Lopkopība

Latvijā genoma testi ir jauns instruments, lai saimnieki varētu precīzāk veidot dzīvnieku izlasi un atlasi. Genoma rezultāti izceļas ar augstu precizitāti un ticamību, bet saimnieki joprojām skeptiski raugās uz iespēju uzsākt genoma testēšanu savā ganāmpulkā, jo nav pārliecināti par ieguldījuma efektivitāti. Aplūkojot demonstrējumā iegūtos rezultātus, varam secināt, ka dzīvnieku izlase, kas veidota, balstoties pēc genoma rezultātiem, spēj jau pirmajā laktācijā atpelnīt līdzekļus, kas ieguldīti genoma noteikšanā, un rada peļņu.

Eiropas Savienības dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), kā arī par 27% palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējās emisijas samazināšanai, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem. 

Žurnāla decembra numurā aptaujājām lauksaimnieku organizāciju pārstāvjus, zemniekus un konsultantus par šogad paveikto un nākamgad iecerēto. Kā atzīst aptaujātie – šis gads nav bijis viegls, taču paveiktais sniedz gandarījumu. Lai sasniegtu labus darba rezultātus, jābūt “ar savu prātu un domāšanu”. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis saka: “Ja mums palīdzēs daba, ja visu saražosim un spēsim līdzvērtīgi konkurēt ar citām valstīm, nākamais gads būs labs.”

Žurnāla novembra izdevumā lasiet jaunākās Eiropas Komisijas ekonomistu prognozes lauksaimniecības preču tirgiem. Vispārējā makroekonomika un pārtikas cenu tendences liecina par varbūtēju pieprasījuma uzlabošanos pēc lauksaimniecības un pārtikas produktiem lielākajā daļā nozaru. Tomēr nākotne joprojām ir pakļauta lielai nenoteiktībai, kas saistīta ar laikapstākļiem, ģeopolitiskiem konfliktiem un dzīvnieku un augu slimībām. Tā teikts 2024. gada rudens īstermiņa perspektīvas ziņojumā.

Pasaulē zinātnieki sublīnisko ketozi definē kā ketozes preklīnisko stadiju. Visbiežāk ar ketozi slimo govis 3-4 laktācijas nedēļā (Kronfeld, 1982), taču arvien biežāk ļoti augstražīgos ganāmpulkos, tiecoties pēc lielāka izslaukuma, subklīnisko un klīnisko ketozi bieži konstatē govīm pēdējās desmit dienās pirms atnešanās.

Žurnāla oktobra izdevumā lasiet interviju ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktora pienākumu izpildītāju Induli Āboliņu par LAD gatavību tiešo maksājumu sezonai, atbalsta likmju aprēķinu un darbiem, kas vēl šogad zemniekiem jāpaveic, lai saņemtu maksāumus tajos atbalsta veidos, kam ir pieteikušies.

Par videi draudzīgu saimniekošanu Zviedrijas piena lopkopības fermās žurnāla oktobra izdevumā raksta LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja un žurnāla nozaru redaktore Silvija Dreijere. 

Jau kopš šī gada sākuma Eiropā izplatās infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība. 2024. gada oktobra sākumā šī slimība bija skārusi 15 Eiropas valstu lopkopības saimniecības.

Skartās valstis: Nīderlande, Spānija, Vācija, Andora, Luksemburga, Francija, Dānija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Šveice, Čehija, Itālija, Austrija, Zviedrija un Portugāle.

Par slimību

Lielākā daļa saimnieku, kuri strādā piena lopkopībā, darbojas motivēti un mērķtiecīgi. Pārsvarā mērķis ir laba dzīvnieku produktivitāte, kas arī nodrošina ienākumus. Viens no faktoriem, kas nodrošina dzīvnieka produktivitāti, ir barības konversija.

Ģenētiskie faktori

Aktīvajiem lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, atgādinām, ka tuvojas 5. novembris, kad ir jāiesniedz saimniecības dati LAD (Lauku atbalsta dienestā) vai VAAD (Valsts augu aizsardzības dienestā) par EKO2.1, EKO4, EKO5 pasākumiem.