšana, kura balstīta uz ticamiem datiem par dzīvnieku augšanu, attīstību, saslimšanas biežumu, ārstēšanas efektivitāti un ekonomisko rādītāju analīzi. Jebkuram dzīvnieku īpašniekam jāatceras, ka pareizs uzturs, labi sanitārijas un higiēnas apstākļi, un laikus pareizi veikti profilakses pasākumi iz vislabākās un lētākās zāles.

Dainis Arbidāns,
konsultants-eksperts veterinārmedicīnā, LLKC Lopkopības nodaļa