Jūs atrodaties šeit

Gatavojamies jaunajai sezonai

Augkopība
Dārzkopība

Gatavošanās process jaunajai dārzkopības sezonai ir ļoti atbildīgs un svarīgs, jo jāiegādājas sēklas un viss pārējais, kas nepieciešams stādu audzēšanai. Visas izejvielas jāiegādājas savlaicīgi, jo pēdējā brīdī kaut ko konkrētu varētu būt apgrūtinoši vai pat neiespējami iegādāties.

Jau iepriekš rakstīts “Lauku Lapā”, ka sēklas pēc fasējuma iedalās divās grupās – amatieru un profesionāļu. Amatieru sēklu fasējumi ir ļoti krāsaini. Uz  tiem ir ļoti daudz dažādas informācijas – firma, kultūrauga nosaukums, attēls, sēklu daudzums, šķirnes nosaukums, apraksts un informācija, kad sēt, stādīt un kad varētu būt gaidāma raža. Amatieru sēklu paciņās var būt gan neapstrādātas, gan apstrādātās sēklas. Profesionāļu sēklu fasējumi nav koši. Marķējumā norādīta minimāla informācija – firma, kultūrauga nosaukums, šķirne un sēklu skaits. Retos gadījumos uz iepakojuma ir attēls, kāda izskatās konkrētā šķirne. Profesionālajos sēklu iepakojumos gandrīz vienmēr ir F1 šķirnes, kas nozīmē, ka no šo augu ievāktajām sēklām pēcnācēji nebūs tādi paši kā mātesaugi. Paciņās vienmēr būs apstrādātas sēklas – kodinātas, dražētas vai  kalibrētas.

Pirms sāk audzēt stādus, ir jāapzinās, kāds ir gaismas un temperatūras nodrošinājums telpā, kur vēlas nodarboties ar stādu audzēšanu. Lielākai daļai augu dīgstot nav nepieciešama gaisma, bet daļai sēklu dīgšana ir atkarīga no gaismas intensitātes. Šādas sēklas ir vairākām vasaras puķēm – verbenām, balzamīnēm u. c. Lai šīm sēklām  nodrošinātu gaismu, tās nedrīkst apbērt ar substrātu pēc iesēšanas. Gaisma ir nepieciešama visiem augiem pēc sadīgšanas, jo gaismas trūkuma rezultātā dīgstiņi sāks stīdzēt, zaudējot stādu kvalitāti. Pārāk izstīdzējuši dīgstiņi var aiziet bojā!

Papildu apgaismojumu var nodrošināt ar lampām. Spuldzes ir ļoti daudz un dažādas. Ir tādas, kas ir paredzētas speciāli augu audzēšanai, protams, tās būs dārgākas. Augiem gaismu nevar nodrošināt jebkura lampa, kas dod gaismu, bet no sadzīvē lietojamajām spuldzēm ir iespējams atrast tādas, kas piemērotas augiem. Tiem svarīgi, lai spuldzes viļņu garums ir no 380–450 nm (violeti zilā krāsa), jo to augi spēj izmantot fotosintēzes reakcijā.

Temperatūra ir nozīmīgs faktors, kas nosaka, vai sēkla sāks dīgt un cik ātri sadīgs. Lielākā daļa sēklu dīgst dažādos temperatūras diapazonos – gan pie +5, gan pie +25 °C, bet ir atsevišķi kultūraugi, piemēram, paprika, kam nepieciešams nodrošināt +25 °C visu dīgšanas periodu. Ja temperatūra būs zemāka par nepieciešamo, tad sēklas sadīgs lēnāk vai sapūs.

Substrāts jeb augsnes aizvietotājs ir vieta, kur augs pavadīs savas pirmās dzīves nedēļas. Substrātam jābūt ar labu gaisa un mitruma režīmu, kas nodrošināta ar barības vielām un atbilstošu reakciju (pH). Ja substrāta pH ir pārāk zems, tad to nepieciešams kaļķot, vēlams ar karbonātu saturošu kaļķojamo materiālu. Lietojot oksīdu vai hidroksīdu formas kaļķojamos materiālus, tie var atstāt negatīvu ietekmi uz stādiņiem. Substrāta kaļķošanu vēlams veikt vismaz vienu mēnesi iepriekš pirms substrāta lietošanas.

Substrāta gaisa un mitruma režīmu, kā arī barības vielu daudzumu  nosaka substrāta komponenti dažādās attiecībās. Substrāts var sastāvēt no kūdras, komposta, māla, grants un perlīta dažādās attiecībās atkarībā no tā, kādu substrātu vēlas izveidot. Lielākoties par substrātu izmanto tīru kūdru vai komposta zemi, vai kūdru sajaucot ar kompostu attiecībā 1:1.

Svarīgs jautājums, kad sēt sēklas? Tas uzdod vēl trīs jautājumus:

- Kāds ir konkrētā kultūrauga veģetācijas perioda garums?
- Kad vēlas iegūt ražu?
- Kad augiem varēs nodrošināt atbilstošu t° un gaismu?

Veģetācijas perioda garums ir laika posms no iesēšanas līdz ražai, katram kultūraugam un šķirnei šis laika posms var atšķirties.  Veģetācijas perioda garumi iedalās 3 grupās – garš, vidējs un īss. Kultūraugiem ar garu un vidēji garu veģetācijas periodu vienmēr ir nepieciešams audzēt stādus. Kultūraugus ar īsu veģetācijas periodu var sēt tiešajā sējā uz lauka, ja vēlas iegūt ražu agrāk pavasarī, tad ir nepieciešams audzēt stādus.

