Augkopība

Lai gan šogad jau esam paspējuši pieredzēt vasarīgu svelmi, tomēr visbiežāk tieši vasaras vidus mēnesis jūlijs mums nes karstumu.

Karstums nelabvēlīgi ietekmē ne tikai cilvēkus, bet arī augus. Ja citās klimatiskajās zonās vairāk uz dienvidiem augiem tā parasti ir ikdiena, tad mūsu klimatiskajā zonā gan parasti gluži tā nav, jo vairāk tāpēc, ka viena liela daļa pie mums augošo dārzeņu, augļu un ogu diezgan slikti sadzīvo ar karstumu, kam parasti visbiežāk līdzi nāk arī sausums. 

Karstuma ietekme uz augiem siltumnīcā

Spēcīgās lietavas un vējš, kā arī pārlieku dāsna slāpekļa papildmēslojuma deva daudzus leknos labības laukus sagāzuši veldrē, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības ekspertu veiktie apsekojumi.

Vasarāju raža šogad solās būt vidēja un pat zema, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopju veiktā oficiālā vasarāju ražas prognozēšana.

LLKC augkopības izmēģinājumu projektā Preiļu novada zemnieku saimniecībā „Mucinieki” (īpašnieks Māris Klodāns) ierīkots izmēģinājums „Dažādu sojas šķirņu salīdzinājums proteīnbagātas lopbarības nodrošināšanai bioloģiskās saimniekošanas sistēmā”.Soja ir augs, kas varētu ienākt arī Latvijas lauksaimniecībā.

Paātrināta augu novecošanās, intensīvāki kaitēkļu uzbrukumi un slimību uzliesmojumi. Šādas sekas Latvijas augļu un dārzeņu audzētāji var pieredzēt, karsto temperatūras svārstību dēļ, kādas šogad bijušas vērojamas jau kopš agra pavasara, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti (LLKC). 

Kāpēc tik bieži vērojamas situācijas, kad nezāles mūsu laukos un dārzos atkal svin uzvaras gājienu? Viens no iemesliem ir tas, ka mēs, nezinot nezāļu sēklu dīgšanas dinamiku, ar jebkādu savu plānoto augsnes apstrādi nokavējam.

Tiešā nezāļu apkarošana

Strauji mainoties gaisa temperatūrai visā Latvijā, šonedēļ daudzviet bijušas salnas, kas radījušas arī zināmus kaitējumus lauksaimniekiem, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apsekojumi.

Vidzemē un Latgalē ziemāju ražas šogad gaidāmas viduvējas, savukārt Kurzemē un Zemgalē tās varētu saglabāties 2015. gada līmenī, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pirmās ražas prognozes.

 “Pļaušanas servisa” ietvaros šogad dati par zāles attīstību un kvalitāti tiek apkopoti visos Latvijas novados: Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Lietus, kas 14.un 15. maijā gāja pāri lielākajai daļai Latvijas deva zālājiem mitrumu un siltums, kas nāca pagājušajā nedēļā, nodrošināja īpaši labvēlīgus apstākļus zāles augšanai Kurzemē, Zemgalē un arī Latgalē. Vidzemē (Valmieras pusē) zālāji cieš no sausuma.