Slaucamo govju ēdināšanas nozīme svaigpiena sausnas satura izmaiņā

Svaigpiena sastāvu ietekmē govju šķirne, šķirnes ģenētiskā variācija, govs veselība, vide, apsaimniekošanas prakse, lopbarība un lopbarības izēdināšanas prakse. Lai labāk izprastu slaucamās govs ēdināšanas un apsaimniekošanas nozīmi, Latvijas Lauku un konsultācijas centrs īsteno demonstrējumu  “Sabalansētas ēdināšanas nozīme piena sausnas palielināšanā piena lopkopības saimniecībā”.

Demonstrējums ierīkots SIA “Kalnāji” Tukuma novada Slampes pagastā, slaucamo govju novietnē ”Līvas”. Pavisam saimniecībā apsaimnieko 496 slaucamās govis ar vidējo izslaukumu 10 500 kg no govs, bet, pārrēķinot uz enerģētiski koriģēto pienu (EKP), vidējais izslaukums 2018. gadā bija 10 900 kg. Saimniecības ganāmpulkā ir viena trešdaļa Holšteinas melnraibās šķirnes govis (HM), viena trešdaļa Holšteinas sarkanās (HS) šķirnes dzīvnieki, un tikpat ir arī sarkano šķirņu slaucamās govis – Latvijas brūnā (LB) un Dāņu sarkanā (DS). Saimniecībā 2013. gadā tika nodota ekspluatācijā novietne ”Līvas”, kas ir būtiski, jo slaucamās govis tiek apsaimniekotas līdzīgos apstākļos.

Demonstrējuma mērķis  ir parādīt sabalansētas ēdināšanas nozīmi piena sausnas palielināšanā dažādu šķirņu slaucamajām govīm.

Sausnas saturs svaigpienā dažādu šķirņu govīm ir 11,5–14,5%. Piena sausnas pamatā ir tauki, olbaltumvielas, ogļhidrāti, minerālvielas un vitamīni. Svaigpienā ir vairāk nekā 250 ķīmisku komponentu, to skaits variē atkarībā no dažādiem faktoriem: ģenētikas, laktācijas fāzes, slaukšanas ātruma, veselības stāvokļa, vecuma, hormonālās sistēmas stāvokļa.  Ģenētika un iedzimtība piena šķirņu govīm veido 55% atšķirību starp olbaltumvielu un tauku saturu. Piena šķirņu govīm pienā ir tauku un olbaltumvielu satura korelācija, normālos apstākļos Latvijas piensaimniecību govju pienā olbaltumvielu un tauku attiecība ir 1:1,15–1,20. Sarkano šķirņu govju vidējie rādītāji ir: piena sausna 13,01%, tauki 4,05% un olbaltumvielas 3,3%. Holšteinas šķirnes govīm vidēji: piena sausna 12,24%, tauki 3,7% un olbaltumvielas 3,16%( pēc USDA-AIPL kopsavilkuma par ganāmpulkiem ar DHI testu). Latvijā iegūtie un apkopotie dati par slaucamo govju ražību liecina, ka Holšteinas melnraibās šķirnes (HM) govju populācijā tauku saturs pienā variē 3,83–3,99%, kas ir par 0,19–0,35% lielāks nekā ārzemju literatūrā minētie ražības rādītāji. Tas norāda uz HM šķirnes Latvijas populācijas augsto ģenētisko potenciālu.

Demonstrējumā paredzēts veikt ēdināšanas organizācijas izvērtējumu, lopbarības ķīmiskā sastāva analīžu vērtējumu un izmantošanu, sastādot optimālas barības devas, veicot barības devu izvērtējumu noteiktu ražošanas mērķu sasniegšanai; veikt apsaimniekošanas apstākļu vērtējumu kvalitatīvas produkcijas ieguvei, veselības stāvokļa uzraudzību, govju ķermeņa kondīcijas vērtējumu un izmaksu uzskaiti.

Šī gada 7. novembrī SIA “Kalnāji” novietnē “Līvas” tika organizēta lauka diena, kurā klātesošie tika iepazīstināti ar slaucamo govju novietni un demonstrējuma dzīvniekiem, kā arī ar iegūtajiem rezultātiem.  Izveidotajā Sarkano šķirņu govju (LB un DS) grupā – 35 govis, vidējās laktācijas dienas, uzsākot demonstrējumu, – 49, grupas vidējais izslaukums – 43 kg, (lielākais izslaukums grupā 53,3 kg, mazākais izslaukums grupā 30,2 kg), vidējā dzīvmasa pirmajā laktācijā – 589 kg, grupas vidējā ĶK – 3 punkti.

