Jūs atrodaties šeit

Reprodukciju ietekmējošo faktori vaislas telēm

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Ik gadu neauglības dēļ pasaulē izbrāķē ap 11–18 % govju un dzimumgatavību sasniegušās vaislas teles. Cēloņi mēdz būt visdažādākie: ģenētiski iedzimta neauglība, dzīves laikā iegūta, taču tā ir redzamā daļa, analizējot neauglības cēloņus.

Svarīgi ir saprast, kāpēc vienādos apstākļos turētiem dzīvniekiem ir izmainīts seksuālā cikla garums, kāpēc daļai dzīvnieku iestājas grūsnība pēc pirmās apsēklošanas reizes, taču jebkurā piensaimniecībā ir atsevišķi dzīvnieki, kuriem novēro meklēšanās pazīmes, tie tiek vairākas reizes apsēkloti, bet grūsnības iestāšanos nenovēro. Šiem problēmu dzīvniekiem ir optimāla ķermeņa kondīcija, stabils un nemainīgs seksuālais cikls, izmeklējot rektāli, olnīcas ir normāla izmēra un normāli funkcionējošas.

Šī tēma Latvijā ir maz izpētīta, taču ik gadu tās aktualitāte pieaug. Izvērtējot piensaimniecību ražību, piena sastāva rādītājus, labturību, dzemdību procesu un ar to saistītās komplikācijas, ganāmpulka reprodukcijas rādītāji Latvijā ir apmierinoši. Pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) 2020. gada publiskā pārskata datiem, Latvijā vidēji vienai govij bija veikti 1,9 sēklojumi. Šķiet, ka slaucamo govju ganāmpulku apsaimniekošana kļūst aizvien labāka un sekmīgāka. Šim uzskatam var daļēji piekrist, veicot ganāmpulku detalizētu analīzi par brīvprātīgo nogaidīšanas periodu, par sēklojumu skaitu un cikliskumu

Ar reprodukcijas problēmu atsevišķām vaislas telēm nācās saskarties LLKC demonstrējumā a/s “Agrofirmā Tērvete” “Nelimitētas jaunpiena (ad libitum) izēdināšanas metodes ietekme uz teļu augšanu un attīstību” (LAP 2014.-2020. apakšpasākumā  “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD100119/P2. 8. lote).

1. attēls. Meklēšanās cikliskums

1. attēlā ir redzams, ka meklēšanās cikliskums vidēji  LPG2[1], NPG1[2] un NPG2[3] būtiski neatšķiras un šo grupu vidējais rādītājs ir 21 diena, taču LPG1[4] seksuālā cikla periods ir par 2,6 dienām garāks. Dažādos ārzemju literatūras avotos minēts, ka govīm un dzimumgatavību sasniegušām vaislas telēm seksuālā cikla garums variē no 18 līdz 26–28 dienām, taču 72–86 % gadījumos seksuālā cikla garums slaucamajām govīm un vaislas telēm ir 21 diena. Dzīvniekiem, kuriem seksuālā cikla garums visu laiku ir bijis 21, tas vasarā var pagarināties par 2–3 dienām, ja tie cieš no karstuma stresa vai tiem ir nepietiekama barības bāze. Jaunākās atziņas par seksuālā cikla garumu norāda, ko to ietekmē folikulu ģenēze un ooģenēze estrālā cikla laikā, no kā ir atkarīga ovulācija un dzeltenā ķermeņa attīstība.

Attīstoties tehnoloģijām, īpaši ultrasonogrāfijai, bija iespējams rūpīgi izmeklēt olnīcas, kā rezultātā tika noskaidrots, ka uz olnīcas virsmas dažādās attīstības stadijās ir tūkstošiem folikulu un pārejošs dzeltenais ķermenis. Atkarībā no folikulu morfoloģijas un iekļauto šūnu slāņu skaita, folikulus iedala:

  • primārajā folikulā, ja to veido viens kubveida granulozes šūnu slānis;
  • sekundārajā folikulā, ja to veido 2–6 granulozo šūnu slāņi;
  • terciālajā folikulā, kuru veido vairāk nekā 6 granulozo šūnu slāņi.

Terciālais folikuls ir pildīts ar šķidrumu, un tā diametrs ir 0,25 mm. Lielākais antrālais jeb Grāfa pūslītis (terciālais folikuls) kļūst par ovulējošo folikulu. Tiek uzskatīts, ka visu veidu folikuli olnīcās parādās vienlaicīgi 90., 140., 210., un 250. grūsnības dienā, taču ovulējošais folikuls līdz nobriedušam izmēram izaug tikai 42. dienā pēc dzemdībām.

Estrus cikla garumu nosaka folikulārie viļņi. Liellopiem folikulāros viļņus var noteikt ar ultrasonogrāfijas metodi. Pirmais folikulārais vilnis sākās cikla 0. dienā, kur 2–3 dienu laikā vienlaicīgi sāk augt 8–41 mazi folikuli 3–4 mm diametrā, no šiem visiem folikuliem viens folikuls kļūst par dominējošo, pārējie folikuli kļūst atrētiski un regresīvi.

