Ekonomika

Nācies dzirdēt, ka kāds nav mierā ar piena iepirkuma cenām, jo ar to neesot iespējams nosegt nesamērīgi augsto piena pašizmaksu. Tas, protams, ir vērā ņemams apgalvojums, kas jārespektē, taču brīdī, kad tiek uzdots jautājums – cik tev tas piena litrs maksā, atbilde ir izplūdusi un nekonkrēta. Nu labi, cik maksā viena sagatavotā skābbarības tonna? To jau neesot iespējams izrēķināt... Te nu ir tā pretruna – pienu saražot esot dārgi, bet, cik maksā piena ražošanas pamatresurss – rupjā lopbarība, to pateikt nevaram.

Neraugoties uz Centrālā statistikas pārvalde (CSP) arī ārkārtējā situācijā turpina datu vākšanu 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanai, kas noslēgsies 22. decembrī.

Patlaban lielākā daļa – 60 % lauku saimniecību jau ir sniegušas 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanai nepieciešamo informāciju, tomēr līdz gada beigām dati jāiegūst vēl par aptuveni 26 000 jeb 40 % lauku saimniecību.

Tuvojoties gada beigām, kam teorētiski jāiezīmē jaunā ES Kopējās lauksaimniecības politkas (KLP) perioda sākumu, aizvien aktīvāk ES iestādēs notiek jauno plānošas dokumentu apspiešana.

Šā gada 2020. gada 3. novembrī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Valsts Lauku tīklu rīkoja starptautisku tiešsaistes konferenci “Klimatam un videi draudzīga piensaimniecība Eiropas Zaļā kursa ietvaros. Bioloģiskās piensaimniecības potenciāls nākotnē”. Konferencē piedalījās dalībnieki no vairākām pasaules valstīm – Ķīnas, Argentīnas, Čīles, Meksikas, Dienvidāfrikas, Zambijas, Kenijas, Irānas, Krievijas, Gruzijas un daudzām Eiropas valstīm.

Ikvienu, kuram interesē notikumi piena tirgū, aicinām piedalīties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā tiešsaistes starptautiskajā konferencē “Klimatam un videi draudzīga piensaimniecība Eiropas Zaļā kursa ietvaros. Bioloģiskās piensaimniecības potenciāls nākotnē”, kas notiks šā gada 3. novembrī, sākums 10.00. Konference ir bez maksas, un tai reģistrēties līdz 30. oktobrim var šeit: https://www.mitto.me/dairyconference/register

Apkurināmu ēku ekspluatācijas izmaksas vislielākajā mērā ietekmē ēkas norobežojošo konstrukciju siltumtehniskās īpašības un apkures sistēmas efektivitāte.

Vienstāvu apkurināmai ēkai ar grīdu uz grunts un siltinātu pārsegumu siltuma zudumi sadalās sekojoši: caur ēkas ārsienām – aptuveni 40% , caur pārsegumu 20%, caur ventilāciju 15%, caur logu un durvju konstrukcijām 15% un caur grīdas konstrukcijām 10%. Sadalījums var mainīties atkarībā no norobežojošo konstrukciju tehniskā stāvokļa un apkurināmās telpas ekspluatācijas īpatnībām.

LLKC Inženiertehniskā nodaļa atjaunojusi būvniecības izmaksu katalogu, kas pieejams elektroniskā formātā. Tas veidots ar mērķi, lai strukturēti vienuviet būtu pieejamas būvniecības provizoriskās izmaksas attiecīgi pa būvju tipiem, un interesenti varētu aprēķināt potenciālās iecerēto būvobjektu būvniecības izmaksas.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir uzsākusi 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas datu vākšanas rudens posmu, kurā turpinās datu vākšanu tiešsaistē un intervijas.

CSP izsaka pateicību 12 000 lauku saimniecību, kuras jau ir sniegušas 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanai nepieciešamo informāciju. Šajā skaitīšanā dati jāiegūst par aptuveni 75 000 lauku saimniecību. CSP uzsāka 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas datu vākšanu tiešsaistē 15. aprīlī.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” septembra   numurs. Tajā svarīga informācija par to, ka šoruden paplašinās  ES un valsts apmaksātu konsultāciju sniegšanas iespējas  lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Informējam, ka, sazinoties ar saviem LLKC reģionālajiem lopkopības konsultantiem, gaļas un piena lopkopības saimniecības var piedalīties skābbarības sagatavošanas konkursā.

Jaunajā ES Kopējā lauksaimniecības politikā 2021.–2027. gadam joprojām daudz neskaidrību, skaidrs tikai tas, ka nākamais būs pārejas gads, kurā dalībvalstis varēs tērēt jaunā perioda finansējumu pēc pašreizējiem noteikumiem.