Kurzemē, Zemgalē un daļēji Latgalē ir jāgatavo skābbarība!

 “Pļaušanas servisa” ietvaros šogad dati par zāles attīstību un kvalitāti tiek apkopoti visos Latvijas novados: Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Lietus, kas 14.un 15. maijā gāja pāri lielākajai daļai Latvijas deva zālājiem mitrumu un siltums, kas nāca pagājušajā nedēļā, nodrošināja īpaši labvēlīgus apstākļus zāles augšanai Kurzemē, Zemgalē un arī Latgalē. Vidzemē (Valmieras pusē) zālāji cieš no sausuma.

            Zāles masa nedēļas laikā Kurzemē  mēslotos zālāju laukos ir palielinājusies par 30% līdz pat 80% un sasniegusi zaļās masas ražu 30 t/ha. Proteīna līmenis zālājos, kur pārsvarā ir stiebrzāles vēl ir nedaudz virs 16%, bet zālājos ar sarkanā āboliņa un lucernas pārsvaru – pārsniedz 20%. Gatavojot skābbarību šinī brīdī varam cerēt uz augstu proteīna līmeni skābbarībā, kas ļaus būtiski vairāk iegūt piena no rupjās lopbarības un ietaupīt uz proteīna piedevu iegādi. Skābbarību ar proteīna līmeni virs 20% ir ekonomiski vēlāk kombinēt ar kukurūzas skābbarību.

Arī bioloģiskajās saimniecībās Kurzemē ir jāgatavo skābbarība, lai arī raža ir uz pusi mazāka kā konvencionālajās saimniecībās, jo kokšķiedra zālē jau virs 21% , bet proteīns zem 20%.

            Visintensīvāk zāle ir augusi Zemgalē. Zāles masas palielinājums ir 50 līdz pat pāri 70% nedēļas laikā, lai gan jāsaka, ka kopmasa tauriņziežu zālājiem ir pārsniegusi tikai 20 t/ha atzīmi. Stiebrzāļu maisījumus ir steidzīgi jāgatavo skābbarībā, jo proteīns ir zem 15%.

Bioloģiskajās saimniecībās jāgatavojas skābbarības gatavošanas sezonai.

            Latgalē zālāji ar stiebrzāļu pārsvaru arī šonedēļ ir jāgatavo skābbarībā, ja gribam iegūt kvalitatīvu skābbarību, lai arī ražība ir ~ 15t/ha. Laba raža gandrīz 25 t/ha jau ir lucernas zālājiem. Sarkanais āboliņš šogad ir “domīgs” un pagaidām zalās masas raža ir tikai 14 t/ha.

            Vidzemē zālāji ir vismazākie, jo cieš no sausuma, un ražība ir ~ 5 t/ha.              

Precīzāku informāciju par zālāju attīstību un kvalitāti skatīt pielikuma tabulā.

Materiālu sagatavoja: Silvija Dreijere, Lopkopības nodaļas vadītāja