Gaļas lopu audzēšana – aizvien izplatītāka

Pēdējo piecu gadu laikā zīdītājgovju skaits palielinājies no 12 tūkstošiem līdz 25 tūkstošiem. Lauku saimniecībās pamatā audzē Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Angus šķirnes liellopus, taču aizvien lielāku īpatsvaru sastāda dažādi gaļas liellopu šķirņu krustojumi.

Populāras kļūst Simentāles un Hailandes šķirnes. Simentāles šķirnes izplatība skaidrojama ar to, ka šī šķirne ietver gan piena, gan gaļas tipu, mātes ir salīdzinoši pienīgākas kā, piemēram, Šarolē šķirnes govis. Hailandes šķirnes liellopus audzē saimniecības, kurām liellopi ir viens no tūrisma apskates objektiem, un tos izmanto kā „pļaujmašīnu” zāles noganīšanai grūti apstrādājamās platībās. Dažos ganāmpulkos tiek audzēti Galovejas, Salēras un Tiroles Pelēkās šķirnes dzīvnieki, kuru izplatība Latvijā ir neliela.

Pamatojoties uz LDC publiski pieejamiem datiem www.ldc.gov.lv, publiskajā pārskatā ir minēts, ka no 2008. – 2011. gadam tīršķirnes zīdītājgovju skaits palielinājās vidēji par 3000 dzīvniekiem gadā, bet no 2011. – 2012. gadam – par 3650 zīdītājgovīm gadā.

1.attēls

Avots: LDC dati: Zīdītājgovju skaits pa gadiem, tūkst.

2. attēls [1]

Pēc gaļas liellopu pārraudzības rezultātiem, kopš 2008.gada Šarolē šķirnes liellopu populācija nepārtraukti pieaug un ieņem pirmo vietu starp gaļas liellopu šķirnēm. Tā 2008. gadā bija 4730 Šarolē šķirnes liellopi, bet 2012. gadā – 8487. Tas nozīmē, ka šo gadu laikā Šarolē šķirnes liellopu skaits palielinājies par 3757 liellopiem jeb par 751 liellopu gadā.

Otra lielākā grupa ir gaļas šķirņu krustojumi. To skaits ir strauji palielinājies, 2011. un 2012. gadā sasniedzot gandrīz vienādu skaitu ar Šarolē šķirnes liellopiem.

Straujo dažādu gaļas liellopu krustojuma šķirņu pieaugumu veicina galvenokārt vienādā apmaksas sistēma Latvijā par izaudzētiem dzīvniekiem. Latvijā vēl joprojām nav pietiekami attīstīta tīršķirnes dzīvnieku audzēšana gaļas liellopu ganāmpulku ģenētiskā potenciāla uzlabošanai. Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Anglijā zemnieku saimniecības lielākos ienākumus gūst no tīršķirnes dzīvnieku pārdošanas vietējos un ārējos tirgos. Tādēļ šajās zemēs gaļas liellopu audzētāju saimniecības specializējas divos virzienos:

• saimniecībās, kur ir mazāks dzīvnieku skaits un tiek audzēti tīršķirņu dzīvnieki ar augstu ģenētisko potenciālu;
• saimniecībās ar lielāku dzīvnieku skaitu, kas specializējas augstvērtīgas liellopu gaļas ražošanā, šim nolūkam izmantojot dažādus industriālos terminālo šķirņu krustojumus. Piemēram: Simentāles (SI) šķirnes buli izmanto krustojumos ar Herefordas šķirnes govi, Šarolē šķirnes bulli krusto ar Simentāles (SI) vai Limuzīnas (LI) govīm.

Katras dzīvnieku krustošanas pamatā ir apsvērumi, kādas īpašības ar krustošanu tiks uzlabotas pēcnācējiem. Vērtējot saimniecību specifiku ārvalstu saimniecībās, tur gaļas liellopu īpašnieki dzīvnieku krustošanas rezultātā panāk lielāku zīdītājgovju pienīgumu, straujāku dzīvsvara pieaugumu un lielāku gaļas marmorizācijas pakāpi nobarojamajiem dzīvniekiem. Latvijā vēl līdz šim brīdim zemnieku saimniecībās netiek plānota un veikta mērķtiecīga gaļas liellopu krustošana ņemot vērā ārvalstu zemnieku pieredzi ganāmpulka izveidē, šķirņu atlasē un dzīvnieku nobarošanā. Šis selekcijas darbs, atbilstoši Eiropas gaļas liellopu audzētāju praksei, tiek mērķtiecīgi virzīts un īstenots nelielā daļā Latvijas gaļas liellopu audzētāju saimniecību. Bieži vien gaļas liellopu krustojumus Latvijas zemnieku saimniecībās veic dabīgajā lecināšanā, izmantojot Šarolē (ŠA) šķirnes bulli ar jebkuras gaļas tīršķirnes vai krustojuma govīm. Nereti krustošana gaļas liellopu saimniecībās tiek veikta ar jebkuras tīršķirnes vaislas bulli, ko saimniecības var iegādāties par nosacīti zemu cenu 1500 – 3000 Ls robežās.

