Eiropas gaļas liellopu audzēšanas sektors šobrīd ir kritiskā situācijā, ražošanas izmaksas nemitīgi pieaug, audzētājiem nav iespēju būt rentabliem un gūt peļņu, turklāt pieprasījumu tirgū ietekmējis zirgu gaļas skandāls. Šāds secinājums pēc dalības COPA/COGECA un Eiropas Komisijas (EK) liellopu gaļas darba grupā radies Latvijas ekspertei, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvei Maijai Pontāgai.
Tuvojoties laikam, kad pēc piena kvotu atcelšanas nāksies ražot pienu brīva tirgus apstākļos ar nevienlīdzīgiem atbalsta maksājumiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, saimniekiem it īpaši nāksies domāt par saražotā piena pašizmaksu, lai noturētos tirgū. Jau ir pierādīts, ka saimniecības, kuras pašas saražo kvalitatīvu lopbarību, var samazināt piena pašizmaksu. Tā kā liellopu pamatbarība ir rupjā lopbarība, pievērsīsimies tieši tās kvalitāti ietekmējošiem faktoriem. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir pļaušanas laika izvēle, kuru saimnieks pats var mainīt īsā laika periodā.
Kvalitatīva piena ražošanas pamatprincipi tajā skaitā dzīvnieku veselība, pareiza slaukšana un higiēnas ievērošana. Pievēršot lielu uzmanību profilaksei, iespējams ne tikai ietaupīt līdzekļus ārstēšanai, bet arī palielināt ieņēmumus, jo pieaugs izslaukums uz uzlabosies piena kvalitāte.
Kooperācija Eiropā rada aizvien vairāk darbavietu, tie kļūst lielāki, pārvarot valstu robežas un uzlabo ražošanas efektivitāti. Tas secināts ekonomista Krijn Pope pētījumā „Atbalsts lauksaimnieku kooperatīviem”, kas tika prezentēts ES lauksaimniecības kooperatīvu organizācijas COGECA Kooperatīvu koordinācijas komitejas sanāksmē. Tajā kā eksperte no Latvijas piedalījās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore Evija Gunika .
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) projekta Baltic Dealietvaros 28. un 29. maijā rīkoja semināru Kūtsmēslu apsaimniekošana lopkopības saimniecībās. Semināru vadīja lektore no Dānijas Lauksaimniecības zināšanu centra Anete Vībeka Vestergārda un LLKC konsultants–eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns. Seminārā piedalījās vairāk nekā 30 interesentu un speciālistu – LLKC konsultanti un Baltic Dealprojektā iesaistīto saimniecību pārstāvji.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) novērotajos kartupeļu stādījumos Kurzemē un Latgalē maija pēdējā nedēļā konstatētas pirmās kartupeļu lapgrauža vaboles. Jūnija pirmajās dienās tās pamanītas arī pārējā Latvijas teritorijā. Vairākos laukos atrasti arī lapgrauža olu dējumi.
Kartupeļu lapgrauža izplatība šobrīd vairumā gadījumu nav liela, taču vietām mazdārziņos un agrāk iestādītajos kartupeļu laukos tās savairojušās lielākā skaitā. Apmēram vienas, divu nedēļu laikā daudzviet var pieaugt šī kaitēkļa postīgums.
Zālāju gatavība pļaušanai
|
Datums |
Novads |
Suga |
Vidējais garums cm |
Veģetācijas stadija |
Ikgadējā Skābbarības diena šogad notika 29. maijā Saldus novada Kursīšu pagasta zemnieku saimniecībāBrūzilas. Ar savu informatīvo telti pasākumā piedalījās arī Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības, Augkopības un Informācijas nodaļas speciālisti, lai informētu par plašo pakalpojumu klāstu lauksaimniekiem, tajā skaitā konsultācijas par lopbarības sagatavošanu.
Projekta Baltic Deal ietvaros Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) 5. jūnijā organizē praktisko semināru Augu barības vielu aprite augkopības saimniecībā, kas notiks zemnieku saimniecībā Vairogs, Pilsātā, Riebiņu novada Galēnu pagastā.
Datums: Trešdiena, 29 Maijs, 2013 - 10:00 līdz 17:00
