Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību

Piensaimniecībās lielāko uzmanību pievērš slaucamo govju grupai. Tās saimniekam ir galvenās ieņēmumu devējas. Savukārt, ja pirmpiene, ienākdama ganāmpulkā, nedod pietiekamu piena daudzumu, vai arī tai pēc atnešanās strauji krītas kondīcija, ne vienmēr saimniecība var pateikt, kā šī pirmpiene augusi kā telīte. Vai telītes izaudzēšana ietekmē pirmpienes un tālāko laktāciju veiksmi, vai arī tai ir nebūtiska ietekme. Ir zināms no ārvalstu pētījumiem, ka pirmpieņu telītes ir stiprākas no imunitātes viedokļa, tomēr Latvijā tas nav apstiprināts fakts [3.]. Mūsu ražojošas saimniecības datus būtu iespējams salīdzināt ar citu piensaimniecību valstu datiem, lai redzētu, kā ražojošas saimniecības blakus faktori veido pirmpienes laktāciju. Katrai ražojošai saimniecībai ir savas saimniekošanas metodes, kas pilnveidojas laika gaitā. Salīdzinot telītes, kas atnesušās agri, ar tām, kas atnesušās vēlu, var iegūt datus, kas vērtīgi citām ražojošām saimniecībām Latvijā. Tāpat interesanti būtu noskaidrot, vai pirmās laktācijas lielākais izslaukums var kalpot par rādītāju kopējā izslaukuma prognozei [1.]. Telītes audzēšana līdz atnešanās brīdim ilgst vismaz 2 gadus. Tas ir pietiekami ilgs laika posms, kur svarīgs ievērojams faktoru skaits [2.]. To uzskaite un rezultātu apkopošana ražojošā saimniecībā, pirmkārt, dod atbildi pašai saimniecībai par jaunlopu izaudzēšanas posmiem un problēmām.   Otrkārt, atbildes publicitāte dod mācību vielu citām saimniecībām. Govs ilgmūžības rādītājs atkarīgs no teles izaudzēšanas, tāpēc teles izaudzēšanai pievēršama liela loma.

Demonstrējums veikts laika periodā no 2019. gada marta līdz 2022. gada 1. jūlijam Cēsu novada Stalbes pagasta  saimniecībā SIA “Vienotnes”. Saimniecībā tiek apsaimniekoti 169 liellopi, no kuriem 50% Holšteinas sarkanraibās (HS), 37% Latvijas brūnās un 13% ir Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes slaucamās govis. Uzsākot pētījumu, bija piesietā turēšanas sistēma. No 2021. gada septembra saimniecība pārgāja uz nepiesieto turēšanas sistēmu un govju slaukšanu robotā. Uzsākot izmēģinājumu, vidējais izslaukums no govs gadā bija 8673 kg piena, tauku saturs 4,34%, olbaltums 3,47%, somatisko šūnu skaits 1 ml piena 106 tūkstoši, kas ir ļoti labs rezultāts. Servisa periods 113 dienas, cietstāves periods 60 dienas.  Ganāmpulkā audzē 128 dažāda vecuma teles, pirmpieņu atnešanās vecums 25 mēneši. SIA “Vienotnes” apsaimnieko 360 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lielāko daļu zemes klāj zālāji, tiek audzēti graudi 50 ha platībā, vidējā ražā 3,5–4 t/ha, audzē kukurūzu 25–30 ha platībā lopbarībai. Dzīvnieki netiek ēdināti ar TMR. Zāles skābbarību samaisa mikserī, bet spēkbarību dala slaucējas ar roku. Spēkbarības maisījums tiek gatavots divām nedēļām  un regulāri koriģēts pēc rupjās lopbarības analīzēm. Rupjā lopbarība tiek glabāta kaudzēs, tranšejās un rituļos. Katrai kaudzei un tranšejai veic lopbarības analīzes.

Lai sasniegtu izmēģinājuma mērķi, tika analizēti saimniecības pārraudzības rādītāji: izslaukums, tauku un olbaltumvielu saturs (%), somatisko šūnu skaits ( ŠSS) tūkst. ml, dzīvmasas pieaugums teļiem, ķermeņa kondīcija telēm, atnešanās vieglums, veselība pēcnācējiem, prognozēta ražība un ražības izpilde pirmajā un otrajā laktācijā.