Latvijā 2010. gadā darbu uzsāka Baltijas izsoļu nams, kas iepirka liellopus līdz 300 kg dzīvmasai par cenu, kāda līdz šim valstī nebija pieredzēta. Par labākajiem liellopiem Baltijas izsoļu namā tika atzīti Šarolē šķirnes un krustojumu liellopi.

Trešā biežāk audzētā gaļas liellopu grupa ir Herefordas šķirnes liellopi. To skaits 2008.gadā bija 3244 liellopi, 2009. gadā – 3355 liellopi. Vienlaikus ar Turcijas gaļas liellopu uzpircēju ienākšanu tirgū 2010.gadā, šīs šķirnes liellopu skaits nedaudz samazinājās, jo par Herefordas šķirnes lopiem maksāja salīdzinoši zemu cenu, (vidēji 0.10 Ls/kg tīršķirnes, un 0.15Ls/kg krustojuma liellopiem) [2]. Jau 2012. gadā liellopu skaits palielinājās līdz 3279 liellopiem. Tas skaidrojams ar faktu, ka zemnieki, kuri ir spēja atrast realizācijas iespējas tirgū, piemēram, Dānijā, turpināja audzēt šīs šķirnes liellopus.

Limuzīnas un Aberdinanguss šķirnes liellopu daudzums tik strauji nepalielinās. Tā kā Baltijas izsoļu nams Aberdinanguss šķirnes liellopus nepirka, tad tas varētu būt iemesls, kādēļ tos audzē ievērojami mazāk. Arī saimniecības, kas noslēgušas līgumus ar citām valstīm par realizācijas iespējām (piemēram, ar Dānijas uzņēmējiem) audzē liellopus šo valstu tirgiem. Limuzīnas šķirnes lopu skaitam vērojama tendence lēnām palielināties.

Apskatot pārraudzības ganāmpulku skaitu no 2010. – 2012.gadam, vērojama ganāmpulku palielināšanās, kas skaidrojams ne tikai ar Turcijas gaļas uzpircēju ienākšanu Latvijā , bet arī ar piena krīzes iestāšanos, kur mazās saimniecības restrukturizējās par gaļas liellopu audzētājsaimniecībām. Arī Eiropas Savienības atbalsts jaunajiem zemniekiem un subsīdiju pieugums no 116.67 Ls (2009. gadā) līdz 131.08 Ls 2010. gadā varētu būt iemesls liellopu skaita pieaugumam.

LDC dati uz 01.01.2013. liecina, ka vislielākā zīdītājgovju skaita intensitāte vērojama Vidzemes reģionā (9079), tad Kurzemē (6273), Latgalē (5501). Māzāks skaits ir Sēlijā (2447) un Zemgalē (1702).

3.attēls

Avots: LLKC veiktais datu apkopojums pēc LDC datiem

Zīdītājgovju skaits pa reģioniem

Vidzemes reģionā visvairāk zīdītājgovju reģistrēts Madonas, Gulbenes, Alūksnes, Smiltenes un Valkas novados, kur govju skaits ir no 480 līdz 857. Pamatā audzē Herefordas šķirnes liellopus, visvairāk Madonas, Pārgaujas un Balvu novados, kur šīs šķirnes zīdītājgovju skaits no 116 – 282. Šarolē šķirnes zīdītājgovis visvairāk audzē Smiltenes, Gulbenes un Amatas novados (203 -219). Nedaudz mazāk audzē Limuzīnas šķirnes govis, to visvairāk ir Amatas, Apes un Pārgaujas novados (69 - 104). Savukārt Aberdinanguss šķirne visbiežāk sastopama Smiltenes, Alūksnes un Gulbenes novados (no 27 – 57).

Kurzemes reģionā zīdītājgovju visvairāk ir Kuldīgas, Ventspils un Talsu novados. Kurzemes reģionā Šarolē šķirnes govju visvairāk ir Kuldīgas, Ventspils un Kandavas novados ( no 240 – 520), Aberdinanguss šķirnes – Kandavas, Ventstpils un Talsu (no 139 – 308), Herefordas – Ventspils, Tukuma, Kuldīgas (no 93 – 96), Limuzīnas – Kuldīgas, Priekules un Aizputes novados (35 - 80).

