Jūs atrodaties šeit
Lopkopības un veterinārmedicīnas konsultanti papildina zināšanas
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātes konsultanti no 14. līdz 16. decembrim apguva padziļinātas un specifiskas zināšanas par mācību tēmu “Dzīvnieku slimību kontrole, ganāmpulka veselība, labsajūta ilgtspējīgai saimniekošanai (piem., tēma Govju signālu izmantošana – CowSignals).
Lai labāk apgūtu paredzamās tēmas, daļa mācību notika klātienē. LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes lektore Dr. med. vet. Aija Mālniece MPS “Vecauce” demonstrēja ultrasonogrāfa pielietošanu liellopu orgānu ultrasonogrāfijā, īpaši akcentējot plaušu ultrasonogrāfiju teļiem. Savukārt, runājot par slaucamajām govīm, docente praktiski nodemonstrēja sirds, plaušu, aknu, zarnu un tesmeņa izmeklēšanu, izmantojot ultrasonogrāfijas metodi. Praktisko apmācību laikā bija iespējams iegūt zināšanas par laktāta līmeņa noteikšanu asinīs ar digitālu iekārtu, kas ļauj ātri un nekļūdīgi diagnosticēt ketozi. Katram konsultantam bija iespēja ar ultrasonogrāfu izmeklēt MPS “Vecauce” teļus, kuriem bija konstatētas pneimonijas pazīmes, un slaucamās govis, izmeklējot tām sirds, plaušu, aknu un zarnu topogrāfiskās robežas, tā gūstot priekšstatu par ultrasonogrāfijas izmantošanas lietderību praktiskā darbā lopkopības saimniecībās. Tāpat saimniecībā bija iespēja apskatīt arī nesen ekspluatācijā nodotās jaunlopu novietnes, izvērtēt dzīvnieku labturības un ēdināšanas apstākļus.
Teorētiskajās mācībās, kuras notika attālināti, izmantojot digitālo platformu Zoom, divu dienu laikā VMF mācībspēki sniedza ļoti plašu ieskatu par zāļu lietošanu, ganāmpulka veselības monitorēšanu, šķīduma terapijas pielietošanas iespējām dažādu slimību gadījumos. Dažādās lekcijās vairākkārt tika uzsvērts par antimikrobiālās rezistences veidošanās mehānismiem. LBTU VMF profesore Dr. med. vet. Līga Kovaļčuka ļoti plaši klātesošajiem izskaidroja antibiotiku klasifikācijas principus, to lietošanas un izvēles principus dažādu slimību terapijā, akcentējot, ka antibiotiku lietošana ir jāveic tikai tad, ja ir uzstādīta precīza diagnoze un laboratoriski noteikta konkrētas antibiotikas jutība pret infekcijas slimību ierosinātājiem, jo arvien biežāk gan veterinārijā, gan humānajā medicīnā ārsti dažādu infekcijas slimību ārstēšanā sastopas ar antibakteriālo rezistenci jeb ar situācijām, kad slimību ierosinātāji pret terapijā lietotajām antibiotikām ir nejutīgi. Savukārt LBTU vadošā pētniece Dr. med. vet. Aija Mālniece akcentēja, cik svarīgi ganāmpulka veselības monitorēšanā veikt dažādus papildtestus precīzu slimības diagnožu noteikšanā, iekļaujot dažādu dzīvnieku orgānu ultrasonogrāfiju, konstatējot iekaisuma procesus, veikt fibrinogēna testu, tā noteikšanai izmantojot glutāraldehīda testu vai refraktrometrijas metodi, tesmeņa iekaisuma gadījumā – CMT testu. Saimniecībā, ja ir aizdomas, ka govīm iespējama ketoze, pētniece iesaka veikt glikozes, BHB un L-Laktāta koncentrācijas noteikšanu asinīs. Diagnožu precizēšanai lietderīgi ir noteikt pH urīnā un fēcēs. Ļoti interesantas bija atziņas par biodrošības pasākumu ieviešanu un infekcijas slimību profilaksi, par ko savā pieredzē dalījās LBTU VMF veterinārārsts Ivars Lūsis. Liels akcents tika likts uz transporta plūsmas organizēšanu, savācot pienu, ievedot un izvedot dzīvniekus no saimniecības, kā arī, cik būtisks ir cilvēciskais faktors infekcijas slimību pārnesē no saimniecības uz saimniecību.
Tesmeņa iekaisumu sekmīga ārstēšana nav iedomājama bez precīzas tesmeņa slimību ierosinātāju diagnostikas. Tā savu lekciju iesāka LBTU profesore Dr. med. vet. Anda Valdovska, klātesošos semināra dalībniekus iepazīstinot ar mastīta ierosinātāju noteikšanas metodēm ārpus laboratorijas. Šim nolūkam saimniecības apstākļos ir nepieciešams termostats, speciāli sagatavotas agara un asins agara plates, uz kurām uzsēj pienu no neārstētām slimajām tesmeņa daivām, izaudzē baktēriju kultūras un nosaka antibiotiku jutību ar speciāliem diskiem. Kā atzina profesore, šo metodi mastīta diagnostikā plaši izmanto igauņi savās piensaimniecībās. Mastīta ierosinātājus identificē pēc to augšanas īpašībām uz agara platēm, kā arī veicot izolēto baktēriju mikroskopiju. Mastīta diagnostikai un ārstēšanā efektīvo antibiotiku izvēlei ir nepieciešamas 36-48 stundas kopš piena uzsēšanas uz agara platēm. Mācību cikla nobeigumā LBTU VMF profesore Dr. med. vet. Ilga Šematoviča ar klātesošajiem detalizēti dalījās pieredzē un praksē gūtajās atziņās par konstatētajām reprodukcijas problēmām slaucamo un gaļas liellopu ganāmpulkos, akcentējot, ka būtiska nozīme ganāmpulka auglībā vai neauglībā ir sievišķo dzīvnieku dzimumorgānu veselībai, pareizam hormonālajam ciklam, dzīvnieku labturībai un fizikālai ietekmei, lielākoties karstuma stresam. Lekcijas laikā tika definētas atšķirības slaucamo govju un gaļas tipa liellopu hormonālajā ciklā, hormonu nozīme, jo īpaši FSH, LH PGF2α pareiza darbība sievišķo dzīvnieku organismā, kā arī ēdināšanas ietekme tranzīta periodā. Interesants ieskats tika sniegts arī par hormonālo stimulāciju un embriju transplantāciju.
Veicot mācību kvalitatīvo novērtējumu, visi dalībnieki atzina, ka ir izveidota ļoti laba mācību programma un ka iegūtā informācija būs ļoti noderīga, izglītojot zemniekus mācību un konsultāciju sniegšanas laikā.
Dainis Arbidāns,
LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā
Konsultantu apmācība tika nodrošināta Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi" apakšpasākuma “Atbalsts konsultantu apmācībai” ietvaros, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P16.
