Ekonomika

Iznācis informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” marta numurs.  Tajā, pievienojot uzskatāmas tabulas, publicēts tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums par 2020. gadu, kas tapis, pamatojoties uz novadu lauku attīstības konsultantu iesūtīto informāciju.

Mehanizācijas un vides eksperts Jānis Kažotnieks stāsta par tiešās sējas pieredzi Somijā, apgāžot arī vairākus mītus, kas saistīti ar šo augsnes apstrādes tehnoloģiju.

Sertificēta nodokļu eksperte Linda Puriņa skaidro nianses gada ienākumu deklarācijas iesniegšanā par 2020. gadu.

Pēdējā gada laikā vārdus “bezaršana” un “tiešā sēja” nācies dzirdēt tik bieži kā vēl nekad iepriekš. Jāatzīst gan, ka bieži cilvēki vēl īsti nesaprot šo terminu būtību un izmanto tos neatbilstoši situācijai. Bet tas nekas, galvenais, ka esam par to sākuši runāt publiski, un nu jau mums ir iespēja redzēt šo tehnoloģiju tepat, pie mums Latvijā – ārā “aiz logā”.

Iznācis informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” februāra numurs. Tas galvenokārt veltīts LLKC dibināšanas 30 gadu jubilejai. Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis stāsta par centra izaugsmi un savām darba gaitām tajā. Ar savām atmiņām dalās centra dibināšanā stratēģiski svarīgas personības, izsakot vēlējumus arī turpmākajam darbam. Savukārt LLKC reģionālo biroju vadītāji sniedz “Zelta padomus” sadarbībai ar klientiem un veiksmīgam darbam kopumā.

Pērn pavasarī, sākoties ārkārtas situācijai valstī Covid-19 dēļ, valsts lēma par tā saukto Covid-19 atbalstu lauksaimniecībai. Kā atbalsts izmaksāts un vai šogad to turpinās?

Atbalsta pamats: 2020. gada pavasarī Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai ar MK 2020. gada 17. aprīļa rīkojumu Nr. 200 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” no valsts budžeta lauksaimniecības nozarei ir piešķirts finansējums 45 500 000 eiro. Šī summa tika sadalīta sekojoši:

2021. gadā turpinās pārejas periods, un tiks pagarināta Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam īstenošana. Turpināsies visi programmas pasākumi, palielinot tiem pieejamo finansējumu. Pasākumus varēs īstenot līdz 2025. g.

Ikgadējais valsts atbalsts subsīdiju veidā 2021. gadā ir 8 720 490 eiro.

Subsīdiju saņemšanas nosacījumos būtisku izmaiņu nav. Izmaiņas skar tikai atbalstu par lineāro vērtēšanu piensaimniecībās, kur noteikts, ka valsts segs pakalpojuma izmaksas piena šķirņu govīm ar noteiktu šķirni un piena šķirņu krustojuma govīm, ja to vienas šķirnes asinība būs 75% un vairāk.

Ciltsdarba maksājumiem par sieviešu kārtas ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku vai uzņemšanai atbilstošu dzīvnieku ir samazināti izcenojumi, jo kopējais finansējums 2021. gadā ir par 7 milj. eiro mazāks nekā 2020. g.

No 2021. gada sākas jaunais KLP periods, kam noteikts 2 gadu ilgs pārejas periods. Tajā tiks saglabāti 2015. – 2020. gadā īstenotie tiešo maksājumu veidi.

Šogad lauksaimniekiem būs pieejami sekojoši tiešmaksājumu veidi:

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa apkopojusi tehnisko pakalpojumu cenas par 2020. gadu.  Cenu apkopojums tiek veikts, pamatojoties uz novadu lauku attīstības konsultantu iesūtīto informāciju par 46 dažādu tehnisko pakalpojumu cenām visos Latvijas reģionos 2020. gadā. Tehnisko pakalpojumu cenas veidojas, saskaitot degvielas, darbaspēka un pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kā arī pakalpojuma sniedzēja vēlamo peļņu. Tehnisko pakalpojumu cenas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa (bez PVN).

Būves celtniecības galarezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem.  Pirmkārt, no būvprojekta un darbu plānošanas kvalitātes; otrkārt, no izvēlēto būvmateriālu un būvniecības sistēmu kvalitātes; treškārt, no darbu veicēju kvalifikācijas un pieredzes. Aspekts, pret kuru dažreiz attieksme mēdz būt vieglprātīga, ir darbu izpildes kvalitātes atbilstība un novērtējums.

Atkarībā no sezonas biežāk sastopamo darbu veidiem ir vērts izvērtēt sekojošas prasības.

Ķieģeļu mūrēšanā:

* Neatkarīgi no sējuma sistēmas mūrēšanu sāk un beidz ar galinieku kārtu;

Iznācis informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” decembra   numurs. Tajā LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis analizē šī gada mācības un ieguvumus, kā arī ieskicē galvenos nākotnes uzdevumus centra darbā un Latvijas lauksaimniecībā kopumā.

Mehanizācijas un vides eksperts Jānis Kažotnieks stāsta par lauksaimniecības tehnikas izmantošanas izmaksām, un kuros posteņos, prasmīgi saimniekojot, iespējams ekonomēt.

Jaunumi grāmatvedības un nodokļu jomā – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, vienotais nodokļu konts, darbnespējas labu izsniegšanas kārtība.