Holšteinas melnraibās (HM) – 47 govis, vidējās laktācijas dienas, uzsākot demonstrējumu, – 52, grupas vidējais izslaukums – 39 kg, (lielākais izslaukums grupā 56,6 kg, mazākais izslaukums grupā 23,6 kg), vidējā dzīvmasa pirmajā laktācijā – 571 kg, grupas vidējā ĶK – 2,9 punkti.

Uzsākot demonstrējumu, tika veikti mikroklimata mērījumi ar vairākiem atkārtojumiem, gaismas nodrošinājums novietnē, relatīvais gaisa mitrums, trokšņu līmenis, gaisa plūsma, vides temperatūra, NH₃, CO₂, H₂S. Neviens no mērītajiem rādītājiem nepārsniedz normas robežas, kas liecina par to, ka novietnē tiek novērtēti priekšnoteikumi, lai dzīvnieki justos labi, govis ir tīras, laiku pa laikam tiek papildinātas guļvietas ar smalcinātu salmu masu.

Ēdināšanai nepieciešamos barības līdzekļus lielākoties saražo saimniecībā. Kā rupjā lopbarība saimniecībā tiek saražota zāles, lucernas un kukurūzas skābbarība, kuras kvalitātes rādītāji ir labi. Tā kā saimniecībā vairāk nekā 700 ha platībā tiek audzēti mieži un kvieši, graudu barības nodrošinājums arī tiek plānots no saimniecībā izaudzētā.  Slaucamās govis tiek barotas ar  sagatavotām barības devām, ar (TMR) totāli samaisītu barību, kuru uz barības galda izdala vienu reizi dienā un vairākkārt veic barības piestumšanu. Demonstrējuma govīm barības deva bija līdzīga kā citām govīm attiecīgajās laktācijas dienās un ar līdzīgu izslaukumu: dzīvmasa 638–680 kg, izslaukums 38 kg, tauku saturs 4,2%, olbaltumvielu saturs 3,38–3,58%, laktoze – 4,85%. Barības deva, kuru var aplūkot 1. tabulā, tika sagatavota 22.oktobrī, bet, uzsākot demonstrējumu, līdz pat jaunajai skābbarības ražai saimniecībā rupjās lopbarības īpatsvars varēja būt lielāks, jo arī šī saimniecība cieta no 2018. gada sausuma, līdz ar to ražas apjomi bija pieticīgāki nekā ierasts. Lai gan barības deva tika sastādīta fizioloģiski un izslaukumam atbilstoši, iespaids bija jūtams tieši tauku un olbaltumvielu sastāvā.                                                                  1. tabula.

Barības deva un tās uzņemšanas spēja

Demonstrējuma periodā sausnas uzņemšanas spēja abām grupā svārstījās no 21,5 līdz 23 kg diennaktī, un spēja no 1 kg apēstās sausnas saražot 1,3–1,5 kg piena raksturojama kā efektīva. Periodā (aprīlis, maijs jūnijs) LB no 1 kg apēstās sausnas saražo 1,68–1,78 kg piena, bet HM no 1 kg apēstās sausnas saražo 1,67–1,84 kg piena. 1. un 2. attēlā var iepazīties ar abu demonstrējuma grupu piena izslaukumu šī gada posmā no aprīļa līdz oktobrim, kā faktisko  izslaukumu, tā arī izslaukumu pārrēķinot uz EKP.

1.attēls

Izslaukums sarkano šķirņu (LB un DS) demonstrējumu grupās, kg un EKP vidēji grupā periodā

2. attēls

Izslaukums Holšteinas melnraibo (HM) govju demonstrējumu grupās, kg un EKP vidēji grupā periodā

Ēdināšana un piena sastāvs

Ēdināšanas organizēšana ir labākā piena tauku vai olbaltumvielu problēmu risinātāja.

Saimniecība, kur notiek demonstrējums, ar rupjo barību cenšas nodrošināt 55–68% no sausnas vajadzības, ne mazāk. Rupjās lopbarības uzņemšanu ietekmē vairāki faktori, pamatā sausnas daudzums barībā un augu veģetācijas fāze, arī barības sagremojamība (rupjajai barībai jābūt sagremojamai vismaz 65% no uzņemtā).  

