Jūs atrodaties šeit

Svaigpiena sausnas izmaiņu cēloņi un kopsakarības

Lopkopība
Piena lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Lopkopības produkcija ar labu tauku un olbaltumvielu saturu palielina ganāmpulka ekonomisko efektivitāti. Šāds apgalvojums var būt ļoti patiess, jo tikai no dzīvniekiem, kas ir veseli un labi apsaimniekoti, var iegūt augstas kvalitātes pienu.

Piena pārstrādātājiem ir svarīgi, lai ražotāji no govīm iegūtu pienu ar labu tauku un olbaltumvielu saturu, nodrošinot patērētājiem kvalitatīvus produktus ar daudzveidīgu piena sastāvu. Piena sastāvu ietekmē: govju šķirne, šķirnes ģenētiskā variācija, govs veselība, vide, apsaimniekošanas prakse, lopbarība un lopbarības izēdināšana. Piensaimniecību lopbarības sagatavošanas un ēdināšanas stratēģija var būtiski ietekmēt piena tauku un olbaltumvielu saturu pienā.

Piena šķirņu govīm pienā ir tauku un olbaltumvielu satura korelācija, normālos apstākļos Latvijas piensaimniecību govju pienā olbaltumvielu un tauku attiecība ir 1: 1,15–1,20.

Sausnas saturs svaigpienā ir 11,5–14,5 %, piena sausnas pamatā ir tauki, olbaltumvielas, ogļhidrāti, minerālvielas un vitamīni. Svaigpienā ir vairāk nekā 250 ķīmisku komponentu, to skaits variē atkarībā no dažādiem faktoriem: ģenētikas, laktācijas fāzes, slaukšanas ātruma, veselības stāvokļa, vecuma, hormonālās sistēmas stāvokļa.  Ģenētika un iedzimtība piena šķirņu govīm veido 55 % atšķirību starp olbaltumvielu un tauku saturu.

Dažādu slaucamo govju šķirnēm ir atšķirīgi vidējie piena sausnas, tauku un olbaltumvielu rādītāji (1. tabula). Holšteinas šķirnes govīm ir zemāks tauku un olbaltumvielu saturs, sarkano šķirņu govīm, Švices šķirnes govīm piena sausnas, tauku un olbaltumvielu rādītāji ir augstāki, taču visaugstākos piena sastāva rādītājus novēro Džersijas šķirnes govīm. Tomēr piena tauku un olbaltuma daudzums var ievērojami atšķirties dažādos ganāmpulkos.

1. tabula. Piena sausnas saturs dažādām govju šķirnēm. Tauku un olbaltumvielu saturs piena sausnā

Govju šķirne

Tauku saturs, %

 Olbaltumvielu saturs, %

Piena sausna, %

Airšīras

3,88

3,31

12,69

Švices

3,98

3,52

12,64

Džersijas

4,64

3,73

14,04

sarkanās šķirnes

4,05

3,3

13,01

Holšteinas

3,64

3,16

12,24

 

Avots: USDA-AIPL kopsavilkums par ganāmpulkiem ar DHI testu

Vislielākais olbaltumvielu un tauku daudzums pienā ir tūlīt pēc atnešanās jaunpienā, uzsākot laktāciju. Šajā posmā piena sausnas attiecības var būt ļoti mainīgas, piena tauku un olbaltumvielu attiecība stabilizējās no 25. līdz 50. dienai pēc atnešanās un ir stabila līdz 250. dienai.

Slaucamajām govīm periodā no pirmās līdz piektajai laktācijai ar katru nākamo laktāciju piena tauki mēdz samazināties par 0,2 %, arī olbaltumvielu saturam ar katru nākamo laktāciju ir tendence samazināties, tikai samazinājums var būt neliels, 0,02–0,05 % no pirmās līdz piektajai laktācijai.

Krasas tauku un olbaltumvielu satura izmaiņas piena sastāvā 1–3 mēnešu periodā atsevišķiem ganāmpulka dzīvniekiem norāda uz nesabalansētu barības devu vai iespēju barību šķirot uz barības galda.

Latvijā iegūtie un apkopotie dati par slaucamo govju ražību 2. tabulā liecina, ka Holšteinas melnraibās šķirnes (HM) govju populācijā tauku saturs pienā variē 3,83–3,99 %, kas ir par 0,19–0,35 % lielāks, nekā ārzemju literatūrā minētie ražības rādītāji, kuri redzami 1. tabulā. Tas neapšaubāmi norāda uz HM šķirnes Latvijas populācijas augsto ģenētisko potenciālu.