Demonstrējuma laikā mērķis bija noskaidrotas kopsakarības starp atnešanās vecumu ražojošā saimniecībā un pirmpieņu laktācijas ražību, kg.

Demonstrējuma rezultāti un to analīze

Saimniecībā izraudzījās divas vaislas telīšu grupas: 1. grupa – teles, kuru atnešanās plānota līdz 24 mēnešu vecumam, 2. grupa – teles, kuras atnesas pēc 24 mēnešu vecuma. Mērījumi veikti divos atkārtojumos. Vidējais atnešanās vecums 1. atkārtojumā telēm, kas nesās, līdz 24 mēnešu vecumam bija 23,6 mēneši, otrajā atkārtojumā – 22,9 mēneši.  Vecākām telēm vecums 1. atkārtojumā, kas nesās pēc 24 mēnešu vecuma, bija 26,6 mēneši, otrajā atkārtojumā 26,4 mēneši. Saimniecībā vidēji 1. grupas teles atnesās 23,3 mēnešos, 2. grupas teles 26,5 mēnešos, tas ir, vidēji par 3,2 mēnešiem vēlāk.

Saimniecībā atnešanās telēm ir gana viegla abās izmēģinājuma vecuma grupās un atkārtojumos.

1. tabula. Izmēģinājumā izmantoto dzīvnieku atnešanās vidējais vecums un pēcnācēju dzīvmasa

Dzimušo teļu vidējā dzīvmasa bija 31,4 kg 1. grupas un 32,3 kg – 2. grupas telēm. Otrajā atkārtojumā attiecīgi 35,6 kg un 34,8 kg, kas ir vidēji lieli teļi.

Dzimušie teļi pirmpienēm ir ar labu augšanas potenciālu un labu zīšanas refleksu. Ja skaita kopā dzemdības, kurās netika sniegta palīdzība, ar dzemdībām, kurās tā tika sniegta nelielā apjomā, kas arī uzskatāmas par vieglām, tad 1. atkārtojumā starp grupām nebija būtisku atšķirību.

2. tabula. Dzemdībās sniegtā palīdzība izmēģinājuma dzīvniekiem

Atnešanās vieglums ir atkarīgs no govju ķermeņa kondīcijas, un to savukārt ietekmē pareiza grūsno telīšu ēdināšana. Laba ķermeņa kondīcija atnešanās laikā ir robežās no 3,0 līdz 3,4 ballēm (5 baļļu sistēmā). Pārsniegt kondīciju un nobaroties ir tendence vecākām demonstrējuma telēm. Ne tikai pārbarotām telēm ir smagas dzemdības, arī nepietiekami izaudzētām telēm, nesasniedzot vajadzīgo dzīvmasu, notiek apgrūtinātas dzemdības.

1. att. Ķermeņa kondīcija

Abās pētījuma grupās teles bija ar līdzīgu ķermeņa kondīciju, vidēji 3,1–3,4 balles, kas ir labs vērtējums, lai noritētu vieglas dzemdības. Saimniecībā telēm no 10 mēnešu vecuma līdz apsēklošanas brīdim izbaroja dienā rupjo lopbarību ar 6–8 kg sausnas, vidēji 600–1200 g saulespuķu spraukumu un 0,5–0,8 kg maltu graudu atkarībā no rupjās lopbarības kvalitātes un 80–120 g mikroelementu.

2. att. Pirmā un otrā atkārtojuma teļu dzīvmasas vidējie pieaugumi pirmajos mēnešos

2. attēlā aplūkojami 1. un 2. atkārtojuma pirmpieņu un vecāko saimniecības govju teļu dzīvmasas pieaugumi pirmajos četros mēnešos saimniecībā. Vadošie piena lopkopības eksperti uzsver, ka teļu ēdināšana pirmās 4 nedēļas pēc dzimšanas ietekmēs visu to nākotni: atnešanās vieglumu, veselību jeb spēju cīnīties ar vielmaiņas slimībām pēc atnešanās, palielina izslaukumu vidēji lielāku par 1400 kg pirmajā laktācijā.

