Lopkopība

Pēdējās desmitgadēs piensaimniecības koncentrējas uz iegūtā piena daudzuma palielināšanu, rēķinot uz vienu govi. Taču patlaban vairāk uzmanības tiek veltīts ražošanas efektivitātes rādītājiem nevis tikai piena daudzuma kāpumam.

Mūsdienu piensaimniecību galvenais atslēgas vārds ir piena ražošanas vai barības izmantošanas efektivitāte – cik kg piena tiek saražots no 1 kg patērētās barības sausnas.

Te ir svarīgi, kādus datus izmanto šī rādītāja aprēķinam, jo kārtējās piena pārraudzības kontroles dati, iekļaujot laktācijas sākuma grupas govju datus, nebūs objektīvs rādītājs.

Žurnāla augusta izdevumā stāsts par to, kā attīstās Latvijas–Igaunijas starpvalstu kooperatīva “SCE E-piim” jaunais piena pārstrādes projekts. Jaunās rūpnīcas būvniecība rit pilnā sparā, un jau nākamā gada otrajā pusē plānota rūpnīcas iedarbināšana ar izmēģinājuma ražošanu un regulēšanu. Par projekta attīstību un situāciju piena tirgū piedāvājam arī interviju ar “SCE E-piim” un pārstrādes uzņēmuma “Jaunpils pienotava” valdes locekli Jāni Bērtulsonu.

Šis gads iezīmējies ar ļoti augstām piena iepirkuma cenām un dažu piena pārstrādes uzņēmumu apstāšanos. Lai ne tik asas, kā savulaik ierasts, tomēr atkal uzplaiksnī diskusijas pārstrādes un zemnieku starpā par svaigpiena tirgu. Par situāciju piena pārstrādē un tās lomu pārtikas nodrošināšanā saruna ar LPCS valdes priekšsēdētāju JĀNI ŠOLKU.

Kā iegūt kvalitatīvu jēra gaļu, ar kādām izmaksām jārēķinās jēru nobarošanā – pēdējo gadu laikā par to bieži aizdomājas lauksaimnieki, aitu ganāmpulku apsaimniekotāji.

Lai gūtu ieskatu, kā nobarot jērus, pielietojot precīzo tehnoloģiju barotavas, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) 2020. gadā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta aitkopības saimniecībā SIA “Texel.lv” uzsāka demonstrējumu, kura mērķis bija parādīt precīzo tehnoloģiju izmantošanas iespējas intensīvā jēru nobarošanā, pielietojot nelimitētu un porcijveida barības padevi.

Teļš ir galvenais produkts, ko iegūst no zīdītājgovs. Atkarībā no teļa kvalitātes tālāk to izmantos gaļas ieguvei vai vaislai. Ienākumiem no teļa jāsedz izdevumi, kas radušies tā audzēšanas laikā, kā arī zīdītājgovs un vaislas buļļa uzturēšanas izmaksas. Pievēršot lielāku uzmanību teļu izaudzēšanas ekonomikai, svarīgi zināt, kuru laktāciju zīdītājgovīm teļi dzimst ar lielāku dzīvmasu  un uzrāda labākos augšanas rādītājus dažādos attīstības periodos.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti veikuši aprēķinus par piena pašizmaksu demonstrējumos iesaistītajās konvencionālajās piena lopkopības saimniecībās, salīdzinot saimnieciskās darbības rezultātus no 2017.  līdz 2021. gadam. LLKC lopkopības demonstrējumos šajā periodā bija iesaistītas desmit saimniecības no 2017. līdz 2020. gadam un 8 saimniecības 2021. gadā.

Veicot saimniecību datu analīzi, tās ir sadalītas divās grupās pēc slaucamo govju skaita:

LLKC sadarbībā ar z/s ”Lejas Zosēni”, biedrību ”Zemnieku saeima” un AREI aicina 19. augustā apmeklēt demonstrējumu  noslēguma semināru par  dažādu izmēru (lielumu) govju apsaimniekošanu vienā saimniecībā.

Datums: 19.08.2022. Laiks: plkst. 10.30–13.30.

Seminārā būs iespēja iepazīties ar demonstrējumu gaitu un iegūtajiem rezultātiem. Sniegsim demonstrējumu ekonomisko izvērtējumu. Varēs uzklausīt saimnieku pieredzi un vērtējumu.

Demonstrējums par tēmu: “Starpatnešanās intervāla samazināšanas iespējas zīdītājgovju ganāmpulkā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā” tika uzsākts 2020. gada nogalē SIA “3D PRO” Madonas novada Ērgļu pagastā. Saimniecības īpašnieki ir Gunārs un Artūrs Vīganti. Viņi labprāt iesaistījās demonstrējuma īstenošanā, jo vēlas pēc iespējas precīzāk apsaimniekot savu zīdītājgovju ganāmpulku.

Šis gads iezīmējies ar ļoti augstām piena iepirkuma cenām un dažu piena pārstrādes uzņēmumu apstāšanos. Lai ne tik asas, kā savulaik ierasts, uzplaiksnī diskusijas pārstrādes un zemnieku starpā par svaigpiena tirgu. Par situāciju piena pārstrādē un tās lomu pārtikas nodrošināšanā žurnāla “Latvijas Lopkopis” jūlija numurā piedāvājam sarunu ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāju JĀNI ŠOLKU.