Kāpēc augsne tik ātri izžūst vai kļūst pārmitra

Augsnes faktisko stāvokli un kvalitāti mēs vislabāk redzam  sējas laikā pavasarī un ražas novākšanas laikā rudenī. Vērīgs saimnieks sapratīs arī pārējā laikā, kas notiek ar augsni. Kāpēc tajā veidojas dziļas plaisas, kurās pat mobilo tālruni var pazaudēt, un kāpēc  uz laukiem veidojas pīļu dīķi. Kāpēc mēs tādus skatus piedzīvojam arvien biežāk? Viens iemesls, protams, ir paši meteoroloģiskie apstākļi. Šogad vasarā ilgstoši bija sauss, kas radīja spēcīgu augsnes izžūšanu, un otra novērotā galējība –  gan pavasarī, gan labības novākšanas laikā salija tā, ka vietām uz laukiem atkal sakrājā ūdens.

Paskatīsimies dziļāk, kas notiek ar augsni un kādi tam ir iemesli. Augsnes spēja uzņemt ūdeni ir atkarīga no tā, cik daudz augsne satur organisko vielu, un otrs iemesls ir tās mehāniskais (granulometriskais ) sastāvs. Tas ir, māla, smilts un nogulu daļiņu attiecība augsnē. No smilts līdz mālam, – kā mainās augsnes spēja uzņemt ūdeni. Smilts ūdeni uzņem strauji, bet maz un izžūstot to tikpat ātri zaudē. Māla daļiņu skaitam pieaugot augsnē, pieaug arī tās spēja uzņemt ūdeni un daudz lēnāk to zaudēt. Augiem pieejamais ūdens dažāds augsnēs ir atšķirīgs, skat. 1. tabulu.

Ūdens daudzums (mm), kas ir pieejams augsnē atkarībā no augsnes mehāniskā sastāva

1. tabula

Avots: Kerstin Berglund, SLU

Kāpēc smagās augsnēs pēc kārtīga lietus ir ūdens peļķes? Tas   saistīts ar augsnes īpatnējo ūdens infiltrācijas spēju, t. i. augsnes spēju noteiktā laikā uzņemt nokrišņu ūdeni. Parasti to izsaka mm/min. Ja lietus intensitāte ir mazāka par 0,1–0,2 mm/min. smagās mehāniskās augsnēs, 0,2–0,3 mm/min. smilšmāla augsnēs, bet 0,5–0,8 mm/min. smilts augsnēs, ūdens spēs iesūkties augsnē. Ja nokrišņu intensitāte ir lielāka kā augsnes infiltrācijas spēja, tad uz lauka veidosies ūdens peļķes. Otrs faktors, kas nosaka augsnes spēju uzņemt un zaudēt ūdeni, ir augsnes organiskā viela. Viens kilograms humusa spēj saistīt 5 līdz 6 kg ūdens. Lūk, viens no iemesliem, par ko katrs audzētājs var cīnīties, ir augsnes auglības celšana ilgtermiņā. Katrs organiskās vielas procents papildus spēj uz hektāru piesaistīt 100 t ūdens.

Tātad stratēģiski tas nozīmē, ka, veicot pasākumus augsnes auglības celšanai, mēs automātiski parūpējamies par labāku ūdens režīmu. Savukārt, to nedarot vai darot par maz un veicot aktīvu augsnes apstrādi, augsne tiek saputekļota, degradēta, zaudē struktūru un arī ūdeni.

Tie nebūt nav vienīgie iemesli, kāpēc lielā daļā lauku mēs esam šajās šūpolēs no pārmērīgi sausas augsnes līdz pārmērīgi slapjai.

Mēs nonākam pie pēdējās faktoru grupas, ko vistiešākajā veidā ietekmē pats lauksaimnieks, dārzkopis un ikviens, kas apstrādā augsni. Runa ir par augsnes sablīvēšanu, kas ne tikai pasliktina augu augšanas apstākļus, bet pasliktina arī ūdens bilanci augsnē. Augsnēm tiek nodalītas 3 sakārtas blīvuma klases: ar zemu –
<1,40 g/cm³, vidēju – 1,40–1,75 g/cm³ un augstu  >1,75 g cm³, kas tiek uzskatītas par sablīvētām (Jones, Spoor, Thomasson, 2003; Spoor, Tijink, Weiskopf, 2003; Huber, Prokop et al., 2008). Sevišķi bēdīgi, ja sablīvējums ir augsnes aramkārtas apakšā, tad visa ūdens bilance ir saistīta tikai ar šo virsējo 20–30 cm augsnes slāni. Tas ātri izkalst un arī kļūst pārmitrs, jo apakškārtas sablīvējums traucē ūdens apritei dziļākos slāņos.

Secinot varam teikt, ka, no vienas puses, varam vainot nepastāvīgos laika apstākļus, bet, no otras puses, daudz kas ir pašu rokās. Kamēr augsni uzskatīs par ekspluatācijas objektu, no kuras ņem vairāk nekā dod atpakaļ, mēs turpināsim redzēt plaisas vasarā vairāku cm platumā un pārplūdušus laukus rudeņos. Augsne ir jāuztver kā “dzīvs” organisms un, tikai izprotot tās funkcionēšanu, mēs gūsim labus rezultātus, tajā skaitā ūdens apritē augsnē.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā