Jūs atrodaties šeit

Starpatnešanās intervāla samazināšanas iespējas zīdītājgovju ganāmpulkā

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Demonstrējums par tēmu: “Starpatnešanās intervāla samazināšanas iespējas zīdītājgovju ganāmpulkā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā” tika uzsākts 2020. gada nogalē SIA “3D PRO” Madonas novada Ērgļu pagastā. Saimniecības īpašnieki ir Gunārs un Artūrs Vīganti. Viņi labprāt iesaistījās demonstrējuma īstenošanā, jo vēlas pēc iespējas precīzāk apsaimniekot savu zīdītājgovju ganāmpulku.

Šogad 13. jūlijā tika organizētas otrās lauka dienas, kuru laikā interesenti tika iepazīstināti ar demonstrējuma gaitu, varēja apskatīt saimniecību, kā arī noklausīties lekciju par karstuma stresu un tā ietekmi uz zīdītājgovju produktivitāti.

Demonstrējuma saimniecībā ir 160 Šarolē šķirnes zīdītājgovis un teles, kuras šogad plānots aplecināt. Govju ganāmpulks sadalīts piecos baros, katram pielaists viens vaislas bullis. Vasaras periodā zīdītājgovis ar teļiem ganās Ogres ielejas bioloģiski vērtīgajos zālājos. Saimniecība apsaimnieko 1500 ha zemes, no kuras apmēram 650 ha aizņem ilggadīgie zālāji, no tiem 240 ha bioloģiski vērtīgie. Graudaugu platības, kurās tiek audzēti dažādi graudaugi: kvieši, mieži, auzas, zirņi, ripsis,  aizņem 350 ha. Otru daļu zemes aizņem 300 ha sētie zālāji, 200 ha āboliņš.     

Dzīvnieku organisma fizioloģisko procesu nodrošināšanai ir nepieciešams uzņemt visas vajadzīgās barības vielas, vasaras posmā tās nodrošina ar zāles barību, bet ziemas periodā ar sienu, skābbarību un spēkbarību.

Demonstrējuma laikā tika analizēts skābbarības un spēkbarības maisījuma ķīmiskais sastāvs. Skābbarības paraugu ķīmiskais sastāvs apkopts 1. attēlā.

1. att. Skābbarības paraugu analīžu rezultāti

Kā galvenie skābbarības kvalitātes parametri izmantoti: sausna, kopproteīns, enerģija un sagremojamība. Visi analizētie paraugi vērtējami kā labas kvalitātes. Vasaras periodā govis ganās dabīgajos zālājos, kur tās pārdzen no lauka uz nākamo, lai nodrošinātu maksimāli svaigu zāli pietiekamā daudzumā.

Demonstrējuma laikā aprēķināts vidējais zīdītājgovju starpatnešanās intervāls starp secīgām atnešanās reizēm. Iegūtie rezultāti apkopoti 1. tabulā. Uzsākot demonstrējumu, govis bija līdzīga vecuma un pēc dzīvmasas. Zīdītājgovju pirmās atnešanās vecums ir ļoti liels un pārsniedz vidējos rezultātus pārraudzības ganāmpulkos Latvijā.

1. tabula

Demonstrējuma grupu zīdītājgovju pirmās atnešanās vecums, dzīvmasa un SAI

Starpatnešanās intervāls starp 2. un 3. laktāciju abu grupu zīdītājgovīm pārsniedza 400 dienas, bet vēlākās laktācijās vērojams SAI uzlabojums. Par zīdītājgovju kvalitāti liecina teļu dzīvmasas pieaugums zīdīšanas periodā, tas ir, laikā līdz 200 dienu vecumam. 2. attēlā apkopotie rezultāti liecina, ka abu grupu teļiem dzīvmasas pieaugums diennaktī šajā periodā pārsniedza kg.

2. att. Demonstrējuma grupu teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī

No piedzimšanas līdz 365 dienu vecumam dzīvmasas pieaugums diennaktī bija 0,78–0,85 kg.