2. tabula. Holšteinas melnraibās šķirnes un krustojuma govju noslēgto laktāciju vidējā standartražība 2016./2017. gadā

Slaucamo govju šķirne

Noslēgtas laktācijas

Vidējā piena produktivitāte un somatisko šūnu skaits (SŠS) pienā

izslaukums, kg

tauku saturs, %

olbaltumvielu saturs, %

SŠS (x1000)

EKP, kg

HM (1. laktācijā)

3683

8825

3,83

3,31

107

8526

HM (visā populācijā)

9241

9564

3,89

3,32

162

9311

HM (x) (1. laktācijā)

11788

7488

3,92

3,21

112

7271

HM (x) (visā populācijā)

35216

7893

3,99

3,23

187

7743

 

Avots: ldc.gov.lv/upload/doc/standartLAKT_2017.pdf

Analizējot Latvijas slaucamo govju piena sastāva rādītājus, jāatzīmē, ka HM govju populācijā olbaltumvielu saturs pienā, kas redzams 2. tabulā, būtiski neatšķiras no ārzemju datiem (1. tabula). Sarkano šķirņu govju grupas (3. tabula) govis nespēj konkurēt vienīgi ar Švices un Džersijas šķirņu govīm, kuru rādītāji redzami 1. tabulā. Latvijas piensaimnieki piena sastāva ziņā spēj konkurēt ar ārzemju piena ražotājiem, atsevišķos rādītājos Latvijas piensaimnieki pat spēj iegūt labākus rādītājus.

3. tabula. Sarkano šķirņu un Latvijas brūnās šķirnes ģenētisko resursu (LBĢR) govju produktivitātes rādītāji Latvijā

 

Govju šķirne

Gads

2010.

2013.

skaits

izslaukums, kg

olbaltumvielu saturs, %

skaits

izslaukums, kg

olbaltumvielu saturs, %

LBĢR

1656

4350

3,38

132

5015

3,35

LB

(vidēji visā populācijā)

48 276

5493

3,36

44 281

6017

3,33

Vācijas sarkanā (AN)

192

6189

3,38

302

6103

3,33

Dānijas sarkanā

944

5632

3,39

1943

6132

3,37

Vidējie rādītāji

 

12 1971

5987

3,31

124 266

6584

3,31

 

Avots: ldc.gov.lv/upload/doc/doc20.pdf

Slaucamo govju īpašniekiem būtu jāzina, kādam mērķim tiks izmantots no konkrētas saimniecības iegūtais svaigpiens. Piena produktu ražotājiem svarīgs ir piena sausnas daudzums svaigpienā, taču Latvijā līdz šim par saražoto piena sausnu samaksa netiek veikta. Tādēļ saimnieki audzē tādas slaucamās govis, kas spēj saražot vairāk piena apjoma, mazāku vērību pievēršot piena sausnas rādītājiem. Pasaules un Eiropas valstīs samaksu par pienu veic, lielākoties vadoties pēc pienā esošās sausnas apjoma.

Ēdināšanas un piena sastāvs

Tikai tad, ja barības līdzekļi un barības deva būs kvalitatīvi un pietiekamā daudzumā, var gaidīt no govīm ģenētiski plānoto izslaukumu un tam atbilstošu piena sausnas sastāvu. Slaucamai produktīvai govij diennaktī būtu jāuzņem 3,0–3,5 % barības sausnas no savas dzīvmasas. Govij, kuras dzīvmasa ir 700 kg, sausnas nepieciešamību aprēķina: 3,5 x 7 = 24,5 kg sausnas. Ar rupjo barību – skābbarību, sienu, salmiem, ganību zāli, zaļbarību – ir jācenšas nodrošināt 50–90 % no sausnas vajadzības, ne mazāk. Rupjās lopbarības uzņemšanu ietekmē vairāki faktori, pamatā sausnas daudzums barībā un augu veģetācijas fāze, arī barības sagremojamība (rupjajai barībai jābūt sagremojamai vismaz 65 % no uzņemtā).

