Jūs atrodaties šeit

Govju mastīta profilakse – mērķtiecīga rīcība

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Mastīts, mastīta profilakse, piena kvalitāte un govju veselība ir jautājumi, kuri ik dienu aktuāli visiem, kas saistīti ar piena lopkopību. Katram saimniekam nopietni jāizanalizē esošā situācija attiecībā uz tesmeņa veselību un kvalitatīva piena ieguvi. Samazināta un laboratoriski pamatota antibiotiku lietošana ne tikai ir finansiāls ieguvums, bet arī veicina sabiedrības uzticēšanos Latvijā ražotajam pienam un Latvijā ražotā piena patēriņa palielināšanos.

Pasaulē galvenais akcents ir vērsts tieši uz antibiotiku atbildīgu un piesardzīgu lietošanu (nevis visiem antimikrobiālajiem līdzekļiem) un antibiotiku izraisītu mikrobu rezistenci, jo tieši antibiotiku nesaprātīga lietošana pēdējo gadu laikā ir radījusi vairākas pret antibiotikām rezistentas un ļoti patogēnas baktērijas, kuras nepadodas praktiski nekādai ārstēšanai (praktiski nav antibiotiku, kas spētu iznīcināt šīs patogēnās baktērijas). Situācija var kļūt ļoti dramatiska, tāpēc Eiropas Savienībā tiek izstrādāta regula par antibiotiku reglamentētāku pielietojumu veterinārmedicīnā. Attiecībā uz dzīvnieku veselību un to ārstēšanu vislielākā problēma ir saistīta ar antibiotiku izraisītu antimikrobiālu rezistenci. Galvenais ir atrast cēloņus, kas ietekmē mastītus un paaugstina somatisko šūnu skaitu, tā situāciju uzlabojot, lai pēc iespējas mazāk saimniecībās lietotu antibiotikas.

LLKC 2019. gadā ierīkoja demonstrējumu z/s ,,Spēkoņa”, Daugavpils novada Līksnas pagastā par tēmu – paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņiem pienā un to novēršanas iespējām slaucamo govju ganāmpulkā. (LAD līguma Nr. LAD160419/P23). Demonstrējums turpināsies līdz 2022. gadam.

Noskaidrojām, ka mastītu profilakse un ārstēšana atkarīga no ganāmpulkā dominējošiem ierosinātājiem. To laboratoriska noteikšana un antimikrobiāla pārbaude vēlama 10% govju visa gada garumā, lai kontrolētu situāciju un mastītu ārstēšana būtu efektīva un kontrolējama. Arī cietlaišanas terapija atkarīga no testēšanas rezultātiem. Mainoties dominējošiem ierosinātājiem, jāpārskata visu profilakses pasākumu efektivitāte. Aktualizējot mastīta profilaksi jāapzinās:

  • Vadības un resursu nodrošinājums higiēnas un sanitārijas ievērošanai;
  • Kritisko punktu noteikšana, kas veicina dzīvnieku saslimstību ar mastītu;
  • Kā sekmēt govju organisma iekšējo aizsardzību un imunitāti;
  • Vai nepieciešami īpaši pasākumi pupu ādas kondīcijas uzlabošanai.

Ikdienā jāvērš uzmanība uz slimību sastopamību ganāmpulkā, īpaši tādām kā elpošanas orgānu slimības, metrīti, endometrīti, nagu, kāju slimības, mastīti. Arī vielu maiņas slimībām piena triekai, ketozei, acidozei. Būtiska ir informācija par sabalansētu barības devu, enerģijas un šķiedrvielu saturs, maisījuma vienmērīgums, barības līdzekļu kvalitāti , jo īpaši dažādu toksīnu iespējamību barībā, barības galda higiēna, barošanas pasniegšanas intervāli, barības piestumšana, barības pasniegšana ar 5% rezervi, atgremošana visā ganāmpulkā. Nozīmīga ir govju ķermeņa kondīcijas izmaiņas laktācijas cikla gaitā. Svarīgs posms guļvietu un kūts eju higiēniskais stāvoklis, slaukšanas higiēna un rutīna. Dažas saimniecības, kas fokusējas uz maksimālo govju caurplūdi slaukšanas zālē, mēģina taupīt uz tesmeņa sagatavošanu slaukšanai. Izvēloties šādu stratēģiju, saimnieks riskē ar piena kvalitāti. Kvalitatīva piena ieguve ir atkarīga tieši no kvalitatīvas tesmeņa sagatavošanas slaukšanai, bet tas prasa laiku. Tīrs, sauss un labi atrietināts tesmenis nodrošina vislabākās kvalitātes pienu, maz baktēriju uz pupiem un minimālu iespēju mastīta ierosinātāju pārnešanai slaukšanas zālē. Jo tīrākas govis ienāk slaukšanas zālē, jo vieglāk un ātrāk tās var sagatavot slaukšanai un samazināt baktēriju skaitu uz tesmeņa.

Lielās problēmās var iedzīvoties saimniecības, kurās notiek govju pārslaukšana. Govju pārslaukšana bojā pupu galus un tesmeņa  veselību. Šī problēma bija arī demonstrējuma saimniecībā, kad tika novērotas pupu hiperkeratozes. Saimnieki pievērsa uzmanību ieteikumiem un investēja slaukšanas iekārtā, kur notiek automātiska slaukšanas aparātu noņemšana un tiek lietoti vienādi slaukšanas aparāti slaukšanas zālē. Govis ir ļoti jutīgas, kad tiek slauktas ar atšķirīgiem slaukšanas aparātiem vienā zālē tieši piena atdeves jomā. Svarīgi pareizi ekspluatēt slaukšanas iekārtas, lai panāktu to optimālu darbību, tāpēc tām regulāri jāveic pārbaudes. Pēc veiktajām investīcijām slaukšanas zālē saimniecībā klīnisko mastītu gadījumi samazinājās aptuveni par 60%, kas ir būtiski.