3. tabula. Izmēģinājuma pirmpieņu augšanas vidējie rādītāji

4.tabula.Vidējie rādītāji pētījuma dzīvniekiem

Analizēti iespējamie cēloņi zemam dzīvmasas pieaugumam. Lai noskaidrotu augšanas atpalikšanas cēloņus, analizējām pirmpiena kvalitāti ar BRIX refraktometru un noteicām kopējo olbaltumvielu līmeni teļu asinīs 24 h līdz 7 dienām pēc piedzimšanas. Kopējais olbaltuma līmenis asinīs parāda pirmpiena izēdināšanas praksi saimniecībā – to, cik labu pasīvo imunitāti teļš būs ieguvis ar pirmpienu. Laikā, kad norisinājās demonstrējums, saimniecībā ar BRIX refraktometru izanalizējām 83 pirmpiena paraugus. 6. tabulā redzamie rezultāti tika sagrupēti pēc aktualizētiem ASV un Kanādas piena lopkopības ekspertu jaunajiem pirmpiena kvalitātes standartiem, kur par kvalitatīvu pirmpienu uzskata, sākot no 25% pēc BRIX skalas. Demonstrējuma saimniecībā izcila pirmpiena kvalitāte bija 45%, vidēja – 37% un slikta kvalitāte 18% paraugos.

Analizējot rūpīgāk, kādu laktāciju govis ietilpst starp izcila pirmpiena devējām, noskaidrojās, ka izcils piens bija 11 otrpienēm un 18 vecākas laktācijas govīm, un tikai 5 pirmpienēm. Vidējas kvalitātes pirmpienu veido gandrīz vienāds skaits visu laktāciju govju. Sliktas kvalitātes jaunpiens no analizētajiem paraugiem bija tikai 3 otrpienēm un 1 vecākas laktācijas govij. Vissliktākās kvalitātes pirmpiens ar zemu imūnglobulīna līmeni pirmpienā pēc BRIX skalas bija 11 pirmpieņu paraugos. Apkopojot demonstrējuma datus par pirmpiena daudzumu telēm, secinām, ka vidēji 2,2 litri pirmpiena bija telēm līdz 24 mēnešu vecumam, bet virs 24 mēnešu vecumam, pirmpiens vidēji bija 4,9 l, kas ir par 2,7 litriem vairāk. Savukārt ganāmpulka vecākās laktācijas govīm vidējais pirmpiena daudzums bija 9,9 l. Pirmpieņu teļam pirmā ēdināšanas reizē jāizēdina 10–12% no teļa svara, tas būtu minimāli 3,1–3,4 l demonstrējuma saimniecībā. Pirmpieņu pirmpiens nesasniedz vēlamo kvalitāti, nesatur pietiekamu imūnglobulīna līmeni, un iegūtais daudzums nav pietiekams. Otrpienēm un vecākām govīm pirmpiens biežāk ir teicamā kvalitātē un pietiekamā daudzumā. Ja pirmpiens ir teicams, ne vienmēr arī teļu pasīvā imunitāte ir laba. Pasīvā imunitāte pasargā teļu no dažādām saslimšanām, īpaši pneimonijas, caurejas pirmajā un otrajā dzīvības mēnesī. Imūnglobulīns no pirmpiena caur zarnu bārkstiņām nokļūst tieši teļa asinīs un paceļ kopējo olbaltuma jeb kopproteīna līmeni. To demonstrējuma teļiem noteica humānajā laboratorijā. Ja asinīs kopproteīna līmenis ir  55–60 mmol/l, tad ir iegūta zema, ja 60–65 mmol/l – laba, 65–70 mmol/l un lielāks – teicama imunitāte. Pirmpiena izdzirdināšanas laiks saimniecībā vidēji bija 2,4 h pēc piedzimšanas, kas ir laba prakse. Izdzirdinātā pirmpiena daudzums bija 2–2,5 l jeb viena piena pudelīte. Veiktajos teļu asins izmeklējumos kopproteīna līmenis teicams – 26%, labs – 26%, bet slikts – 48% no paraugiem.

Demonstrējuma saimniecībā pirmpieņu teļi piedzimst ar labu zīšanas refleksu, bet tiem ir iespēja saslimt, jo pirmpiena kvalitāte ir zema un iegūtais pirmpiena daudzums nav pietiekams. Izdzirdinot 2–2,5 l pirmpiena vidēji 2–2,5 h laikā pēc atnešanās, nespēj nodrošināt teicamu pasīvās imunitātes līmeni teļa asinīs. Tātad saimniecībā nav pietiekami laba pirmpiena pārvaldības prakse, jo izbarotais pirmpiena daudzums nav pietiekams.