Latgales reģionā lielākais govju daudzums ir Līvānu, Daugavpils un Rēzeknes novadā. Šarolē šķirnes govis visvairāk audzē Dagdas, Daugavpils un Līvānu novados (93 – 282), Herefordas – Daugavpils, Lubānas, Krāslavas novados (153 - 220), Limuzīnas – Līvānu, Dagdas, Ciblas novados (45- 168), Abedinanguss – Daugavpils, Rugāju, Vārkavas novados (12 - 109).

Sēlijas reģionā zīdītājgovis lielākoties reģistrētas Ilūkstes, Jēkabpils, Viesītes un Krustpils novados. Te Šarolē šķirnes govju skaits ir no 112 – 509, Herefordas – no 60 – 279, Aberdinanguss no 54 – 192, Limuzīnas no 29 – 122.

Zemgales reģionā visaktīvāk gaļas lopus audzē Vecumnieku, Neretas un Jaunjelgavas novados. Dzīvnieku skaits atšķirīgs katrai šķirnei: Šarolē – no 96 – 242, Herefordas – no 16 – 140, Aberdinanguss – no 11 – 33, Limuzīnas – no 25 – 31.

Tā kā Latvijā vidējais ganāmpulka lielums, ir 25 zīdītājgovis, kartē tika atzīmēti novadi, kuros dzīvnieku skaits ir 50 un vairāk zīdītājgovis.

4.attēls

Avots: LLKC veiktais datu apkopojums pēc LDC datiem

Latvijā visbiežāk audzētie gaļas liellopi

Kā liecina 4. attēlā redzamā informācija, visvairāk tiek audzēti Šarolē šķirnes liellopi, tad Herefordas un Limuzīnas šķirnes liellopi, kas lielākoties sastopami Vidzemes un Latgales reģionos. Aberdinanguss šķirnes dzīvnieki ir sastopami tikai dažās Latvijas saimniecībās.

Apskatot krustojuma dzīvniekus (XG) un to izvietojumu kartē, redzams, ka tos visvairāk audzē Madonas (364), Jēkabpils (329), Kuldīgas (293), Smiltenes (288) un Ilūkstes (265) novados.

Izzinot saimniecību ģenētisko potenciālu, jāatzīst, ka lielākajā daļā Latvijas gaļas liellopu audzētāju saimniecībās ir veikta nepārdomāta dažādu gaļas šķirņu krustošana, neizvērtējot blaknes un heterozes efektu. Lielākais dažādu gaļas liellopu šķirņu krustojuma īpatsvars sastāda XG, kur vaislinieks ir tīršķirnes dzīvnieks, bet zīdītājgovs ir bezšķirnes dzīvnieks. Pietiekami liela ir XX (nezināmas izcelsmes gaļas liellopi) gaļas liellopu populācija Latvijā, kas norāda ur nepietiekamām zināšanām dzīvnieku krustošanā un pavairošanā, jo lielākai daļai saimniecību nav izstrādāts ilgtermiņa attīstības plāns dzīvnieku atlasei un pavairošanai.

5. attēls

Avots: LLKC veiktais datu apkopojums pēc LDC datiem

Šarolē šķirnes liellopu skaita intensitāte

Publiski pieejamie dati vietnē www.ldc.lv liecina, ka Šarolē zīdītājgovis visvairāk audzē Kuldīgas (520) un Jēkabpils (509), Ilūkstes (397), Dagdas (282) un Ventspils novados. Lielākajā daļā ganāmpulku govju skaits ir no 50 – 100 liellopiem.

6. attēls

Avots: LLKC veiktais datu apkopojums pēc LDC datiem

Herefordas šķirnes liellopu skaita intensitāte

Herefordas šķirnes liellopu skaits ir lielāks Latgales reģionā. Tos audzē arī atsevišķas saimniecības pārējos reģionos. Visvairāk Herefordu šķirnes liellopu reģistrēts Madonas (282), Ilūkstes(279) un Daugavpils (220) novados.

7.attēls

Avots: LLKC veiktais datu apkopojums pēc LDC datiem

Limuzīnas šķirnes liellopu intensitāte

Limuzīnas šķirnes liellopi visvairāk reģistrēti Līvānu novadā (168), Ilūkstes (122) un Amatas(104) novados. Pārējos novados sastopamajos ganāmpulkos audzē no 50 - 100 liellopiem.

8. attēls

Avots: LLKC veiktais datu apkopojums pēc LDC datiem

Aberdinanguss šķirnes liellopu intensitāte

Šīs šķirnes liellopi ir vismazāk audzētā šķirne Latvijā, taču atsevišķos novados to skaits ir salīdzinoši liels. Kandavas novadā, ir reģistrēti 308 šķirnes liellopi, Ventspils novadā - 265 liellopi, Viesītes - 192 liellopi.

Daiga Baltiņa

LLKC Lopkopības nodaļas speciāliste lopkopībā