Jūs atrodaties šeit

Sākums

Putnu gripa – šogad īpaši bīstama

01. Marts 2017.
Lopkopība

Kopā ar pirmajiem gājputniem šogad atlido arī ierobežojumi mājputnu audzētājiem. Tas saistīts ar augsti patogēno putnu gripas ierosinātāju H5N8 un H5N5, konkrētāk – putnu gripu.

No 2016. gada beigām  līdz  2017. gada februāra sākumam  mājputnu salimšana ir konstatēta 19 Eiropas valstīs, kurās notikuši 679 saslimšanas gadījumi.  Savvaļas putniem saslimstība ir konstatēta 27 Eiropas valstīs. Polijā vien ir konstatēti vairāki putnu gripas uzliesmojumi komerciālās mājputnu novietnēs, kuru dēļ nācās likvidēt vairākus simtus tūkstošus mājputnu – pīles, zosis, dējējvistas.

Putnu gripa skārusi arī  Latvijai tuvākās kaimiņvalstis – Skandināviju (Zviedrija, Somija, Dānija), kur līdz 2016. gadam putnu gripa nebija konstatēta.   

Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt subklīniski – bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem putniem, vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni. Ūdenī vīruss atkarībā no temperatūras var saglabāties vairākas dienas vai nedēļas, fekālijās – līdz trim dienām.

Slimība savvaļas putniem  izpaušas ar augstu mirstību, – redzami miruši savvaļas putni.

Mājputniem  slimība izpaužas ar samazinātu barības patēriņu, dējējputniem samazinās olu dējība, parādās nomāktība, nevēlēšanās kustēties, uzboztas spalvas, augšējo elpošanas ceļu iekaisums – šķaudīšana, iesnas, dažreiz asiņaina caureja.  Rezultātā  seko augsta mājputnu mirstība (48 stundu laikā mirst  100% putnu). Sevišķi uzņēmīgas ir  pīles un zosis.

Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību nosaka Ministru Kabineta noteikumi Nr. 405 (apstiprināti 19.06.2007).  Šajos noteikumos ir informācija, kādi pasākumi jāveic, ja  novietnē  jau ir  novērota putnu saslimšana, kā arī darbības uzraudzības un aizsardzības zonā. Ja novietnē ir slimības uzliesmojums,  tiek noteikta aizsardzības zona 3 km ap uzliesmojuma vietu un uzraudzības zona 10 km ap uzliesmojuma vietu. Uzliesmojuma vietā tiek veikta visu mājputnu likvidācija, novietnes mazgāšana un dezinfekcija. Ganāmpulku atjauno ne ātrāk kā 21 dienu pēc inficētās novietnes mazgāšanas un dezinfekcijas. Aizsardzības un uzraudzības zonā PVD veic mājputnu novietņu kontroli,  – ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, veic mājputnu klīnisko izmeklēšanu, nosaka mājputnu kustības ierobežojumus un izsniedz atļaujas mājputnu un no tiem iegūtu dažādu produktu kustībai.

Otri svarīgie noteikumi, kas jāievēro putnu īpašniekiem, ir Ministru Kabineta noteikumi Nr. 291 (9.06.2015) “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” . Noteikumi attiecas uz mājputnu – vistu, tītaru, pērļu vistiņu, zosu, pīļu, paipalu, baložu, fazānu, irbju un citu ierobežotās platībās turētu putnu – novietnēm.

Saistībā ar putnu gripu Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu apakšpasākumā “Atbalsts profilaktiskajiem pasākumiem, lai mazinātu epizootiju un epifitotiju iespējamās sekas” putnkopības nozarei. Projektu pieteikumu pieņemšana notiek no 2017. gada 1. marta līdz 2017. gada 31. martam. Uz atbalstu var pretendēt tikai tirgum paredzētās primārās lauksaimniecības produkcijas ražotāji putnkopības nozarē, kuriem ar normatīvajiem aktiem ir uzlikta prasība ieviest biodrošības pasākumu plānu. Turklāt atbalsta pretendents uz projekta iesniegšanas brīdi vismaz gadu realizē produkciju tirgū, ko apliecina produkcijas  realizācijas dokumenti.  Attiecināmajās izmaksās ietilpst  žogu, dezinfekcijas barjeru,  dezinfekcijas paklāju, aizsargapģērba iegāde.

Profilakse vienmēr ir lētāka! Biololoģiskā   drošība   dzīvnieku    novietnēs

Šo priekšnoteikumu ievērošana ļauj  samazināt  infekcijas  slimību uzliesmojuma iespējamību, nodrošina ganāmpulka veselību, produktivitāti un pasargā no infekcijas slimību izplatīšanās un dzīvnieku īpašniekus no nevajadzīgiem zaudējumiem. Dzīvnieku īpašnieks ir atbildīgs, lai dzīvnieku infekcijas slimības neiekļūtu un neizplatītos saimniecībā un apkārtējā vidē.

Slimību ierosinātāji saimniecībā var nonākt un izplatīties dažādos veidos:

  • ar inficētiem un slimiem dzīvniekiem, t.sk. savvaļas dzīvniekiem,
  • ar cilvēku aktīvu pārvietošanos, autotransportu,
  • ar barību, kopšanas priekšmetiem, darbarīkiem,
  • ar grauzējiem, asinssūcējiem kukaiņiem.

