Lopkopība

Februārī iznācis žurnāla 100. numurs, kurā autorkolektīvs parūpējies par virkni interesantiem un lietderīgiem rakstiem.

Žurnāla 100. numurā lasiet ieskatu Berlīnes Zaļajā nedēļā jeb “Grüne Woche”, kas šogad pēc divu gadu pārtraukuma atgriezusies klātienē, pulcējot 1400 dalībniekus no 60 valstīm, tajā skaitā Latvijas. Zaļā nedēļa ir ne tikai pasaulē lielākais pārtikas gadatirgus, bet arī vieta, kur tiekas nozares politikas veidotāji, zemnieki, zinātnieki, rūpnieki.

Jau 1. martā zoom tiešsaistes platformā tiks paziņoti “Skābbarības konkurss 2022” rezultāti. Konkursu rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), pašlaik apkopojot iesūtīto paraugu rezultātus.  

Konkursa noslēguma pasākums tiešsaistes platformā zoom sāksies pulksten 11.00 un ilgs līdz aptuveni pulksten 13.00.  

PAPILDINĀTS. Šī gada decembrī tika realizēts 2019. gada uzsāktais demonstrējums LAP 2014.-2020 apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/7_ELFLA, LAD līguma Nr. LAD100119/P2, projekta Nr. 19-00-A00102-000001, Demonstrējuma tēma: “Nelimitētas jaunpiena izēdināšanas (at libitum) metodes ietekme uz teļu augšanu un attīstību” (8.lote)

Lai analizētu biškopības produktu izmantošanu dažādu ēdienu receptēs pašu mājās un kaimiņvalstī Lietuvā, kā arī demonstrētu jauno pārtikas tehnologu zināšanas par biškopības produktu pielietojumu, uz tikšanos jau astoto reizi aicinās Latgales biškopju konference, ko sadarbībā ar Latvijas Biškopības biedrību (LBB) un Augšdaugavas novada pašvaldību, Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla aktivitāšu ietvaros rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). 

Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” februāra numurā – reportāža par Berlīnes “Zaļo nedēļu” – pasaules lielāko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi – un Latvijas līdzdalību tajā.

Jaunajā rubrikā “ES atbalsts 2023” speciālista skaidrojums par to, kas ir aizsargjoslas, buferjoslas, laukmales un zaļās joslas; kā arī – labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi. Publicējam arī LLKC Vides nodaļas sagatavoto materiālu par to, kā tiks īstenoti ES Zaļā kursa mērķi Baltijas valstīs.

Zīdītājgovju ganāmpulkos teļš ir vienīgais ieņēmumu un peļņas avots, tāpēc teļam jāpiedzimst veselam un ātraudzīgam. Teļa augšanas potenciāls atkarīgs no vecāku genotipa, kā arī no dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas apstākļiem. Liellopiem pamatbarība ir rupjā lopbarība – siens, skābbarība, vasarā ganību zāle. Rupjajai lopbarībai pamatā ir jānodrošina dzīvnieku vajadzība pēc enerģijas un proteīna, kas nepieciešami augšanas, pienīguma un atražošanas spēju nodrošināšanai.

Precīzo tehnoloģiju izmantošana lopkopībā kļūst arvien aktuālāka. Tas saistīts ne tikai ar cilvēkresursu trūkumu, bet arī ar citu nepieciešamo resursu taupīgu izmantošanu.

Lauksaimniecības dzīvnieku nobarošanā biežāk izmanto precīzās tehnoloģijas spēkbarības padevei. Pie tām pieder spēkbarības izdales automāti jeb stacijas. Vienkāršākās ir grupveida barības izdales iekārtas, piemēram, spēkbarības izdalītājs, kas nodrošina tās padevi porcijās, vai spēkbarības padeve no birstošās siles neierobežoti.

Gada sākumā Latvijā būtiski samazinājušās piena iepirkuma cenas. Cenu kritums kopš aizvadītā gada nogales vērojams arī citos lauksaimniecības sektoros. Kādi ir iemesli un kā tie vērtējami, lasiet “Latvijas Lopkopis” janvāra izdevumā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātes konsultanti no 14. līdz 16. decembrim apguva padziļinātas un specifiskas zināšanas par mācību tēmu “Dzīvnieku slimību kontrole, ganāmpulka veselība, labsajūta ilgtspējīgai saimniekošanai (piem., tēma Govju signālu izmantošana – CowSignals).