Augkopība

Atceries! Ja apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi īpaši jutīgā teritorijā 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, neaizmirsti līdz 30. novembrim elektroniski iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu.

To nosaka Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem”.

Savlaicīgi iesētie ziemāji visā Latvijā pašlaik labi sadīguši un gatavi ziemošanai, tomēr ir atsevišķi reģioni, piemēram, piejūras pagasti, kuros sējumi sadīguši nevienmērīgi, jo augustā tur nebija dīgšanai tik svarīgo nokrišņu. Tā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu šonedēļ veiktie lauku apsekojumi.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu atļaut vairākām ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, izmaksāt lielāku vienotā platības un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu. Vienotā platības maksājuma avanss tiks izmaksāts 70 %, un bioloģiskās lauksaimniecības avansa maksājums - 85 % apmērā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Ozolniekos organizē mācības apliecības pagarināšanai otrās klases augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem.

Mācību norises vieta: LLKC, Rīgas ielā 34, Ozolniekos.

Mācību norises laiks: 31.10.2019. plkst. 9.00–16.00.

Galvenās mācību tēmas:

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils vēsta, ka šogad nav bijusi tā labākā ziemas ķiploku audzēšanas sezona. Ražu ietekmējuši vairāki faktori.

Ziemas ķiploku audzēšanā nozīmīga loma ir laba stādāmā materiāla iegādei. Diemžēl ir vairāki iemesli, kāpēc situācija nav pati labvēlīgākā. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē ražas līmeni, ir tas, ka ar katru gadu arvien vairāk tiek izplatīts inficēts stādāmais materiāls, jo trūkst atbilstošas kodnes.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” oktobra    numurs. Tajā fotoreportāža un stāstījums par pasākuma “Novada Garša” krāšņo noslēguma pasākumu Rīgā, Hanzas peronā.

Brīdinām zemniekus par lauksaimnieku apkrāpšanas shēmu, ko atklājusi Valsts policijas, kā arī LLKC juriste Kristīne Cimermane iesaka, kā no šādām situācijām izvairīties.

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils stāsta par pīlādžu daudzveidību un raksturo to pieejamās šķirnes.

Pīlādžu daudzveidība patiešām pārsteidz. Pirmās ziņas par ēdamiem pīlādžiem parādās pirms vairāk nekā diviem gadsimtiem – 1810. gadā, kad tika atklāta parastā pīlādža mutācija, kurai praktiski nebija pīlādžogām raksturīgā  rūgtuma. To sāka pavairot un audzēt stādaudzētavās. Tā selekcijas darbs turpinājās līdz pat mūsu dienām, atlasot formas, krāsas, ziemcietību un citas saimnieciskās īpašības.

Slāpekļa piesārņojums Lielupes un Ventas baseinā Latvijā un Lietuvā ilgtermiņā var radīt nopietnas vides problēmas. Tādēļ LLKC augkopības konsultanti seko jaunākajiem pētījumiem, kā to mazināt un, aicina arī zemniekus iepazīties ar pētījuma rezultātiem. Šoreiz par Lietuvas Vides politikas centra atklājumiem.