 

PVD   ieteikumi biIoloģiskās drošības  pasākumu  ieviešanai

Lai pasargātu savu ganāmpulku no putnu gripas, jāievēro bioloģiskās drošības principus:

  1. Novērst  kontaktu starp mājputniem un savvaļas putniem, tajā skaitā  savvaļas putnu fēču un izdalījumu nonākšanu mājputnu barībā, ūdenī  un ziņot par masveida putnu saslimšanas vai neskaidras nāves gadījumiem.
  2. Norobežot mājputnu piekļuvi atklātām ūdenstilpēm – dīķiem, upēm, arī peļķēm, bet jo īpaši tādām ūdenstilpēm, kurām var piekļūt savvaļas putni, jo tie ir biežākie putnu gripas izplatītāji.  Neļaut mājputniem dzert no dīķiem, peļķēm.
  3. Iespēju robežās mājputnus turēt atsevišķi no citiem mājdzīvniekiem.
  4. Nepieļaut mīļdzīvnieku (suņu, kaķu) piekļūšanu mājputniem un to iekļūšanu kūtī, jo suņi un kaķi var būt putnu gripas pārnesēji, jo īpaši medību suņi, kuri ir bijuši ūdensputnu medībās.
  5. Kūtī jālieto tikai šim mērķim paredzēts apģērbs un apavi, kurus nomaina pirms un pēc katra kūts apmeklējuma. Pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi.
  6. Pirms un pēc katra kūts apmeklējuma jāievēro personīgā higiēna, jāmazgā rokas. Pārliecināties, lai  novietnes  personālam  nav  saistība  ar kādu citu dzīvnieku novietni.
  7. No silēm regulāri jāizvāc barības pārpalikumi, neļaujot pie tiem piekļūt savvaļas putniem un dzīvniekiem, arī grauzējiem.
  8. Barība un pakaiši jāuzglabā vietās, kur tiem nevar piekļūt savvaļas putni un dzīvnieki, grauzēji, kā arī suņi, kaķi, kas var būt putnu gripas pārnesēji; nodrošināt, lai pakaišu un barības uzglabāšanas, savākšanas un  pārstrādes  vietas  ir  sausas,  atrodas  ārpus  no novietnēm un ir norobežotas.
  9. Regulāri jāveic grauzēju apkarošanas pasākumi. Nepirkt mājputnus un inkubācijai vai perēšanai paredzētās olas no nezināmiem putnu tirgotājiem (visaktīvākā tirdzniecība ar mājputniem parasti noris tieši pavasarī, kad novēro arī vislielākos putnu gripas draudus, jo notiek savvaļas putnu migrācija).
  10. Pirms mājputnu pirkšanas rūpīgi jānovērtē mājputnu veselības stāvoklis, jānoskaidro, kādas slimības ir bijušas novērotas izcelsmes novietnē, kādas vakcinācijas veiktas mājputniem un pret ko.
  11. Pirms pievienošanas pārējiem mājputniem, no jauna nopirktos putnus vismaz trīs, četras nedēļas ieteicams turēt citā – norobežotā telpā karantīnā, tā pasargājot savus putnus no iespējamās saslimšanas.
  12. Nepieļaut nepiederošu personu un apmeklētāju piekļūšanu mājputniem.
  13. Ja tomēr ir nepieciešams apmeklēt mājputnus svešai personai, tad to nodrošināt ar vienreizlietojamo maiņas apģērbu.
  14. Līdz minimumam samazināt transporta kustību novietnes teritorijā. Jāpārdomā un novietnē jāierīko pēc iespējas mazāk ieeju un izeju, lai kontrolētu cilvēku kustību.
  15. Jāapzinās, ka vīruss aktīvi izplatās savvaļas putnu populācijā (īpaši – ūdensputnu populācijā), tādēļ ar aprīkojumu, transportu, apģērbu un apaviem to var ienest mājputnu novietnē.
  16. Ieejai novietnē jābūt tīrai un sausai; pie  ieejas  dzīvnieku  novietnē  jānovieto  dezinfekcijas  paklājs,  kas piesūcināts  ar  dezinfekcijas  šķīdumu:  universāls profilaktiskās  dezinfekcijas  līdzeklis  ir  2%  nātrija  sārma  (NaOH) šķīdums, ziemā var pievienot klāt vārāmo sāli   (NaCl) (10–15%). Par citiem pieejamiem dezinfekcijas līdzekļiem jautāt praktizējošam veterinārārstam!
  17. Ja putni izskatās neveseli, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.

 

Noteikts, ka no 1. marta līdz 31. maijam visus mājputnus tur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem.  Aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām. Aizliegti tirgi, izstādes, skates un citi pasākumi ar mājputnu piedalīšanos. Mājputnu dzirdināšanai aizliegts izmantot virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni

PVD aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un ziņot par slimiem putniem vai vienkopus vairāk nekā pieciem atrastiem beigtiem putniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju  67027402 vai informēt par to tuvāko PVD teritoriālo pārvaldi.

Informācijas avoti:

 

Dace Drošprāte,

LLKC Jelgavas konsultāciju birojs