Vides apstākļu ietekme uz vaislas teļu elpceļu veselību

Visbiežāk liellopu elpošanas sistēmas veselības traucējumus novēro jaundzīvniekiem, taču, saimniekojot intensīvi, tos nereti novēro saimniecībās, kurās ir liela dzīvnieku koncentrācija, jo tajās plaši tiek izmantotas dažādas automatizētās iekārtas, kas dzīvnieku novietņu gaisā rada organiskos putekļus un gāzes.

Noskaidrots, ka 40 % putekļu daļiņu ir ar diametru 4 µm vai mazāk, un tās var nogulsnēties bronhiolu un alveolu līmenī (Kilburn 1984; Kirkhorn and Garry 2000). Negatīvi plaušu veselība tiek ietekmēta tad, ja putekļu koncentrācija pārsniedz 2,4–2,5 mg/m³ novietnes gaisa (Donham et al. 1995; Reynolds et al. 1996). Kalifornijā (Vogel et al. 2012) analizēja putekļu paraugus no piecām fermām un noskaidroja, ka vislielāko negatīvo ietekmi izraisa daļiņas ar 4,2 µm diametru, izsaucot vislielāko iekaisumu veicinošo citokīnu izdalīšanos no makrofāgiem, salīdzinot ar maza izmēra (2,1 µm) un liela izmēra (10,2) µm putekļu daļiņām.

Putekļi kaitē arī cilvēkiem

Analizējot lielo saimniecību gaisa sastāvu, tajā bieži atrod mikrodaļiņas, starp kurām ir alergēni, endotoksīni un peptidoglikāni. Dzīvnieku novietnēs gaisa kvalitāte mēdz pasliktināties barības izdales un kūtsmēslu izvākšanas laikā (Eduar et al. 2004, 2009; Girard and Cormier 2010; Monso et al, 2002). Summējoties iepriekš minētajiem etioloģiskajiem faktoriem, intensīvas apsaimniekošanas apstākļos liellopu ganāmpulkos biežāk novēro dažādas infekcijas slimības, kuras izsauc baktērijas un vīrusi. Pasaulē veiktajos pētījumos apstiprināts, ka dzīvnieku liela koncentrācija dzīvnieku mītnēs, liela organisko putekļu koncentrācija novietņu gaisā veicina ne tikai dzīvnieku saslimšanu ar elpceļu slimībām, bet ar tām arvien biežāk sāk slimot fermu darbinieki. Piemēram Austrijā 3,9 % dzīvnieku novietnēs strādājošajiem konstatēja astmu, veicot tuberkulozes testu, pozitīvu rezultātu konstatēja 18,8–32,7 % (Riedler et al. 2000). ASV veiktajos pētījumos konstatēts, ka biežāk ar astmu saslimst lielo cūku kompleksu darbinieki (Merchant et al. 2005). Eiropas Kopienas elpceļu veselības apsekojumā ziņots, ka augstākais risks saslimt ar astmu bija lauksaimniecībā nodarbinātajiem (Eduard et al. 2009; Kogevinas et al. 1999). Ja organiskajos putekļos esošā endotoksīnu koncentrācija sasniedz 100–200 mg/m³, tad tā var izraisīt organisko putekļu toksisko sindromu, kas izraisa bronhu sašaurināšanos (American Thoracic Society, 1998; Kirkhorn and Garry, 2000).

Jāsāk ar teļiem

Infekcijas slimību izplatību vienmēr var vieglāk kontrolēt un ierobežot teļu novietnēs, kur tos tur individuālajos sprostos vai nelielās grupās. Teļiem piena periodā pamatā novēro dažādas izcelsmes caureju vai pneimoniju. Šajā periodā, veicot dažāda veida preventīvos pasākumus, infekcijas slimības var samazināt pat par 80 %. Piena periodā būtiski ir iegūt veselu teļu, kuram jāizbaro labas kvalitātes jaunpiens, jāizbaro šajā vecumā paredzētie barības līdzekļi, jānodrošina labi higiēnas apstākļi un atbilstoši vecumam labs novietnes mikroklimats. Nedaudz mazāka infekcijas slimību izplatība ir vaislas telēm 4–12 mēnešu vecumā, jo šajā periodā dzīvniekiem pēc piena perioda ir izveidojusies diezgan stabila pasīvā imunitāte. Vienmēr ir izņēmumi. Vislielākā iespēja vaislas telēm saslimt ar respiratorajām slimībām ir pēc 12 mēnešu vecuma karstās vasarās, neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki tiek turēti novietnēs vai ganībās. Visbiežākais respiratoro slimību ierosinātājs ir Mannheimia haemolytica un Pasteurella multocida. Praksē ir pierādīts – lai izvairītos no iespējamās saslimšanas, dzīvnieki ir jāvakcinē.

Iespēja – vakcinācija

Piedāvāto vakcīnu klāsts Latvijā ir pietiekami liels. Katrā konkrētā gadījumā dzīvnieku īpašniekiem vajadzētu konsultēties ar veterinārārstu par infekcijas slimību profilakses programmas izstrādi un ieviešanu saimniecībā. Vēlos uzsvērt, ka pirms vakcinācijas obligāti jāveic respiratoro slimību ierosinātāju laboratoriska identifikācija. Atkarībā no laboratorijas testu rezultātiem veterinārārsts ieteiks piemērotāko vakcīnu un vakcinēšanas shēmu. Vienmēr jāpatur prātā vairāki aspekti. Neviena vakcīna 100 % nepasargā ganāmpulka dzīvniekus no saslimšanas. Pareizi veicot vakcināciju, efektivitāte ir 78–84 %. Jāpārliecinās, vai vakcinējamie dzīvnieki ir klīniski veseli. Parasti pirms vakcinācijas izlases kārtā 5–10 ganāmpulka dzīvniekiem izmēra ķermeņa temperatūru un pārliecinās, vai tā atbilst normai. Ja kādam no vakcinācijai pakļautajiem dzīvniekiem ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, tad vakcināciju atceļ, un ķermeņa temperatūras mērījumus veic visai dzīvnieku grupai. Dzīvniekus ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru nošķir no grupas un ārstē. Nosacīti veselos dzīvniekus novēro 3–5 dienas.

