Latvijā ar kooperatīvu dibināšu līdz šim veicies labi, bet kā kooperācijas sistēmu attīstīt tālāk, kā veicināt izpratni par tās lietderību un zemnieku uzticēšanos tiem? Šie bija galvenie jautājumi, kurus diskutēja starptautiskā konferencē “Tirgus spēka iegūšana – kooperatīvu dzīvotspēja”, kas ar Valsts Lauku tīkla atbalstu notika 25. oktobrī Jaunpilī.
Informatīvais izdevums “Lauku Lapa”
“Lauku Lapa” informē par aktualitātēm lauku attīstībā, uzņēmējdarbībā un lauksaimniecībā. Jaunumi likumdošanā, labas un pārņemamas prakses piemēri dažādās lauku uzņēmējdarbības jomās un speciālistu ieteikumi efektīvākas saimniekošanas nodrošināšanai. Ik mēnesi – kalendārs par svarīgākajiem datumiem, kurus katrs lauksaimnieks nedrīkst aizmirst.
Attīstības finanšu institūcija ALTUM augustā sākusi piedāvāt pilnīgi jaunu valsts atbalsta programmu. Tā domāta tiem aktīvajiem cilvēkiem, kuri darbojas vai vēlas darboties lauksaimniecības, lauku attīstības vai zivsaimniecības nozarē.
Šī ir līdz šim nebijusi valsts atbalsta iespēja, jo paredzēta tikai tiem, kuri saimnieko ārpus lielajām pilsētām un kuriem ir neliels gada apgrozījums, proti, līdz 70 tūkstošiem eiro.
No š.g. 18. oktobra līdz 22. novembrim ir atvērta projektu kārta pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās", "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" un "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā".
Gatavojoties diskusijām par ES lauku attīstības politikas nākotni, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Valsts Lauku tīkla Sekretariātu aktuālāko Eiropas Komisijas piedāvājumu un kā tas ietekmēs mūsu lauku attīstības politiku sabiedrībai skaidrojusi reģionālajos semināros, kā arī noskaidrojusi lauksaimnieku un lauku uzņēmēju domas par Latvijas lauku attīstības nākotni, veicot elektronisku anketēšanu no 6. jūnija līdz 10. jūlijam.
Nākotnes lauku attīstībai Eiropas Komisija (EK) definējusi galvenos Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķus:
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūlija numurs. Tajā tiek apkopoti Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sadarbībā ar Zemkopības ministriju no veiktās lauksaimnieku aptaujas par Eiropas Komisijas 1. jūnijā publiskotajiem regulu priekšlikumiem nākamajam ES plānošanas periodam. Līdz jūlija sākumam aptaujas anketu bija aizpildījuši vairāk nekā 700 dalībnieku, tādējādi ļaujot izdarīt secinājumus, kādus priekšlikumus aptaujas dalībnieki atbalsta, kādus noliedz, un kāds ir viņu viedoklis par vajadzībām lauksaimniecībā un laukos.
Lai veicinātu lauksaimnieciskās ražošanas procesu racionalizēšanu un optimizēšanu lauksaimniecības uzņēmumos, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa, sadarbojoties ar augkopības un lopkopības nozaru ekspertiem un saimniecībām, sagatavojusi gandrīz divsimt bruto segumus dažādu kultūraugu un lopu grupām par 2017. gadu.
No 2018.gada 18.jūnija līdz 18.jūlijam varēs iesniegt projektu iesniegumus atbalsta saņemšanai ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstībai.
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” maija numurs. Tajā paziņojam, ka no maija visus darbu sāks “Pļaušanas serviss”, un zāles paraugi reizi nedēļā tiks ņemti visā Latvijā un rezultāti apkopoti mūsu mājaslapā.
No LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” pārpublicējam žurnālistes Ivetas Tomsones aktuālo interviju ar Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāju Elitu Bengu par Lauku attīstības plāna finansējuma izlietojumu laukos.
Saruna ar Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāju ELITU BENGU par Lauku attīstības plāna līdzekļu izlietojumu laukos.
- Lauku attīstības plāna (LAP) virsmērķis ir pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos laukos. Iepriekšējā plānošanas periodā, 2007.–2013. gadam, laukiem Lauku attīstības plāna ietvaros bija pieejam 1,38 miljardi eiro. Šajā periodā summa ir vēl lielāka – 1,5 miljardi eiro, no kuriem līdz šī gada sākumam bija izlietoti 560 miljoni eiro. Vai šī nauda palīdzējusi sasniegt virsmērķi?