Piena tauku saturs pienā ir tieši proporcionāls apēstajam rupjās lopbarības daudzumam. Slaucamās govis, kurām barības devas pamatā ir kvalitatīva rupjā lopbarība, iegūst pietiekami taukskābes piena tauku sintēzei. Taukskābes ir kokšķiedras bakteriālās sašķelšanas produkti, kas piedalās piena tauku sintēzē. Ja govīm barības devā nepietiek kokšķiedras, tad asinīs pazeminās lipīdu līmenis, līdz ar to samazinās tauku saturs pienā. 3. attēlā var iepazīties ar to, kāds tauku % vērojams demonstrējuma grupu dzīvniekiem, vidēji periodā nodrošinot vienādus turēšanas un apsaimniekošanas apstākļus sarkano šķirņu (LB, DS) un Holšteinas melnraibās  šķirnes (HM) govīm. Līdzīgos turēšanas un ēdināšanas apstākļos  tauku satura atšķirība pienā ir 0,5%.

3. attēls

Piena produktivitātes dati, tauku % demonstrējuma grupu govīm

Ne mazāk nozīmīgs ir cietes daudzums (spēkbarība) attiecībā pret rupjās barības kokšķiedru barības devā. Nepamatoti palielināts spēkbarības (ogļhidrātu) daudzums barības devā var būt iemesls pazeminātam tauku saturam pienā, kā arī var būt riska moments vielmaiņas slimībām.

Olbaltumvielu saturs pienā parasti ir 3,2–3,5%, un to koncentrācija pienā tik lielā mērā nereaģē uz barības vielu izmaiņām un ēdināšanas precizitāti. Zems olbaltumvielu saturs pienā (≤3,10%) norāda uz nepietiekamu enerģijas saturu barības devā. Olbaltuma pazemināšanos novēro, ja govīm deva nav vienāda no dienas dienā, kā arī, ja barības sagremojamība ir samazināta. 4. attēlā var iepazīties ar olbaltuma % pienā demonstrējuma periodā no aprīļa līdz oktobrim, kas abu grupu govīm ir līdzīgi.

4. attēls

Piena produktivitātes dati, olbaltumvielu % demonstrējuma grupu govīm 

Pasaules piensaimniecību pētījumos ir apskatītas dažādas mērķtiecīgi veidotas ēdināšanas stratēģijas, izmantojot bioloģiskās vai parastās barības piedevas, eļļas un sēklas, lai palielinātu piena pārstrādātāju iespējas tālāk saražot dažādus piena produktus.

Atziņas demonstrējumā

• Pārrēķinot uz EKP, demonstrējuma periodā (180 dienās) no vienas LB govs tika iegūts par 306 kg EKP vairāk nekā no vienas HM govs.

• Vidējās barības izmaksas dienā uz govi demonstrējuma periodā bija 3,9 eiro. Pie vienādām barības devām barības izmaksas 1 kg EKP iegūšanai LB grupas govīm bija par 6% mazākas nekā HM grupas govīm.

• Barības devā nodrošinot 55%≤ rupjo lopbarību, novērš SARA (subakūtas spurekļa acidozes) risku.

• Mikroklimata apstākļi novietnē nodrošina labus dzīvnieku veselības rādītājus.

• Limitēta barības deva, īpaši, ja ir kvalitatīvas rupjā lopbarības trūkums, var būt par iemeslu dzīvnieku ražības, atražošanas un piena sastāva rādītāju izmaiņām.

• LB šķirnes govīm piena sausnā tauku % sastāvs ir lielāks nekā HM govīm.

• Ja uzņemtās sausnas kg pret iegūto piena daudzumu pārsniedz 1 kg/1,8 kg, tas var negatīvi ietekmēt dzīvnieku veselību.

• Piena sausnā pazeminātu olbaltumu daudzumu var novērot, ja govs nepietiekoši uzņem sausnas kg, vai ir zema organiskās vielas sagremojamība rupjajā lopbarībā.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Pasākums tiek īstenots Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA. 15. lote. LAD līguma Nr. LAD160419/P20. Informācija par iegūtajiem rezultātiem tiks publicēta LLKC mājaslapā.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.