Demonstrējumā noskaidrojās, ka pirmpieņu pirmpiens satur mazāku daudzumu imūnglobulīna. Līdz ar to pirmpiens teļiem jādod vairāk un vēlamas divas reizes ar 6 līdz 12 h intervālu, obligāti pirmpienu uzglabājot ledusskapī, lai novērstu nevēlamo baktēriju attīstību, kas bieži ir caurejas cēlonis teliņiem agrīnā vecumā.

Lai noskaidrotu vēlamo dzīvmasu pirmās sēklošanas laikā, jānosaka dzīvmasa trešās un vecākas laktācijas govīm 100.–200. laktācijas dienā. Sēklošana jāveic, kad telītes svars sasniedz 60–65% no vecāko govju svara, bet atnešanās svaram jābūt 90–95% no pieaugušas govs svara. Saimniecībā vidējais pieaugušas govs svars pēc veiktajiem mērījumiem bija 656 kg. Līdz ar to telīšu svaram jābūt 394 kg, uzsākot sēklošanu, un 590–620 kg, kad dzīvnieks ir atnesies un uzsāk 1. laktāciju. Demonstrējuma grupā teles, kas vecākas par 24 mēnešiem, vidējais atnešanās svars bija 583 kg, kas par 7 kg atpalika no minimālās robežvērtības. Savukārt teles, kas atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, vidējā dzīvmasa bija 569 kg, kas par 21 kg atpalika no vajadzīgās dzīvmasas atnešanās laikā. Līdz ar to daļa no telēm, kas atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, nebija pietiekami izaugušas, kad tika uzsākta mākslīgā apsēklošana.

3. att. Pirmpieņu svars atnesoties

3. attēla pirmajā daļā ir 1. un 2. grupas pirmpieņu vidējie svara rādītāji pa šķirnēm, tālāk attēlotas teles, kas atnesās agri, līdz 24. mēnešu vecumam, un otrajā daļā teles, kas atnesas pēc 24 mēnešu vecuma. Stabiņi iekrāsoti trīs krāsās: zilā, violetā un dzeltenā. Zilās krāsas stabiņš nozīmē, ka tie ir HM tīršķirnes un krustojuma dzīvnieki ar HM gēnu asinību virs 50%, violeti iekrāsotas DS un HS teles un dzeltenā krāsā LB un LB krustojuma teles ar HM gēnu asinību zem 50%.

Interesants ir jautājums, vai no pirmpienēm, kas nesas agri var iegūt lielu izslaukumu? Vai ražību ietekmē dzīvmasa atnešanās laikā? Vai dzīvmasa ir galvenais ietekmējošais faktors liela izslaukuma sasniegšanā?

3. un 4. attēlā pirmajā daļā ir aprēķināti un attēloti vidējie rādītāji no abām pirmpieņu grupām. No vidējiem rādītājiem redzam, ka abu grupu pirmpienes vidēji nav sasniegušas 90% no atnešanās dzīvmasas saimniecībā. Bet, ja papēta individuāli teles, kas bija izraudzītas demonstrējumā, redzam, ka katrā grupā ir teles, kas sasniegušas 90% no pieaugušu govju dzīvmasas saimniecībā.   

Vai ar lielāku dzīvmasu ir arī lielāks izslaukums? Atbildot uz šo jautājumu, jāsecina, ka apgalvojums nepiepildās, jo, piemēram, Rudene (633 kg), Turcija ( 622 kg), Kaiba (694 kg) ir sasniegušas vēlamo atnešanās svaru, bet izslaukumi ir zemi, to parāda smalkā zilā izslaukuma līkne. Savukārt Malta HM100% (556 kg), Vārpa HM 64,9% (610 kg), otrajā grupā Ženēva DS26,5% (500 kg), Manta HM70,3% (513 kg) ir ar mazu dzīvmasu atnešanās laikā, bet lielu izslaukumu. Tātad bez dzīvmasas labas izaudzēšanā ir vēl kāds svarīgs faktors, kas ietekmē pienīgumu, un tā ir ģenētika.

Redzams, ka vidēji zemākie ir tieši LB un LB krustojuma dzīvnieku izslaukumi ar HM gēnu asinību zem 50%, bet lielākie ir HM un HM krustojuma dzīvnieku izslaukumi ar HM gēnu asinību virs 50%.

