Lopkopība

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar saimniecību Brūzilu Liellops, kā arī Francijas organizāciju Gènes Diffusion, kas specializējas dzīvnieku ģenētikā un biotehnoloģijās, organizē semināru “Mikrobioms – augstas precizitātes genoma novērtējums”. 

Šī ir jauna, inovatīva metode ganāmpulka izkopšanai, izmantojot genoma un bioma testu rezultātus. 

Pasākuma norise – 2025. gada 5. februārī no plkst. 12.00 līdz 14.45 Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos.

Reģistrācija- NOSLĒGUSIES!

Šoziem daļā Eiropas valstu liellopu novietnēs turpina izplatīties infekciozais katarālais drudzis (zilās mēles slimība), Latvijai tuvākā valsts, kur šī slimība nesen konstatēta, ir Polija. Zilās mēles slimība ir nelipīga, asinssūcēju kukaiņu (miģeļu) pārnēsāta lauksaimniecības un savvaļas atgremotājdzīvnieku infekcijas slimība. Ar to var saslimt liellopi, aitas un kazas, kā arī, piemēram, alpakas, lamas un savvaļā sastopamie atgremotājdzīvnieki – brieži, antilopes, bifeļi u.c. Zilās mēles slimība neietekmē cilvēku veselību un pārtikas nekaitīgumu.

Žurnāla janvāra izdevumā – lielā intervija ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu par zemkopības nozares pārvaldību un šī gada galvenajiem uzdevumiem. “Mums katram jābūt saimniekam savā vietā un savā zemē. Saimniekam ir lielo burtu,” saka Ģ. Krūmiņš, uzsverot, ka viņa mērķis ir strādāt Latvijas izaugsmei. Šī gada lielākie uzdevumi ir birokrātijas mazināšana nozarē, darbaspēka pieejamības jautājums, sapratīga pieeja “zaļo” prasību ieviešanā, kā arī darbs pie pārtikas cenu mazināšanas.

Visbiežāk liellopu elpošanas sistēmas veselības traucējumus novēro jaundzīvniekiem, taču, saimniekojot intensīvi, tos nereti novēro saimniecībās, kurās ir liela dzīvnieku koncentrācija, jo tajās plaši tiek izmantotas dažādas automatizētās iekārtas, kas dzīvnieku novietņu gaisā rada organiskos putekļus un gāzes.

Latvijā genoma testi ir jauns instruments, lai saimnieki varētu precīzāk veidot dzīvnieku izlasi un atlasi. Genoma rezultāti izceļas ar augstu precizitāti un ticamību, bet saimnieki joprojām skeptiski raugās uz iespēju uzsākt genoma testēšanu savā ganāmpulkā, jo nav pārliecināti par ieguldījuma efektivitāti. Aplūkojot demonstrējumā iegūtos rezultātus, varam secināt, ka dzīvnieku izlase, kas veidota, balstoties pēc genoma rezultātiem, spēj jau pirmajā laktācijā atpelnīt līdzekļus, kas ieguldīti genoma noteikšanā, un rada peļņu.

Eiropas Savienības dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), kā arī par 27% palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējās emisijas samazināšanai, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem. 

Žurnāla decembra numurā aptaujājām lauksaimnieku organizāciju pārstāvjus, zemniekus un konsultantus par šogad paveikto un nākamgad iecerēto. Kā atzīst aptaujātie – šis gads nav bijis viegls, taču paveiktais sniedz gandarījumu. Lai sasniegtu labus darba rezultātus, jābūt “ar savu prātu un domāšanu”. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis saka: “Ja mums palīdzēs daba, ja visu saražosim un spēsim līdzvērtīgi konkurēt ar citām valstīm, nākamais gads būs labs.”

Žurnāla novembra izdevumā lasiet jaunākās Eiropas Komisijas ekonomistu prognozes lauksaimniecības preču tirgiem. Vispārējā makroekonomika un pārtikas cenu tendences liecina par varbūtēju pieprasījuma uzlabošanos pēc lauksaimniecības un pārtikas produktiem lielākajā daļā nozaru. Tomēr nākotne joprojām ir pakļauta lielai nenoteiktībai, kas saistīta ar laikapstākļiem, ģeopolitiskiem konfliktiem un dzīvnieku un augu slimībām. Tā teikts 2024. gada rudens īstermiņa perspektīvas ziņojumā.

Pasaulē zinātnieki sublīnisko ketozi definē kā ketozes preklīnisko stadiju. Visbiežāk ar ketozi slimo govis 3-4 laktācijas nedēļā (Kronfeld, 1982), taču arvien biežāk ļoti augstražīgos ganāmpulkos, tiecoties pēc lielāka izslaukuma, subklīnisko un klīnisko ketozi bieži konstatē govīm pēdējās desmit dienās pirms atnešanās.