Govju regulāra pārslaukšana jeb pārāk ilga slaukšana veicina hiperkeratozes veidošanos, un govīm ir ļoti liela iespēja saslimt ar mastītu. Pārslaukšana ir problēma tāpēc, ka tādējādi tiek bojāti pupu gali un pasliktinās tesmeņa veselība. Tehniski pārslaukšana sākas tajā brīdī, kad pupa cisternā nonāk mazākāk piena, nekā ar vakuumu tiek izvadīts no pupa. Ja vakuums pupa cisternā paliek augstāks nekā zem pupa gala kaut vai uz īsu laiku, veidojas reversā plūsma, baktērijas tiek iemestas pupa cisternā. Baktērijas,  kas nonāk tesmenī, tālāk var būt  par cēloni saslimšanai ar mastītu.

Reversais vakuums slaukšanas laikā var veidoties tikai tad, kad pupos nav piena. Šāda situācija ir iespējama divos gadījumos: ja govs nav atrietējusi uz brīdi, kad tiek pielikts slaukšanas aparāts; vai arī, ja govs tiek pārslaukta. Pārslaukšana vistiešākajā veidā ietekmē pupu gala stāvokli.

Hiperkeratoze nav specifiska slimība, bet gan pataloģisks process, ko radījis vakuums. Pupa āda aizsargā organismu no fizikāliem kairinājumiem. Dominējošās ādas šūnas ir keratinocīdi, kas producē keratīnu – proteīnu, kas piedalās ārējā jeb raga slāņa formēšanā. Normāls keratīns veidojas keratinizācijas procesā, kad keratinocīdi, izejot caur sintēzes un deģenerācijas fāzēm, pazaudē savus kodolus un kļūst par raga šūnām jeb keratocītiem. Hiperkeratoze ir nenormāli biezs raga slānis, kas rodas paātrinātas epidermas šūnu dalīšanās rezultātā.

Hiperkeratozes procesā sabiezinās āda pupa galā pie kanāla atveres. Sākumā izmaiņas var pamanīt kā ,,tulznas” uz pupu galiem. Cēlonis šiem procesiem var būt kļūdaini organizēta slaukšanas rutīna, nenoregulēts vakuuma līmenis vai govju pārslaukšana kādā ilgākā periodā (2-3 nedēļas). Govīm, kurām ir hiperkeratoze, gandrīz vienmēr paaugstinās arī somatisko šūnu skaits pienā tāpēc, ka pupa galus ir grūti notīrīt, jo tur ir mikro plaisiņas un tur paliek baktērijas, kas viegli var iekļūt tesmenī slaukšanas laikā. Pārslaukšana, pārāk ilga slaukšanas aparāta turēšana uz tesmeņa var būtiski ietekmēt govs tesmeņa veselību.

Lai  nepārslauktu govis, ir vienkāršs veids, kā to kontrolēt, un to var paveikt ikviens. Tūlīt pēc aparāta noņemšanas ar roku noslaucam katru ceturksni 15 sekundes. Noslauktā piena daudzumu nomērām mērglāzē. Pareizi izslauktai govij tesmenī vēl būtu jābūt ap 240 ml piena. Ja piena ir vairāk vai mazāk, tad jāpārskata darbu rutīna vai jākonsultējas ar speciālistiem par efektīvākiem risinājumiem. Tūlīt pēc aparāta noņemšanas jāapskata pupa gali, vai nav ,,tulznas” kā 1. attēlā.                                                                                                

 1. attēls. Pupa gala tulzna un hiperkeratoze

Ja konstatējat, ka pārslaukšana vai neizslaukšana ir problēma, tad jāmeklē cēloņi. Svarīgi pareizi ekspluatēt slaukšanas iekārtas un aparātus (vakuuma līmeņa noregulēšana, filtru iztīrīšana, pupu gumiju regulāra nomaiņa utt.), lai panāktu optimālu iekārtas darbību.

Ja slaukšanas aparātiem ir automātiskie aparātu noņēmēji, tad pārslaukšana ir mazāk iespējama. Ja slaukšanas aparātiem šādu opciju nav, tad ir ļoti svarīgi darbiniekiem precīzi iemācīt pareizo darba rutīnu un saprotami izskaidrot, ko katras darbības neievērošana var nodarīt govs veselībai un piena kvalitātei. Lai katrs, kas slauc govis, noņemtu slaukšanas aparātu precīzi tajā brīdī, kad govs ir izslaukusies. Slaukšanas rutīna ir jāievēro, lai īstajā laikā, tieši tad, kad govs ir atrietināta, tiktu pielikts slaukšanas aparāts, piens tiktu vienmērīgi izslaukts, darbošanās būtu mierīga, bez stresa, un slaukšanas aparāts arī laikā tiktu noņemts.

Lai saimniecībā novērstu govju pārslaukšanu, var pavisam vienkārši bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem samazināt somatisko šūnu skaitu pienā. Bet tas ir viens no profilakses posmiem.

Mastītu profilakse ganāmpulkā ir kā vispārējs ganāmpulka apsaimniekošanas kopums. Vienmēr ir jāatrod un jārisina cēloņi, nevis sekas, jo nekas nemaksā tik lēti un nav tik iedarbīgs kā profilakses pasākumi. Dzīvniekiem vislabākās zāles ir pareizs uzturs, laba kopšana un atbilstoši turēšanas apstākļi.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Sagatavoja

Anita Miltiņa,
LLKC Daugavpils konsultāciju biroja konsultante lopkopībā