4. att. Pirmpieņu svars atnesoties

4. attēlā otrajā atkārtojumā situācija ar dzīvmasu ir līdzīga, nav sasniegta dzīvmasa atnešanās laikā, tā ir nepietiekama lielākajai daļai pirmpieņu abās vecuma grupās. Izslaukums ir lielāks HM tīršķirnes un HM krustojuma pirmpienēm, piemēram, Maskava, Talsa, Modele. Svars mazs, bet izslaukumi iegūti lielāki par pirmpienēm ar smagāku dzīvmasu.

Otrajā atkārtojumā izslaukumu atšķirība starp šķirnēm ir mazāka, un arī vidējie izslaukumi ir zemāki abās demonstrējuma grupās. Galvenais faktors, kas mazina izslaukumu šajā periodā, ir zemas kvalitātes rupjā lopbarība, kas tiek patērēta lielos daudzumos.

Otrais atkārtojums bija ar zemākiem piena ražības rādītājiem abās pirmpieņu grupās. Tas parādīja, ka govju ģenētika labāk izpaužas un dod izcilus rezultātus, ja ir laba vai ļoti laba rupjā lopbarība. Lielākus izslaukumus parāda HM100% vai HM krustojumi, kur HM asinība ir virs 50%.

Demonstrējums parāda, ka pirmpienes, kas nesas agri, var iegūt augstus izslaukumus. Par to var pārliecināties 5. un 6. attēlā par pirmpieņu izslaukuma prognozi un iegūto ražību 305 slaukšanas dienās. Attēlā ievērots iepriekš tekstā minētais princips (vidējie rādītāji abām pētījuma grupām un tālāk attēlotas pirmpienes, kas nesas līdz 24 mēnešu vecumam pa šķirnēm, pēc tam vecāko pirmpieņu ražības prognoze un izpilde).

5. att. Piena prognoze pirmajā atkārtojumā

6. att. Piena prognoze otrā atkārtojumā

Tieši dzīvnieki ar HM gēnu pārsvaru vai tīršķirnes HM dod vislielākos izslaukumus, pat nepilnīgos apsaimniekošanas apstākļos. Dzīvmasa nav noteicošais lielums augstai ražībai, svarīgākā ir ģenētika, ēdināšana, rupjās lopbarības kvalitāte un apsaimniekošana. Neiegūtā ražība liecina par pieļautajām kļūdām dažādos telīšu izaudzēšanas un attīstības posmos.

7. att. Pirmā un otrā atkārtojuma pirmās un otrās laktācijas ražības prognoze pa šķirnēm telēm, kas jaunākas par 24 mēnešiem

8. att. Pirmā un otrā atkārtojuma pirmās un otrās laktācijas ražības prognoze un izpilde pa šķirnēm telēm, kas vecākas par 24 mēnešiem

Demonstrējumā piena prognozes aprēķinam tika izmantoti pārraudzības dati, piena daudzums augstākajā punktā un slaukšanas dienas. Piena prognozes aprēķiniem izmantota ASV, Floridas štata, Čārlza Stapla Dzīvnieku zinātniskā departamentā izstrādāta metode kopējā izslaukuma aprēķināšanai laktācijas 305 dienu periodā. Saimniecībā HM vecāko govju izslaukuma 305 dienās atšķirība starp prognozi un iegūto ražību bija tikai 3%.

Demonstrējumā iegūtie pirmā un otrā atkārtojuma rezultāti apkopoti un attēloti 7. un 8. attēlā. Tajā redzams, ka atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīga. Attēlos ar krāsām sagrupētas un attēlotas šķirnes: dzeltenā LB, zilā HS un zaļā HM tīršķirnes un krustojuma dzīvnieki ar HM gēnu klātbūtni virs 50%. Pirmais stabiņš ir piena prognoze pirmajā laktācijā, otrais – reāli iegūtā ražība, trešais stabiņš piena prognoze otrajā laktācijā un ceturtais – reāli iegūtā ražība demonstrējumā iesaistītajām telēm saimniecībā.

Atšķirības pamanāmas gan starp atkārtojumiem, gan vienas šķirnes un viena vecuma telēm. Zemākie izslaukumi ir LB krustojuma dzīvniekiem, kur HM gēnu klātbūtne ir mazāk par 50%. Lielākos izslaukumus bija iespējams iegūt no HS un HM dzīvniekiem, kur HM gēnu klātbūtne ir virs 50%, pat grupā telēm, kas jaunākas par 24 mēnešiem. Otrajā laktācijā šīm pašām demonstrējumā iekļautām telēm prognoze jaunākai grupai, tas ir, telēm, kas nesas līdz 24 mēnešu vecumam, ir augstāka par otras demonstrējuma grupas dzīvniekiem. Tas liecina, ka teles, kas jaunākas par 24 mēnešiem, spēj dot vairāk piena. Rezultāti starp pirmo un otro laktāciju parāda, ka pirmajā laktācijā teles vēl nav pietiekami izaugušas un turpina augt.