Ja saimniecībā ir pieņemts lēmums vakcinēt dzīvniekus, tad tie saskaņā ar izvēlēto vakcīnu un vakcinācijas shēmu jāvakcinē regulāri katru gadu. Vakcinācija ir ilgtermiņa preventīvs pasākums. Viena dzīvnieka vakcinācija gadā izmaksā ap 50 eiro. Vakcinācijas rezultātus nelielā laika periodā nevar novērot, efekts labākajā gadījumā būs novērojams pēc trīs gadiem, ja saimniecība būs slēgta tipa, respektīvi, neiepirks dzīvniekus no citām saimniecībām.

Visbiežāk dzīvnieku īpašnieki neizprot vakcinācijas būtību, jo īstermiņā neredz vakcinācijas efektivitāti, tādēļ bieži ekonomisku apsvērumu dēļ pārtrauc vakcinēt saimniecībās esošos dzīvniekus vai vakcināciju veic kampaņveidīgi. Šāda dzīvnieku īpašnieku rīcība noved pie tā, ka nelietderīgi ir iztērēti finanšu resursi, dzīvnieki turpina slimot un situācija saimniecībā neuzlabojas. Vienmēr var diskutēt par dažādām dzīvnieku ēdināšanas, turēšanas un izaudzēšanas shēmām, rast dažādus kompromisus, taču jāsaprot, ka ierobežot infekcijas slimību izplatību var tikai, veicot kompleksus pasākumus, kas balstīti uz sanitāriju un higiēnu, savlaicīgu slimo vai persistenti imūno dzīvnieku atklāšanu, savlaicīgu slimo dzīvnieku ārstēšanu un vakcināciju.

Demonstrējums SIA “Rīdnieki”

Veicot respiratorā sindroma cēloņu noskaidrošanu Saldus novada piensaimniecībā SIA “Rīdnieki”, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs demonstrējuma “Plaušu bojājumu ietekme uz vaislas teļu augšanas un attīstības potenciālu” (LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P8, 2. lote) veica vaislas teļu novietnēs mikroklimata mērījumus. Jāatzīst, ka mikroklimats vaislas teļu novietnē ir apmierinošs. Amonjaka koncentrācija (NH₃) 1 m³ gaisa bija 0,36 ppm/m³, CO₂ – 0,22 %, H₂S nekonstatēja. Gaisa plūsma piena perioda teļu novietnē bija nepietiekama – 0,01 m/s, par ko liecināja paaugstināts relatīvais gaisa mitrums RH=83 %, vidējā gaisa temperatūra teļu novietnē 16 °C. Veicot mikroklimata mērījumus novietnē, kurā atradās vaislas gatavību sasniegušās teles, amonjaka koncentrācija (NH₃) 1 m³ gaisa bija 0,38 ppm/m³, CO₂ – 0,18 %, H₂S nekonstatēja. Gaisa plūsma vaislas gatavību sasniegušajām telēm novietnē bija pietiekama – 0,35 m/s, un relatīvais gaisa mitrums bija RH=59 %. Var apstiprināt, ka teļu saslimstību ar respiratoro sindromu piena periodā veicināja nepietiekamā gaisa plūsma un palielinātais relatīvā gaisa mitrums, jo slimību ierosinātāji ļoti strauji vairojas siltā un mitrā vidē.

Viens no demonstrējuma uzdevumiem ir kontrolēt demonstrējuma grupu dzīvnieku augšanas un attīstības rādītājus abos atkārtojumos. Demonstrējuma grupu vaislas teles, kuras sasniegušas 12 mēnešu vecumu, vidējais dzīvmasas pieaugums abos atkārtojumos ir līdzīgs – 0,87 līdz 1,02 kg/d. Ja vērtē individuāli katra dzīvnieka diennakts dzīvmasas pieaugumu, tad otrā atkārtojuma demonstrējuma vaislas telēm, kurām USG =>2, diennakts dzīvmasas pieaugums divām vaislas telēm bija 0,57–0,62 kg/d. Respektīvi, jo lielāki plaušu bojājumi, jo lēnāk norit teļu augšana un attīstība.

Lai saimniecībā ierobežotu respiratorā sindroma izplatību, ir uzsākta visa vecuma liellopu vakcinācija pret infekciozo rinotraheītu, paragripu-3, sicitiāla vīrusa infekciju, Mannheimia haemolytica un Pasteurella multocida.

Ikdienā strādājot un konsultējot piensaimniekus par dzīvnieku veselības jautājumiem, varu secināt, ka vislabākos rezultātus sasniedz tie saimnieki, kuri precīzi ievēro sanitārijas un higiēnas prasības, atbilstoši dzīvnieku vecumam un ražībai baro dzīvniekus un nodrošina tiem piemērotus apstākļus. Saimniecībās, kur šīs lietas pieklibo, ir ļoti daudz darāmā, lai sasniegtu labākos saimniecību ražības rādītājus.