Jūs atrodaties šeit

Ēdināšanas loma piena triekas un hipokalcēmijas profilaksē

Lopkopība
Piena lopkopība

Katra ražojoša piensaimnieka mērķis ir izslaukt pēc iespējas vairāk un lētāku pienu. Šo mērķi mēs varam sasniegt, nodrošinot kvalitatīvu, sabalansētu un garšīgu barību  veselai govij. Pavisam vienkārši un vienlaikus arī ļoti sarežģīti.

Lai virzītos uz šo mērķi, svarīgi ir apzināties būtiskākos riska momentus govs mūžā un katras saimniecības saimniekošanas modelī.

Šoreiz vairāk par vienu no lielākajiem riska periodiem laktācijas laikā – pirmsatnešanās (2–3 nedēļas pirms dzemdībām) un pēcatnešanās (1.–30. slaukšanās diena) periodu. Šajā posmā pats svarīgākais ir maksimāla barības sausnas uzņemšanas spēja, jo tad nebūs jātērē nauda govju ārstēšanai un klusībā jāskaita neiegūtie piena kilogrami.

Akūta piena trieka ir Ca (kalcija) koncentrācija asinīs zem 5,5 mg/dl, un visi saprotam, ka govs ir slima. Šoreiz vairāk par subklīnisko hipokalcēmiju (Ca koncentrācija asinīs 5,5–8 mg/dl), ko es gribētu dēvēt par aisberga neredzamo daļu.

Ja govs barības devā ir augsts kalcija saturs (>100 g Ca/dienā), govs savu kalcija vajadzību nodrošina pasīvi caur gremošanas traktu. Aktīvais ceļš caur zarnu sieniņām D vitamīna formā un izdalīšanās no kauliem parathormona ietekmē nav nepieciešama, un šie mehānismi „aizmieg, aizveras”. Pēc atnešanās, ja “taciņas” ir aizvērtas, vienīgā iespēja ir ņemt Ca no asinīm, un tas noved pie Ca koncentrācijas samazināšanās asinīs un attiecīgi – pie piena triekas vai hipokalcēmijas.

Ar subklīnisko hipokalcēmiju slimo vismaz 66% slaucamo govju. Subklīniskā hipokalcēmija ir nopietns veselības traucējums un tam seko: mastīti, ketoze, apgrūtinātas dzemdības, placentas aizture, dzemdes izkritumi, dzemdes tonusa pazemināšanās, metrīti, tesmeņa tūskas, glumenieka dislokācija, aknu taukainā deģenerācija, novājināta imunitāte, samazināta sausnas uzņemšanas spēja, samazināta priekškuņģu un zarnu motorika, samazinātas atražošanas spējas, samazināts izslaukums laktācijā.

Kā rīkoties?

1. Pirms atnešanās barības devā būtu nepieciešams zems Ca līmenis (<20 g Ca/dienā), bet to ir gūti, pat neiespējami nodrošināt augstražīgām govīm, jo tām arī šajā periodā jāizbaro gan spēkbarība, gan skābbarība, kur Ca līmenis ir augstāks. Taču apmierinošu rezultātu iespējams panākt ar samazinājumu līdz <60 g Ca/dienā, ko var reāli sarēķināt barības devā.

2. Magnija (Mg) līmeni barības devā palielina līdz 0,4% no barības sausnas 2–3 nedēļas pirms atnešanās. Šī ir efektīva metode un nepasliktina barības garšu.

3. Anjonu–katjonu diēta. Teorija ir tāda, ka, izēdinot negatīvos anjonus – hlorīdus un sulfātus, paskābinām asinis. Govs reakcija ir mobilizēšanās asiņu neitralizēšanai, un organisms to dara ar Ca palīdzību, tas nozīmē, ka maksimāli tiek darbināti visi Ca nodrošināšanas mehānismi uz atnešanās brīdi, kas mums arī ir nepieciešams.

Svarīgākais, ko vēlamies panākt, ir sausnas uzņemšanas spējas paaugstināšana pirms atnešanās.

ASV veikta izmēģinājuma rezultāti

1. grupa – 274 govis. Baroja ar parasto pirmsatnešanās grupas barības devu un Ca 50–90 g/dienā.

2. grupa – 284 govis. Pievienoja anjonu–katjonu sāļus barības devā.

 

 

1. grupa

2. grupa

Subklīniska hipokalcēmija, %

51

20

Piena trieka, %

10

4

Veselas, %

39

76

Organismā katjoni ir nātrijs (Na), kālijs (K), kalcijs (Ca), magnijs (Mg); anjoni – hlors (Cl), sērs (S), fosfors (P).

Visspēcīgākā ietekme uz anjonu–katjonu attiecību ir K, Na, Cl, S.

Augsts K līmenis paaugstina asins Ph, kas bloķē parathormona darbību un līdz ar to Ca mobilizēšanos no kauliem. Daudz kālija  ir zālē un no tās gatavotajā lopbarībā, maz – salmos.

Ganāmpulkos, kuros vasaras periodā govis tiek laistas ganībās, paaugstinoties izslaukumiem, hipokalcēmijas problēmas kļūst arvien aktuālākas. Tāpēc viens no svarīgākajiem uzdevumiem šajos ganāmpulkos ir govju un grūsno telīšu pareiza ēdināšana tieši pirmsatnešanās periodā.

 

Sagatavoja Silvija Dreijere,

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns

 

 

 

Pievienot komentāru