Projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” tiek veikts pētījums, balstoties uz LAD deklarēto kultūraugu platību, par augu maiņas praksi Latvijas lauksaimniecībā 2015.-2019. gadā. Šis pētījums ir pirmreizējs vismaz divos aspektos:
LLKC sadarbībā ar biedrību ''Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība'' un z/s “Briežkalni” Cēsu novadā aicina apmeklēt demonstrējuma lauka dienu par desikantu pielietojuma salīdzinājumu kartupeļu stādījumā.
LLKC sadarbībā ar biedrību ''Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība'' un z/s “Briežkalni” Cēsu novadā aicina apmeklēt demonstrējuma lauka dienu par desikantu pielietojuma salīdzinājumu kartupeļu stādījumā.
Domāju, ka šogad ikviens, kurš audzē kartupeļus, ir saskāries ar šo kaitēkli visdažādākajos veidos. Nozīmīgākais kartupeļu kaitēklis šogad ir radījis zaudējumus, kādi vismaz pēdējos desmit gados nav redzēti. Bojājumus pakāpe ir atkarīga no ļoti dažādiem apstākļiem. Diemžēl ir nācies redzēt, ka kartupeļu laksti ir tikuši nograuzti pilnībā. Tādās vietās ražas zudumi ir sasnieguši 80–100% apmēru. Šādas platības lielākoties ir mazajās saimniecībās vai piemājas dārzos, profesionālo audzētāju vidū zaudējumi ir krietni mazāki, un ir saimniecības, kas tomēr spēj ar to tikt galā.
Augsnes faktisko stāvokli un kvalitāti mēs vislabāk redzam sējas laikā pavasarī un ražas novākšanas laikā rudenī. Vērīgs saimnieks sapratīs arī pārējā laikā, kas notiek ar augsni. Kāpēc tajā veidojas dziļas plaisas, kurās pat mobilo tālruni var pazaudēt, un kāpēc uz laukiem veidojas pīļu dīķi. Kāpēc mēs tādus skatus piedzīvojam arvien biežāk? Viens iemesls, protams, ir paši meteoroloģiskie apstākļi.
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” septembra numurs. Tajā stāstām par aizvadītajā Pārtikas sistēmu dialogā izskanējušajām atziņām, kas palīdzēs formulēt Latvijas viedokli, ar kuru ANO samitā Ņujorkā septembra beigās uzstāsies Valsts prezidents Egils Levits.
Grāmatvedības sadaļā sertificēta nodokļu konsultante Linda Puriņa raksta par maksājumiem vienotajā kontā vienkāršajā grāmatvedībā.
LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultants Edgars Cirša sniedz padomus, kā augļu dārzus sagatavot ziemai.
Ziema visiem augļu dārziem ir liels pārbaudījums, jo var būt gan labvēlīgāki, gan nelabvēlīgāki apstākļi koku drošai pārziemošanai. Ziemas bargums ietekmē nākamā gada ražu, kā arī paša koka izdzīvošanu. Augļu koki ziemai jāsāk gatavot jau iepriekšējā gada vasarā.
Vasarā
Šī gada pārāk karstā vasara īpaši ietekmējusi kā ziemāju, tā vasarāju ražu. Nenovākti vēl ir aptuveni 10% graudaugu platību, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktais sezonas izvērtējums.
Labības audzētājiem 2021. gada sezona ir izaicinājumu un pārsteigumu pilna. Pavasarī pēc sniega segas nokušanas atklājās, ka daļa augu ir cietuši no sniega pelējuma, atsevišķas ziemas kviešu šķirnes bija aizgājušas bojā pilnībā, nācās pārsēt. Vēlais un vēsais pavasaris bija labvēlīgs cerošanai. Novērtējot laukus, jaunā raža likās cerīga, bet ilgstošais sausums un karstums darīja savu. Sākot kult, nācās secināt, ka raža ir par 20-30% mazāka nekā cerēts.
Kas ir tie faktori, kurus audzēšanas laikā varam kontrolēt, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu ražu pret kvalitātes izmaiņām.
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” augusta numurs. Informējam par to, kā notiks dialogs par lauku un pārtikas sistēmu nākotni, diskusiju Latvijā sākot rīt – 11. augustā, lai ar tās secinājumiem Valsts prezidents Egils Levits varētu dalīties kopējā ANO Pārtikas samitā.
Plašs materiāls par to, kā darbojas LLKC izveidotais mentoru tīkls, kas palīdz dalīties ar pieredzējušu uzņēmēju pieredzi, to nododot jaunajiem, kā arī uzaicinājums piedalīties šajā tīklā citiem lauku uzņēmējiem. Pasākums tiešsaistē paredzēts 26. augustā.
