Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu (LAD) izstrādājis nepārstrādāta svaigpiena pirkuma/pārdevuma līguma paraugu, ko pēc vajadzības var izmantot ikviens piena ražotājs, slēdzot līgumu ar piena pircēju.
Vasarā saimniekiem jāpievērš nopietna uzmanība aitu ganāmpulka veselībai, jo īpaši iekšējo un ārējo parazītu kontrolēšanai un apkarošanai.
Ārējie parazīti (ektoparazīti)
Ektoparazīti, kas ietekmē aitas un ar kuriem saskaras aitu audzētāji, ir ērces, utis, mušu kāpuri, spindeles u.c. parazīti, aitām retāk novērojamas ir kašķa ērces.
Acidozi izraisa palielināts pienskābi ražojošo baktēriju daudzums un ātra pienskābes veidošanās. Kā mazināt acidozes risku?
Lai piensaimniecība būtu efektīva, liela nozīme ir laikus un kvalitatīvi izaudzētām telēm – nākamajām slaucamajām govīm. Teles izaudzēšanas izmaksas ir otrās lielākās izmaksas piensaimniecībā aiz lopbarības izmaksām, tādēļ būtiski ir tas, kā tiek izaudzētas teles – potenciālās slaucamās govis. Nozīmīgi iz izaudzēšanas laikā nepieļaut kļūdas, un lai tā noritētu pareizi, kvalitatīvi un laikā. Šogad Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības cents (LLKC) uzsācis demonstrējumu ”Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību, produktivitāti, pēcnācēju kvalitāti”.
"UZMANĪBU! Grupa uz 12.12.2019. saimniecību apmeklējumu ir nokomplektēta. Var vēl pieteikties uz 11.12.2019.
Rakstiet uz rudite.sanzarevska@llkc.lv, ja būs pietiekoši daudz interesentu, organizēsim vēl šādu pasākumu."
SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” decembrī organizē pasākumus piena lopkopībā.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs decembrī organizē pasākumus piena lopkopībā.
11. decembrī: LLKC Aizkraukles birojā, Bērzu ielā 7 Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperti stāstīs par ekonomiskajiem aprēķiniem piena lopkopībā un govju neauglības cēloņu noteikšanas metodēm kā arī LDC informēs par aktualitātēm dzīvnieku reģistrā un pārraudzībā.
Piena lopkopībā viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir piena kvalitāte. Nereti paaugstināts somatisko šūnu skaits ir viens no faktoriem, kura dēļ notiek izmaiņas svaigpienā.
Latvijas piena ražošanas fermās arvien pieprasītāki kļūst slaukšanas roboti. Turklāt slaukšanas roboti ir piedzīvojuši arī būtisku modernizāciju, tāpēc tie labi paveic tiem paredzētās darbības. Latvijā pirmie slaukšanas roboti parādījās pirms 12 gadiem. Automātisko slaukšanas sistēmu pieredze Latvijā kopumā ir neliela, tādēļ atbildes par saimniekošanas efektivitāti nepieciešamas jo drīzāk. Tās var iegūt, apkopojot saimniekošanas gaitā uzkrāto uzskaites datu materiālu, kas noderēs darbības analīzē un, iespējams, arī citām saimniecībās pieredzei.
Svaigpiena sastāvu ietekmē govju šķirne, šķirnes ģenētiskā variācija, govs veselība, vide, apsaimniekošanas prakse, lopbarība un lopbarības izēdināšanas prakse. Lai labāk izprastu slaucamās govs ēdināšanas un apsaimniekošanas nozīmi, Latvijas Lauku un konsultācijas centrs īsteno demonstrējumu “Sabalansētas ēdināšanas nozīme piena sausnas palielināšanā piena lopkopības saimniecībā”.
Novembra numura lielā tēma – aitkopība Latvijā. Vismaz 53 000 jēru gadā tirgum spēj piedāvāt Latvijas aitkopji, un tas ir vismaz trīs reizes vairāk nekā pirms 10 gadiem. Augošais saimniecību un ganāmpulku skaits, pieaugoša izpratne par kvalitatīvu jēru izaudzēšanu tirgus vajadzībām un vēlme saņemt adekvātu samaksu par dzīvniekiem saimniekiem liek sākt diskusiju par kooperāciju. Žurnālā sniedzam ieskatu oktobra beigās Latvijas Aitu audzētāju rīkotajā konferencē “Aitu realizācijas iespējas un kooperācija” pārrunātajā.