Te rodas jautājums, kāpēc prognoze nav sasniegta? Tas ir daudzu, dažādu apsaimniekošanas kļūdiņu rezultāts no dzimšanas līdz atražošanai tieši saimniecībā. Par apsaimniekošanas kļūdām runājām demonstrējuma lauku dienās. Šoreiz vēlamies uzsvērt ražības atšķirības starp šķirnēm, tas ir, ģenētikas lielo nozīmi saimniecības izaugsmē.  LB krustojuma dzīvnieki netiek ražībā līdzi labai ģenētikai, arī pie kļūdainas apsaimniekošanas dod zemākus izslaukumus.

Cik, tad šīs kļūdas izmaksā saimniekam pie dažādām piena cenām, aplūkosim 5. tabulu.

5. tabula. Ražības salīdzinājums un aprēķinātie zaudējumi no telēm pirmajā un otrajā laktācijā pie trīs dažādām piena cenām

Šajā tabulā aprēķināti zaudējumi no telēm pirmajā un otrajā laktācijā, kas jaunākas par 24 mēnešiem, un telēm, kas vecākas par 24  mēnešiem. Aprēķinos izvēlējāmies saimniecības vidējo piena cenu 2020., 2021. un 2022. gadā. Pēc aprēķiniem demonstrējumā, jo lielāka samaksa par pienu, jo zaudējumi lielāki un sāpīgāki saimniecībai. Lielie kopējie skaitļi ir dramatiskāki un liek aizdomāties par pieļautajām kļūdām apsaimniekošanā, ja no demonstrējumā iekļautajiem dzīvniekiem ar 2022. gada piena cenām (0,43 centi/l) no pirmpienēm, kas jaunākas par 24 mēnešiem, zaudējam 5286 EUR, no vecākām telēm zaudējam 6207 EUR, kopā 11494 EUR.

Savukārt otrajā laktācijā šiem pašiem demonstrējuma dzīvniekiem – pirmpienēm, kas atnesās jaunākas par 24 mēnešiem, zaudējumi no neiegūtā piena, kas radies no apsaimniekošanas kļūdām, ir 10 582 EUR, no telēm, kas atnesās pēc 24 mēnešiem, 9277 EUR, kopā 19859 EUR. Šie ir iespaidīgi skaitļi. Procentuāli vidējie zaudējumi pirmajā laktācijā uz vienu teli, kas nesas līdz 24 mēnešiem,  – 11%, vecākām telēm 13%, bet otrajā laktācijā zaudējumi no jaunākām telēm ir 18% un vecākām telēm 16%. Neiegūtais piena daudzums no telēm, kas nesas līdz 24  mēnešiem, demonstrējuma grupā ir 12,3 t, vecākām telēm 14,4 t, otrajā laktācijā neiegūtais piena daudzums attiecīgi 14,6 t un vecākām telēm 21,6 tonnas. Vidēji uz vienu pirmpieni neiegūts pirmā laktācijā jaunākām telēm 768 l, vecākām 962 l, otrajā laktācijā attiecīgi 1893 l un 1798 l  uz vienu teli.

