Lopkopība

Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūlija numurā stāstām par to, kā aizvadīts LLKC rīkotais “Novada Garša” pirmais pasākums Kurzemē, kā arī atgādinām par turpmākajiem šīsvasaras datumiem, kuros aicinām ciemos.

Grāmatvedības sadaļā – par jauniem MK noteikumiem vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem.

LLKC Inženiertehniskās nodaļas speciālists Pēteris Zelčs raksta par noderīgu mācību braucienu uz Prāgu, kur Čehijas Dzīvības zinātņu universitātē apgūtas jaunas zināšanas par moderno tehnoloģiju pielietošanu lauksaimniecībā.

Gaļas šķirņu liellopu audzēšanas nozare Latvijā ir sākusi attīstīties salīdzinoši nesen, gadu no gada palielinās saimniecību un dzīvnieku skaits. Tomēr nozarē pastāv izaicinājumi, kas bremzē efektīvāku gaļas liellopu nozares attīstību.

Latvijas tumšgalve (turpmāk LT) ir vienīgā Latvijā selekcionētā vietējās izcelsmes aitu šķirne. Pirmās ziņas par teķu ģenealoģiskajām līnijām atrodamas otrajā LT šķirnes aitu ciltsgrāmatas sējumā, kas izdots 1961. gadā.

Latvijas tumšgalves šķirnes populācijā 2014. gadā no jauna tika apstiprinātas astoņas vaislas teķu līnijas: Apolona0302, Edžiņa0365, Feirāma7251, Ikara0121, Irbja0125, Sīgara0005, Sīmaņa0195 un Skara0008. Kopš ģenealoģisko līniju atjaunošanas nav veikta tām piederošo vaislas teķu meitu un to pēcnācēju kvalitātes analīze.

Latvijā gadu no gada palielinās slaucamo govju izslaukums, taču piena sausnas saturs samazinās. Pēc Lauksaimniecības datu centra  informācijas, vidējais izslaukums no govs pēdējo gadu laikā ir palielinājies no 7078 kg 2015. gadā līdz 8320 kg 2021.

LLKC sadarbībā ar SIA “3DPRO”, GLAB un AREI 13. jūlijā  aicina apmeklēt demonstrējuma lauka dienu par starpatnešanās intervāla samazināšanas iespējām bioloģiskā saimniekošanā.

Lauka diena notiks Ērgļu saieta namā, Rīgas iela 5, Ērgļos, Madonas novadā; otrā daļa SIA “3DPRO” novietnē. Pasākums norisināsies 13. jūlijā no plkst. 11.00 līdz 14.00.

Piena iepirkuma cenas, tāpat kā produktu cenas, veikalos šobrīd sasniegušas nebijušus augstumus. Par to satraukušies gan pārstrādes uzņēmumi, gan pircēji, kam krietni jārēķina, vai un cik bieži ko pirkt. Dzirdami pat pārmetumi, ka zemnieki, īpaši kooperatīvi, padodas ārvalstu piena pircēju vilinošajiem piedāvājumiem pirkt pienu par cenu, kas vietējiem ir grūti samaksājama.

Piena lopkopībā viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir piena kvalitāte. Somatisko šūnu skaits individuālas govs pienā paaugstinās,  ne tikai saslimstot ar mastītu, bet ir viens no salīdzinoši viegli izsekojamiem veselības rādītājiem slaucamo govju ganāmpulkā.

Piensaimniecībās lielāko uzmanību pievērš slaucamo govju grupai. Tās saimniekam ir galvenās ieņēmumu devējas. Savukārt, ja pirmpiene, ienākdama ganāmpulkā, nedod pietiekamu piena daudzumu, vai arī tai pēc atnešanās strauji krītas kondīcija, ne vienmēr saimniecība var pateikt, kā šī pirmpiene augusi kā telīte. Vai telītes izaudzēšana ietekmē pirmpienes un tālāko laktāciju veiksmi, vai arī tai ir nebūtiska ietekme. Ir zināms no ārvalstu pētījumiem, ka pirmpieņu telītes ir stiprākas no imunitātes viedokļa, tomēr Latvijā tas nav apstiprināts fakts [3.].