Piena tauku saturs pienā ir tieši proporcionāls apēstajam rupjās lopbarības daudzumam. Slaucamās govis, kurām barības devas pamatā ir kvalitatīva rupjā lopbarība, iegūst pietiekami taukskābes piena tauku sintēzei. Taukskābju ietekme uz piena tauku ražošanu ir atkarīga no kvalitatīvas lopbarības, jo īpaši no rupjās barības kvalitātes, uzņemtā apjoma un rupjās barības daļiņu garuma lopbarības maisījumā. Neder pārāk smalki sasmalcināta barība, tad pienā tauki var samazināties.  

Taukskābes ir kokšķiedras bakteriālās sašķelšanas produkti, kas piedalās piena tauku sintēzē. Ja govīm barības devā nepietiek kokšķiedras, tad asinīs pazeminās lipīdu līmenis, līdz ar to samazinās tauku saturs pienā. Piena tauku samazināšanos var novērst 1–3 nedēļu laikā, veicot izmaiņas barības devā vai rupjās lopbarības daļu garumā.

Ne mazāk nozīmīgs ir cietes daudzums (spēkbarība) attiecībā pret rupjās barības kokšķiedru barības devā. Nepamatoti palielināts spēkbarības (ogļhidrātu) daudzums barības devā var būt iemesls pazeminātam tauku saturam pienā, kā arī var būt riska moments vielmaiņas slimībām. Ja slaucamām govīm barības devā spēkbarības apjoms ir virs 50 % no uzņemtajiem sausnas kilogramiem, spureklī veidojas skāba vide (pH≤5,8), kas negatīvi ietekmē priekškuņģa baktērijas un vienšūņus, kā rezultātā ir apgrūtināta spureklī uzņemtās kokšķiedras šķelšana un fermentācija.

Olbaltumvielu saturs pienā parasti ir 3,2–3,5 % un to koncentrācija pienā tik lielā mērā nereaģē uz barības vielu izmaiņām un ēdināšanas precizitāti. Zems olbaltumvielu saturs pienā (≤3,10 %) norāda uz nepietiekamu enerģijas saturu barības devā. Jo pirmais piena olbaltumvielu ražošanas ierobežojums piena ražošanas sistēmās ir maiņas enerģijas nodrošināšana. Lai ar uzņemto barības devu spētu izmainīt piena proteīna (olbaltumvielu) daudzumu pienā, vismaz 3–6 nedēļas dzīvniekiem ar barību jāsaņem nepieciešamais proteīna daudzums. Ja ar barību slaucamajām govīm ilgstoši nav nodrošināts vajadzīgais proteīna daudzums, pagarinās periods, kurā normalizējas pienā esošais olbaltumvielu saturs. Mainot barības līdzekļus vai veicot izmaiņas barības devā, straujāk mainīsies piena tauku, nevis pienā esošais olbaltumvielu saturs. Izmainoties uzņemamajam barības vielu saturam, piena tauku saturs var mainīties par 0,1–1,0 %, savukārt proteīna izmaiņas pienā nav lielākas par 0,1–0,4 %. Tāpēc barības līdzekļu izvērtēšana un ēdināšanas organizēšana tiek uzskatīta par labāko piena tauku vai olbaltumvielu problēmu risinātāju.

Ja ganāmpulkā ir mastīta infekcija un palielināts somatisko šūnu skaits (SŠS), arī tad samazinās tauku saturs pienā, turklāt tieši olbaltuma vērīgākā daļa – kazeīns. Ganāmpulki ar nepārtrauktu mastītu un SŠS problēmām zaudē gan piena apjoma samazināšanās, gan kvalitātes dēļ.

Piena tauku un olbaltumvielu samazināšanās var rasties arī no mehāniskām kļūdām – dzesēšanas problēmām, neprecīzas piena parauga samaisīšanas un paņemšanas. Pasaules piensaimniecību pētījumos ir apskatītas dažādas mērķtiecīgi veidotas ēdināšanas stratēģijas, izmantojot bioloģiskās vai parastās barības piedevas, eļļas, sēklas, lai palielinātu piena pārstrādātāju iespējas tālāk saražot dažādus piena produktus. Ņemot vērā tirgus signālus, pienu var ražot ar zemāku tauku saturu vai augstāku nepiesātinātu tauku saturu, lauksaimniekiem dodot iespēju ražot pienu ar augstāku vērtību un uzlabot piena ražotāju konkurētspēju, ļaujot labāk pieskaņoties tirgus prasībām.

Lai praktiski demonstrētu Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros (Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA)

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Projekta īstenošanas laiks: 2019.–2022. gads. Projekta īstenotājs: SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
Projekta Nr.19-00-A00102-00000