Demonstrējuma laikā rudenī, kad govis un teles tika pārvietotas uz novietni, tika veikta govju un teļu grūsnības izmeklēšana ar ultrasonogrāfa palīdzību. Pēc saimnieku iniciatīvas ir uzsākta arī mākslīgā apsēklošana, kamēr govis ir novietnē vai pie tās. Saimnieki atzīst, ka tādā veidā govis ir vieglāk nofiksēt un veikt mākslīgo apsēklošanu. Saimniecībā iegūtie rezultāti apkopoti 2. tabulā.

2. tabula

Zīdītājgovju mākslīgās apsēklošanas rezultāti

No mākslīgi apsēklotām 48 govīm grūsnas bija 33 govis. Grūsnība konstatēta 68,8%. Jārēķinās, ka papildus pievienojas  izmaksas par mākslīgo apsēklošanu un grūsnības pārbaudi. Jārēķinās ar bioprodukta cenu (20,0 eiro/deva), plus apsēklošanas pakalpojums atkarībā no speciālista izcenojuma (8,0 eiro/par govi). Pēc 28–30 dienām veikta asins seruma pārbaude uz grūsnību vai ultrasogrāfijas pārbaude.

Jaunajām telēm saimniecībā ir noteikts genoma tests ar mērķi piemeklēt atbilstošāko vaislas bulli un apsēklot teli. Tāpat arī nākotnē plānots jaundzimušajiem veikt šo testu, lai noskaidrotu to ģenētisko potenciālu.

Lauka dienas turpinājumā demonstrējuma zinātniskā konsultante Dr. agr. Daina Kairiša no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dzīvnieku zinātņu institūta iepazīstināja ar stresa veidiem, to veicinošiem faktoriem un ietekmi uz dzīvnieku produktivitāti.

Stress ir cilvēka vai dzīvnieka organisma kompleksa reakcija uz stresoriem – dažādiem nelabvēlīgiem ārējās un iekšējās vides faktoriem (aukstumu, karstumu, badu, psihiskām un fiziskām traumām, infekciju utt.). Stress mobilizē organisma enerģētiskās rezerves, spēcīgi aktivizē fizioloģiskās un psihiskās norises.

Dzīvniekiem stresu veicinošie faktori var būt grupu maiņa, izmaiņas barības devā vai transportēšana. Ik vasaru gan cilvēkus, gan dzīvniekus pārņem karstuma stress. Liellopu ķermeņa temperatūra var svārstīties no 37,8 līdz 40 °C. Šajā diapazonā organisms efektīvi pilda savas šūnu un bioķīmiskās funkcijas. Dažādos vides apstākļos dzīvniekiem ir nepieciešams radīt (ziemas sezona) vai izkliedēt (vasaras sezona) siltumu apkārtējā vidē. Saskaroties ar vidi un apstākļiem, kuriem dzīvnieki nav pielāgoti, lai uzturētu sava ķermeņa temperatūru, viņi mēdz mainīt fizioloģisko uzvedību un samazinās produktivitāte. Liellopi var viegli tikt pakļauti karstuma stresam, jo ​​tie nespēj efektīvi svīst un spureklis fermentācijas procesā darbojas kā papildu siltuma avots.  Pētījumos konstatēts, ka liellopi labāk jūtas termoneitrālajā 20 °C zonā, kas svārstās no 10 līdz 26 °C. Temperatūrai pārsniedzot 27 °C, īpaši, ja relatīvi mitrums ir virs 40%, dzīvniekiem veidojas grūtības pašregulēties un rodas karstuma stress. Karstuma stresa rezultātā samazinās barības uzņemšana un dzīvmasas pieaugums. Zinātnieki ir izstrādājuši materiālu, kas palīdz saimniekiem noteikt liellopu karstuma stresa stadijas un atpazīt pazīmes, kas par tām liecina (3. tabula).