Secinājumi

1. Atnešanās vieglums ir atkarīgs no govju ķermeņa kondīcijas, un to savukārt ietekmē pareiza grūsno telīšu ēdināšana. Viegli nesas teles līdz 24 mēnešu vecumam, ja ķermeņa kondīcija atnešanās laikā ir no 3,0 līdz 3,4 ballēm (5 baļļu sistēmā).
2. Ne tikai pārbarotām telēm ir smagas dzemdības, arī nepietiekami izaudzētām telēm, nesasniedzot vajadzīgo dzīvmasu, notiek apgrūtinātas dzemdības.
3. Demonstrējuma saimniecībā pirmpieņu teļi piedzimst ar labu zīšanas refleksu un labu augšanas potenciālu, bet tiem ir iespēja saslimt, jo pirmpiena kvalitāte ir zema un iegūtais pirmpiena daudzums no pirmpienēm nav pietiekams.
4.  Saimniecībā teles, kas atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, vidējā dzīvmasa bija 525 kg, kas par 65 kg atpalika no vajadzīgās dzīvmasas, tās nebija pietiekami izaugušas, kad tika uzsākta mākslīgā apsēklošana.
5. Izslaukumi pirmajā un otrajā laktācijā iespējami ļoti labi, tas tikai apliecina, to, ka teles pirmajā laktācijā nav pietiekami izaugušas un liela loma ir apsaimniekošanai, telīšu izaudzēšanai, rupjās lopbarības kvalitātei.
6. Piena izslaukumu ietekmē ģenētika kā papildu faktors, kurš pētījumā izrādījās nozīmīgāks kā citi pētītie faktori.
7. Lielākos izslaukumus parāda HM100% vai HM krustojumi, kur HM asinība ir virs 50%. LB krustojuma dzīvnieki netiek ražībā līdzi labai ģenētikai, arī pie kļūdainas apsaimniekošanas dod zemākus izslaukumus.
8. Saimniecībā jāuzlabo un jāizstrādā sava pirmpiena izēdināšanas prakse, periodiski jāveic pirmpiena kvalitātes un pasīvās imunitātes pārvaldības pārbaudes teļiem.
9. Procentuāli vidējie zaudējumi no neiegūtā piena, kas radies no apsaimniekošanas kļūdām pirmajā laktācijā uz vienu teli, kas nesas līdz 24. mēnesim  – 11%, vecākām telēm 13%, bet otrajā laktācijā zaudējumi no jaunākām telēm ir 18% un no vecākām telēm 16%.

 Izmantotā literatūra

1. Hoard’s Dairyman. The National Dairy Farm Magazine. March 10, 2018- 145 p. A.F Kertz. Our heifers become cows
2. Hoard’s Dairyman. The National Dairy Farm Magazine. February 25, 2018- 113 p. Geof W. Smith. Still too many stillbirths.
3. Hoard’s Dairyman. The National Dairy Farm Magazine. October 10, 2018- 577 p.
4. Hoard’s Dairyman. The National Dairy Farm Magazine. October 10, 2018- 586 p. A.F.Kertz Win at weaning; jump-start the rumen.

Ieteikumi

Ieteicam uzlabot saimniecībām pirmpiena izēdināšanas praksi. Izdzirdināt pirmpienu 10–12% no dzimšanas svara teļam ar zondi pirmajās 6 h, izcili, ja no 0–2 h. Lai izdzertu vairāk pirmpiena pirmajā reizē, piedāvāt teļam tūlīt vienu aiz otras sagatavotu pirmpiena pudelīti, uzturot to siltu ūdens peldē. Izdzirdināt pirmpienu divas reizes diennaktī. Mazināt patogēno baktēriju augšanu pirmpienā, nodrošinot pareizu piena uzglabāšanas temperatūru. Saimniecībā izveidot sasaldētus pirmpiena krājumus no otrās un vecāko laktāciju govju piena, kurus izēdināt pirmpieņu teliņiem. Ievērot pareizu pirmpiena atkausēšanas un sildīšanas iespēju. Ja nevar nodrošināt pirmpiena krājumus, iegādāties dažādu firmu piedāvātos jaunpiena aizvietotājus, kas bagātināti ar augstas koncentrācijas dabīgu imūnglobulīnu, vitamīniem un plaša spektra antivielām, t. sk. pret E-Coli K, Rota vīrusu I un II, Korona vīrusu, klostrīdijām. Nodrošināt teļus ar tīru ūdeni no 2. dzīves dienas. Izvēlēties 24 x7 piena izēdināšanas metodi pirmās trīs nedēļas, nodrošinot teļus ar papildbarību no 3.–5. dienas. Uzturēt teļu sprostus tīrus, bagātīgi nodrošinot pakaišus. Pirmajās dienās lietot teļu mētelīšus, ja gaisa temperatūra zemāka par +15 grādiem. Regulāri kontrolēt teļu dzīvmasas pieaugumu visā augšanas periodā. Veikt pirmpiena kvalitātes un pasīvās imunitātes pārvaldības pārbaudes saimniecības teļiem.)

Demonstrējums tiek realizēts LAP 2014-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līgums Nr.10 2.1-20/20/P24. Demonstrējuma tēma (lote): ” Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību, produktivitāti, pēcnācēju kvalitāti” (11. lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Andra Seredina,
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Antra Gražule,
atgremotāju ēdināšanas konsultante