2. attēls. Folikulārie viļņi

Avots: https://veteriankey.com/ovarian-follicular-and-luteal-dynamics-in-cattle/

Izšķir divu viļņu un trīs viļņu estrus ciklus (2. attēls). Divu viļņu ciklā otrais folikulārais vilnis parasti notiek 9. vai 10. dienā, trīs viļņu ciklā – otrais vilnis notiek 8. vai 9. dienā. Trīs viļņu ciklā trešais vilnis notiek 15. vai 16. dienā. Olnīcā esošais dzeltenais ķermenis divu viļņu ciklā sāk izšķīst 16. dienā, trīsviļņu ciklā 19. dienā, kā rezultātā estrālais (seksuālais) cikla garums attiecīgi ir 20 vai 23 dienas, tādēļ vispār pieņemtais 21. dienas estrus cikls ir nosacīts un pastāv kā vidējais rādītājs.

Ir pierādīts, ka >95 % liellopu novēro divus vai trīs folikulāros viļņus. Ārzemju pētījumos gan minēts, ka biežāk trīs folikulāros viļņus novēro tiem liellopiem, kuriem ir nepietiekams uzturs vai tie ilgstoši cieš no karstuma stresa. 20–27 % govju ir iespējams četru viļņu folikulārais cikls, kā rezultātā pat iespējams 25–26 dienu garš estrus cikls.

Šie ir būtiski faktori, kuri jāņem vērā, veicot mākslīgo apsēklošanu vai govju hormonālo stimulāciju. Folikulstimulējošā hormona visaugstākā koncentrācija asinīs tiek sasniegta dienā pirms folikulārā viļņa sākšanās, taču viszemākā tā ir 3. dienā pēc folikulārā viļņa parādīšanās. Svarīgs faktors, ka jauna folikulārā viļņa rašanās nomāc folikulstimulējošā hormona koncentrāciju asinīs, to tieši ietekmē folikulu skaits folikulārajā vilnī. Savukārt luteinizējošā hormona būtisks pieaugums ir tieši pirms ovulācijas. Klīniskajos pētījumos ir noskaidrots, ka katra folikulārā viļņa dominējošais folikuls ir primārais estradiola avots. Folikulāro viļņu dinamikā ļoti būtiska nozīme ir dzeltenā ķermeņa hormonam progesteronam. Augsta progesterona koncentrācija asinīs samazina dominantā folikula dzīvi un stimulē jauna folikulārā viļņa veidošanos, taču zema progesterona koncentrācija aizkavē jaunu folikulāro vilni un ir par cēloni folikulāro cistu noturībai ilgāk par 10 dienām.

Folikulārie viļņi, to skaits un hormonu koncentrācija asinīs ir tieši atkarīga no dzīvnieku ēdināšanas, stresa ietekmes, kas savukārt atspoguļojas seksuālā cikla garumā. Tādēļ, atkarībā no seksuālā jeb estrus cikla garuma, būtisks ir mākslīgās apsēklošanas laiks. Govīm vai telēm, kurām estrus cikls ir mazāks, mākslīgā apsēklošana jāveic drīz vien pēc meklēšanās pazīmju parādīšanās, taču govīm ar garāku estrus ciklu mākslīgo apsēklošanu jāveic vēlāk. Tādēļ saimniecībās mākslīgās apsēklošanas plāns jāveido pēc dzīvnieku individuālajām īpašībām, nosakot estrus cikla garumu, kas būtībā izpaužas kā brīvprātīgais nogaidīšanas periods pēc dzemdībām. Optimālo mākslīgās apsēklošanas laiku ļoti labi var noteikt, izmantojot digitālās tehnoloģijas, taču tās ne visi saimnieki var atļauties. Prieks par saimniecībām, kurām atražošanas rādītāji ir ievērojami uzlabojušies, ieviešot praksē digitālās tehnoloģijas. Tās ļauj precīzi noteikt optimālo mākslīgās apsēklošanas laiku, kā arī identificēt grūsnību, sākot no 30. dienas pēc mākslīgās apsēklošanas veikšanas, kā arī ātri un nekļūdīgi spēj noteikt dzimumorgānu slimības, īpaši olnīcu patoloģijas: dažādas izcelsmes cistas, neaktīvas olnīcas vai nobriedušu dominanto folikulu.

Materiāls sagatavots: LAP 2014.-2020. apakšpasākumā  “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD100119/P2.  Demonstrējuma tēma: Nelimitētas jaunpiena (at libidum) izēdināšanas metodes ietekme uz teļu augšanu un attīstību (8. lote) ietvarā.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Dainis Arbidāns,
LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā

 

[1] LPG2 – demonstrējuma dzīvnieku grupas apzīmējums: otrā atkārtojuma limitētā piena grupa.

[2] NPG1 – demonstrējuma dzīvnieku grupas apzīmējums: pirmā atkārtojuma nelimitētā piena grupa.

[3] NPG2 – demonstrējuma dzīvnieku grupas apzīmējums: otrā atkārtojuma nelimitētā piena grupa.

[4] LPG1 – demonstrējuma dzīvnieku grupas apzīmējums: pirmā atkārtojuma limitētā piena grupa.