Daudzi pašnodarbinātie uztraucas par to, ka šogad jāmaksā vairāk valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI), turklāt vēl 5% pensiju apdrošināšanai (PA). Tas ir saprotams. Tomēr aicinu padomāt, – ja nav cita algota darba kā vien pašnodarbinātajam, – no kā viņiem maksās pensiju?
Kopš aizvadītā gada novembra, kad Attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārvaldītais Latvijas Zemes fonds sāka piedāvāt iespēju slēgt zemes reversās nomas līgumu, noslēgti darījumi jau par 17 īpašumu iegādi. Tādējādi kopumā fonds iegādājies 270 hektāru lielas platības Kandavas, Tukuma, Jelgavas, Dobeles, Rundāles, Limbažu un Jēkabpils pusē. Viens no pirmajiem, kurš piedāvāto iespēju izmantoja, bija Jelgavas novada zemnieku saimniecības “Nārzbūti” īpašnieks Juris Ritums.
Turpinām iepazīstināt ar būtiskākajām izmaiņām nodokļu jomā, kas stājas spēkā no 2018. gada 1. janvāra. Sākums – “Lauku Lapas” janvāra numurā.
Izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
LLKC speciālisti sagatavojuši informatīvu materiālu par nodokļu likmēm un citu svarīgu informāciju saistībā ar nodokļiem 2018. gadā.
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” janvāra numurs. Tajā varat lasīt LLKC apgāda vadītājas Ivetas Tomsones interviju ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani par iepriekšējā gada vērtējumu un šāgada svarīgākajiem notikumiem, atzīstot, ka darbs pie ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada noteikti būs viens no faktoriem, kas ietekmēs lauksaimnieku ikdienu.
Iepazīstinām ar būtiskākajām izmaiņām nodokļu jomā, kas stājas spēkā no 2018. gada 1. janvāra. Turpinājums – “Lauku Lapas” nākamajā numurā.
Izmaiņas attiecībā uz algu aprēķinu
Sākot ar 2018. gadu, algu aprēķini kļūs sarežģītāki, ja alga lielāka par 440 eiro, bet toties daudziem pēc nodokļu nomaksas tā sanāks nedaudz lielāka.
Salīdzinājumam ar 2017. gadu nelielajā tabuliņā apkopota algu aprēķiniem biežāk nepieciešamā informācija:
Par aizvadīto gadu lauksaimniecībā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra šāgada darbiem saruna ar LLKC valdes priekšsēdētāju MĀRTIŅU CIMERMANI.
– Kā vērtējat lauksaimniecību kopumā 2017. gadā? Vai lauksaimnieki iemācījušies tik galā gan ar ekonomiskajiem, gan klimatiskajiem satricinājumiem?
Tāpat kā vairākus citus nodokļus, arī PVN no 2018. gada sākuma skars vairākas izmaiņas. Apskatīsim būtiskākās, kas jau ir pieņemtas.
Samazināts reģistrācijas slieksnis. Sākot no 2018. gada 1. janvāra, par PVN maksātāju drīkstēs nereģistrēties, ja apliekamo darījumu summa iepriekšējos 12 mēnešos nav pārsniegusi 40 000 eiro (šobrīd tie ir 50 000 eiro).
Pagaidām nevar droši zināt, kas sagaida pašnodarbinātos no 2018. gada, jo raksta tapšanas laikā nav apstiprināti grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Tāpat, kā jau vēsture liecina, līdz 2017. gada beigām viss vēl var mainīties. Tāpēc šajā rakstā apskatīšu tikai tos jaunumus, kas šobrīd ir zināmi, ar piebildi – tie arī var mainīties. It sevišķi, ja pašnodarbinātie sapratīs situāciju un nolems kaut kā kopīgi izteikt savu viedokli.