3. tabula

Liellopu karstuma stresa stadijas un klīniskās pazīmes

Pētījumos karstuma stresa ietekme tiek analizēta gan jaunlopiem nobarošanas laikā, gan zīdītājgovīm  reproduktīvā cikla laikā. Novērots, ka karstuma stresa laikā palielinās hormona kortizola līmenis. Kortizols samazina būtisko reproduktīvo hormonu līmeni un aktivitāti, piemēram, estradiola. Savukārt samazināts estradiola līmenis samazina estrus (meklēšanās) ilgumu un intensitāti, izraisa kluso ovulāciju palielinājumu. Samazinās apaugļošanās un grūsnības rādītāji.

Karstuma stress var negatīvi ietekmēt arī citus svarīgus reproduktīvos hormonus, piemēram, luteinizējošo hormonu (LH) un gonadotropīnu atbrīvojošo hormonu (GNRH). Tie samazinās negatīvas enerģijas bilances rezultātā.

Temperatūrai paaugstinoties, liellopi patērē mazāk barības sausnas. Ja sausnas uzņemšanas samazināšanās ir būtiska, liellopiem var veidoties negatīva enerģijas bilance, samazinās vairošanās procesu aktivitāte.

Karstuma stresa rezultātā samazinās arī asins plūsma uz dzemdi. Tas var palielināt agrīnu embrija zudumu nelabvēlīgu dzemdes apstākļu dēļ.

Atkarībā no karstuma stresa pakāpes var samazināties progesterona līmenis. Progesterons ir hormons, kas uztur grūsnību, un, tam samazinoties, agrīna embrija zuduma rezultātā samazinās arī auglība.

Kā samazināt stresa ietekmi?

Svarīgi, lai liellopiem jau pirms lecināšanas sezonas būtu optimāla ķermeņa kondīcija (BCS), gaļas liellopiem tās ir 5 līdz 6 balles 9 ballu sistēmā. Tas nodrošina dzīvnieku spējas novirzīt vajadzīgās barības vielas reprodukcijas funkciju nodrošināšanai. Karstuma stress un stress kopumā patērē enerģiju. Kad dzīvnieki ir pakļauti karstuma stresam, viņi izmanto enerģiju, lai uzturētu homeostāzi. Papildus samazinātam barības patēriņam paaugstināts enerģijas pieprasījums karstuma stresa laikā izraisa ķermeņa masas samazināšanos. Ir pierādīts, ka vitamīnu un minerālvielu piedāvāšana pirms lecināšanas sezonas var palīdzēt mazināt karstuma stresa ietekmi uz reprodukciju.

Iespējamais risinājums barības sausnas uzņemšanas nodrošināšanai ir barības piedāvāšana liellopiem vēsākā diennakts laikā. Ganību sausnas uzņemšanas palielināšana liellopiem sākas ar pareizu ganību apsaimniekošanu (bieži temperatūras paaugstināšanās laiku pavada sausums). Ganāmpulka lieluma novērtēšana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka dzīvniekiem ir pieejams atbilstošs barības daudzums.  Ja sausuma gados ir pārāk liels dzīvnieku blīvums, liellopiem var trūkt  barības, kas samazina sausnas uzņemšanu.

Literatūras avots:

Agricultural Research Service. (2017). Recognizing heat stress. U.S. Department of Agriculture. https://www.ars.usda.gov/plains-area/clay-center-ne/marc/docs/heat-stress/recognizing-heat-stress/.

Demonstrējumā darbs turpinās, pasākums tiek īstenots LAP 2014.–2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. 10 2.1-20/20/P22, tēma “Starpatnešanās intervāla samazināšanas iespējas zīdītājgovju ganāmpulkā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā”, 3. lote.

Daiga Baltiņa,

LLKC lopkopības konsultante

Daina Kairiša,

Dr. agr., profesore,

LLU Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku zinātņu institūts

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.