Sēšana

Nepieciešams savlaicīgi iegādāties traukus, kuros sēt sēklas, vai izmazgāt jau esošos. Ja tiek iegādāti pilnīgi jauni māla podi, tad tie 24 h jāmērcē ūdeni, jo māla apdedzināšanas procesā var veidoties vielas, kas var kaitēt augiem. Sēklas var sēt kastītēs, kasetēs vai podiņos. Jautājums paliek, kur labāk sēt sēklas? Visiem variantiem ir savas priekšrocības.

Sējot kastītē, tiek ļoti ietaupīta vieta, tas ir ļoti svarīgi, ja sētajam kultūraugam ir augstas prasības temperatūras ziņā, un to ir apgrūtinoši nodrošināt lielā telpā. Sējot kasetēs vai podiņos, tiek aizņemts vairāk vietas, bet stādiņi vairs nav jāpiķē. Kasetēs sējot, ir iespēja, ka kādas sēklas neuzdīgs un konkrētā vieta paliks tukša, un netiks lietderīgi izmantota.

Ir arī kultūraugi – gurķi, ķirbji, kabači, kam nedrīkst traumēt sakni, tāpēc tie noteikti jāsēj podiņos vai kasetēs. Ja tiks sēti kāposti, selerijas, pētersīļi, kam ir mazas lapiņas un stādus nav plānots  audzēt ļoti lielus, tad var sēt kasetēs. Bet, ja kultūraugam stādus audzēs lielus un tam ir lielas lapas (tomāti vai gurķi), tad tomēr  labāk sēt podiņos, jo, stādiem augot, tie aizņems ļoti daudz vietas, un stādi būs jāretina, lai nodrošinātu visiem optimālus gaismas apstākļus.

Sākot sēšanas procesu, substrāts vispirms ir jāsapilda traukos, kur sēs sēklas. Pildot substrātam vienmēr jābūt mitram! Citādi būs apgrūtinoši vienmērīgi piespiest, tādējādi atstājot substrātā gaisa kameras, kas atstās negatīvu ietekmi uz sēklu dīgšanu, auga augšanu un attīstību. Kad trauks ir sagatavots, tad var sēt sēkliņas, vienā kārtā un liek guļus. Sēkliņas nedrīkst spraust zemē kā sērkociņus, jo nekad nevar zināt, no kuras puses sēkliņai nāks ārā dīgļsakne. Pēc sēkliņu izsēšanas tās nepieciešams apbērt ar mitru substrātu. To ber divu līdz trīs sēklu biezumā.

Lai pasargātu sēkliņas no iekalšanas, podiņam vai kastītei var pārlikt   stiklu vai plēvi. Pēc sēklu sadīgšanas tie jānoņem, lai neveicinātu  augu stīdzēšanu un dažādas puves.

Piķēšana

Piķēšana nepieciešama, ja sēkliņas sētas kastītē. Piķēšanas process ir nozīmīgs, jo tajā brīdī tiek drusku traumēta sakne, kas aktivizē saknes kuplāku zarošanos un augšanu. Pārpiķējot mazo dīgstiņu drīkst pacelt tikai aiz dīgļlapām, jo, ņemot aiz kātiņa, var to traumēt. Pirms mazā dīgstiņa pārstādīšanās, tam var nokniebt saknes galu, lai veicinātu kuplāku sakņu sistēmu. Pēc dīgsta iestādīšanas jaunajā vietā tas ir jāaplaista, lai substrāts pieskalojas pie saknēm, pretējā gadījumā pie saknēm var palikt gaisa kamera, un tās var apkalst. Pēc iestādīšanas stādiņam jāturas stipri zemē, to var pārbaudīt, paraujot iestādīto stādiņu aiz dīgļlapas. Ja stādiņš ir pareizi iestādīts, tad dīgļlapa notrūks, bet stādiņš netiks izrauts no augsnes.

Pēc izpiķēšanas mazos dīgstiņus var audzēt, līdz tie sasniedz kvalitatīva stāda izmēru. Kvalitatīvam stādam ir 3–5 līdz 8 īstās lapas atkarībā no kultūrauga. Protams, var audzēt arī lielākus, bet, stādam esot lielākam, tas prasīs vairāk vietas un lielāku attālumu no blakus esošā stāda. Stādiņiem atrodoties podiņos, tos ar laiku var izretināt, ja siltumnīcā vieta atļauj.

Stādiem sasniedzot kvalitatīva stāda izmērus, tos var izstādīt uz lauka. Bet pirms tam jābūt drošam, ka tie vairs necietīs no negatīvām gaisa temperatūrām un neaizies bojā. Pirms stādu izstādīšanas atklātā laukā tie ir jānorūda. Tas ilgst apmēram nedēļu. Stādiņus pirmās 3–4 dienas siltumnīcā pastiprināti vēdina, lai tie pierod pie ārējiem vides apstākļiem, bet atlikušās 3–4 dienas tos iznes ārā uz lauka, piesedzot ar agrotīklu. Ja naktī sola salnas, stādiņi jāienes atpakaļ siltumnīcā.

Pirms stādiņa likšanas augsnē ir nepieciešams substrātu ar sakņu sistēmu paspaidīt. Šīs minimālās traumas veicinās, ka sakņu sistēma pletīsies plašumā. Ja sakņu sistēmu netraumē, tad var gadīties, ka augs neveido jaunas saknītes, tādējādi atpaliekot augumā un attīstībā.

Kultūraugu optimālā sadīgšanas temperatūra un dienu skaits no sadīgšanas līdz ražai

Edgars Cirša, 
LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultants

Foto: Edgars Cirša

Foto Galerija: 
Blīvi saliktiem stādiņiem gaismas trūkuma rezultātā apakšējās lapas sāk dzeltēt un kalst
Sējeņu kastīte pārklāta ar plēvi, lai saglabātu mitrumu