Jaunumi nodokļu jomā

Turpinām iepazīstināt ar būtiskākajām izmaiņām nodokļu jomā, kas stājas spēkā no 2018. gada 1. janvāra. Sākums – “Lauku Lapas” janvāra numurā.

Izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Vienā no iepriekšējiem “Lauku Lapas” numuriem jau informējām, ka pašnodarbinātajiem 2018. gadā būs papildus jāmaksā vēl 5% pensiju apdrošināšanai (PA). Laba ziņa lauksaimniekiem ir tā, ka likumā ir veiktas izmaiņas, uz kurām cerējām, proti, viņiem tas būs jāmaksā tikai reizi gadā līdz 15. aprīlim par gadu kopumā no starpības starp ienākumu un VSAOI gada objektu. Ienākumam, kas nav no lauksaimnieciskās ražošanas, gan būs jāpiemēro 5% PA regulāri katru ceturksni likumā noteiktajā kārtībā. Valsts atbalsts lauksaimniecībai netiek ietverts ar VSAOI un PA apliekamajā ienākumā (likuma 14. pants 2.¹ daļa).

PA 5% nodoklis būs jāmaksā arī par autoratlīdzībām. To maksās izmaksātājs. Ja autoratlīdzības saņēmējs ir arī darba ņēmējs, bet alga nav vismaz minimālā alga, tad no autoratlīdzības jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātajam (32,15%+5%).

Dažiem pensionāriem vai I un II grupas invalīdiem, kas ir zemnieku saimniecības (ZS) īpašnieki, kas nav darba attiecībās ar ar ZS un veic ZS vadīšanu, ja nav iecelts pārvaldnieks, vai personām, kas veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, – nebūs jāmaksā 5% PA nodoklis (likuma 6. pants).

No MK noteikumiem Nr. 827 “Noteikumi par VSAOI veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par VSAOI un IIN” ir izslēgts 37. punkts, kas noteica: “No mēneša, kad pašnodarbinātā ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, obligātās iemaksas tiek veiktas līdz kalendāra gada beigām vai līdz pašnodarbinātā statusa zaudēšanai.” Tātad, sākot ar 2018. gadu, tas vairs nav jāievēro un VSAOI jāmaksā tikai par tiem mēnešiem, kuros ir peļņa, kas pārsniedz 430 eiro.

VSAOI likmes 2018. gadā

VSAOI likmes 2018. gadā būs sekojošas:

* Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic, piemērojot kopējo likmi (nesadalot to darba ņēmēja un darba devēja daļās).

** Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme un tās sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir noteikta likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. panta pirmajā daļā.

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)

Izdots jauns “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums”, kas stājas spēkā ar 1.01.2018. Izmaiņu apjoms ir tik liels, ka ar vienu “Lauku Lapas” izdevumu būtu par maz, lai to aprakstītu. Tā kā VID ir sagatavojis izmaiņas aprakstošu materiālu, kas pieejams VID mājaslapā un ar kuru katrs var iepazīties, kā arī VID rīko seminārus tos skaidrojot, tikai īsumā apskatīsim galveno.

No 2018. gada UIN likme ir 20%. Aprēķins kopumā, šķiet, ir vienkāršāks, lai gan deklarāciju skaits pieaugs. Deklarācija būs jāsniedz katru mēnesi (dažiem ceturksni) līdz 20. datumam. Pirmā deklarācija pēc jaunās kārtības būs jāsniedz līdz 2018. gada 20. jūlijam par pirmo pusgadu. Līdz tam būs tikai jāmaksā avanss (ja tas jāmaksā saskaņā ar 2016. gada deklarāciju) katru mēnesi līdz 20. datumam. Pēc 1.07.2018. avansi vairs nebūs jāmaksā.

Ar UIN apliekamo bāzi veido: aprēķinātās dividendes, dividendēm pielīdzinātās izmaksas, nosacītās dividendes, nosacīti sadalītā peļņa. UIN bāzi pirms aplikšanas ar nodokli dala ar 0,8. Piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi 2018. gada jūlijā ir 100 eiro, tad UIN=100/0,8 *20%=25 eiro.

Nosacīti sadalītā peļņa ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, nedroši debitoru parādi, palielināti procentu maksājumi, aizdevumi saistītai personai, likvidācijas kvota u. c. – viss uzskaitījums jāskatās likumā. Šis objekts ir visriskantākais zemnieku saimniecībām (UIN maksātājām), jo nereti tiek veikti pirkumi, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Tāpēc īpašniekiem vajadzētu ļoti uzmanīties no visādiem izdevumiem, kurus varētu traktēt kā ar saimniecisko darbību nesaistītus. Tas aktuāli ir arī gadījumos, kad no bankas konta nauda izskaitīta (ar vai bez norēķinu kartes), bet grāmatvedībā nav iesniegts attaisnojuma dokuments – čeks vai rēķins. Grāmatvedim būs pienākums tādus izdevumus aplikt ar UIN, jo nebūs pierādījuma tā saistībai ar saimniecisko darbību.

Turpmāk UIN vajadzībām vairs nav jārēķina pamatlīdzekļu nolietojums nodokļiem.

Lauksaimniekiem turpmāk vairs nebūs atlaides par hektāriem, bet gan likuma 14. pants nosaka, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt pārskata gada ar nodokli apliekamo bāzi apjomā, kas atbilst 50 procentiem no summas, kas saņemta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, bet ne vairāk kā par taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto ar nodokli apliekamo objektu kopsummu. Saskaņā ar likumu paskaidrojošo noteikumu Nr. 677 100. punktu ar UIN apliekamo bāzi samazina tajā pārskata gadā, kurā pieņemts lēmums par līdzekļu piešķiršanu neatkarīgi no grāmatvedības uzskaitē veiktā grāmatojuma un faktiskā maksājuma saņemšanas gada.

Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN)

Būtiskākās izmaiņas attiecas uz maksimālo apgrozījumu, – tas ir samazināts līdz 40 000 eiro.

Varēs strādāt tikai vienā MUN uzņēmumā. Pie darba līguma jāpievieno rakstveida apliecinājums no pretendenta, ka viņš nestrādā citā MUN uzņēmumā. Darba līgumā ir jāiekļauj: ka darba devējs ir MUN maksātājs; ka darbinieka IIN un VSAOI nosaka no uzņēmuma apgrozījuma; ka darbinieks ir tiesīgs pievienoties brīvprātīgi VSAOI. Tie darbinieki, kas uz 31.12.2017. strādā vairākos MUN, varēs vēl turpināt darbu vairākos, bet, ja uzņēmums grib arī 2020. gadā saglabāt MUN statusu, tad 2019. gadā vairs nevajadzētu strādāt vairākos.

Attiecībā uz likmi, – ir izņēmums tiem, kam 2016., 2017. vai 2018. gadā apgrozījums pārsniedza 40 000 eiro. Šādi uzņēmumi 2018. un 2019. gadā var piemērot 15% apgrozījumam līdz 52 000. Piemērs – tabulā.

Likums „Par nodokļiem un nodevām”

Skaidras naudas darījumi

Jau kopš 2017. gada 1. janvāra neviens – ne uzņēmumi, ne saimnieciskās darbības veicēji, ne parastas fiziskas personas – nedrīkst veikt darījumu skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Periodam te nav nozīmes, tas netiek skaitīts pa mēnešiem vai gadiem. Nekad nedrīkst veikt šādu darījumu ar kādu citu personu. Piemēram, ja nopērk vieglo automašīnu par 7300 eiro, maksāšana notiek skaidrā naudā, bet pa daļām – pirmais maksājums 1000 eiro tiek samaksāts tā gada maijā, otrs – 1500 eiro tā gada decembrī, trešais 2000 eiro – nākamā gada februārī, atlikušais – nākamā gada martā. Tad tas ir viens darījums, kura kopējā summa ir 7300, kuru nedrīkstēja maksāt skaidrā naudā, neskatoties uz to, ka tas tika maksāts pa daļām. Tādas summas ir jāmaksā caur bankas kontu.

Cīņa pret aplokšņu algām

No 2018. gada janvāra Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskos:

- katra mēneša 25. datumā visus tos darba devējus, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāk;

- tos darba devējus, kas būs sodīti par darba samaksas pārkāpumiem;

- katra mēneša 7. un 26. datumā jebkādu deklarāciju neiesniedzējus, kas kavē vairāk par 15 dienām.

Sākot ar 2018. gadu, bankām līdz 1. februārim būs pienākums ziņot VID par katra cilvēka bankas konta apgrozījuma (ienākošo vai izejošo) summu, ja tā pārsniegs iepriekšējā gadā 15 000 eiro. Līdz 2018. gada 1. jūlijam bankām jāziņo arī par katra cilvēka bankas konta atlikumu uz 01.01.2018., ja apgrozījums kontā būs bijis lielāks par 15 000 eiro. Līdz ar to VID varēs sekot līdzi katra cilvēka izmaiņām bankas kontā un salīdzināt ar savā rīcībā esošo informāciju par algām u. tml.

Turpmāk nevarēs arī izvairīties no, piemēram, nodokļu parādniekam piederošās kustamās mantas apķīlāšanas u. tml. Ja VID konstatēs, ka tiek slēpts ar nodokļiem apliekamais objekts vai izvairās no nodokļu nomaksas, VID varēs apķīlāt jau lēmuma par auditu pieņemšanas dienā, kā arī paziņojuma par neatbilstībām nosūtīšanas dienā un tematiskā akta noformēšanas dienā. Līdz šim tas notika lēmuma paziņošanas dienā, līdz ar to pa vidu no lēmuma pieņemšanas līdz paziņošanai bija laiks, kurā daži pamanījās izvairīties no sava īpašuma apķīlāšanas.

Darījumus apliecinošas VID reģistrētas kvītis

Jau 2017. gada 19. maijā MK noteikumos Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” tika veiktas izmaiņas attiecībā uz kvītīm. Jaunums ir tas, ka stingrās uzskaites kvītis (VID reģistrētas) nav vairs obligāti izsniedzamas, tās var izsniegt tikai, ja pircējs pieprasa. Noteikumu 82.1. punktā tagad ir uzskaitīti visi gadījumi, kad var šādu kvīti izsniegt. Tabulā uzskatāmāk parādītas izmaiņas, kas lauksaimniekiem varētu būt visaktuālākās.

Atgādinājumam par to, kas nav mainīts, bet ir spēkā: kvīti var izsniegt vēl šādos gadījumos:

- par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) sniegtajiem pakalpojumiem;

- par pašu iegūtu vai ražotu preču pārdošanu to ražošanas vietā (izņemot ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas) vai piegādi pircējiem uz vietas, vai šo preču remontu;

- par ēdināšanas pakalpojumiem izglītības iestādēs. Ja samaksa tiek saņemta avansā saskaņā ar skolēnu sarakstu, kvīti izsniedz personai, kas veic maksājumu;

- kā arī noteikumos minētajos citos gadījumos.

Kases aparātus var nelietot arī personas, kuras vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, saņemot samaksu par darījumiem ar maksājumu kartēm un noformējot attiecīgu preču piegādes dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju.

Anda Skadiņa,

Grāmatvedības konsultante