Lopkopība

Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu braucamā tipa saglabāšanā ir nozīmīga izpratne par tipa attīstību un tā saistību ar zirgu izcelsmi, lai efektīvi plānotu turpmāko selekcijas darbu. Tāpēc LLKC kopā ar sadarbības partneriem ierīkojis demonstrējumu “Dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa ērzeļu pēcnācēju kvalitātes salīdzinājums selekcijas efektivitātes noteikšanai”. Iepazīstinām ar starpposmu rezultātiem.

Kā jūs šodien pieņemat lēmumus par savu nākotnes ganāmpulku? Vai tie ir datos un skaitļos balstīti vai arī vairāk paļaujieties uz sajūtām? Piena lopkopībā selekcija, kas balstīta uz genomu novērtējumu,  tika uzskatīta kā revolucionārs solis jau 2009. gadā, bet ideja par ģenētiskā potenciāla uzlabošanu, balstoties uz SNP informācijas, ir bijusi aktuāla jau 90. gados (Hayes, Bowman et al 2009). 

Genoma atklāšana bija pēdējo dekāžu lielākais sasniegums liellopu ģenētikas uzlabošanas instrumentu izstrādē pasaulē.

Žurnāla janvāra izdevumā lasiet stāstu par SIA “Saldus Druva”, ko prasmīgi vada Marita Spundiņa. Uzņēmums šogad atzīmē 30 gadu jubileju, un to sagaida kā viena no valstī modernākajām saimniecībām, kurā lielāko daļu ieņēmumu nodrošina lopkopība. Tas panākts ar mērķtiecīgu darbu, ieguldot cilvēkkapitālā, tehnikā un robotizācijā.

Kādas šogad gaidāmas izmaiņas nodokļu piemērošanā, skaidro LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Linda Puriņa.

Vesela ganāmpulka izveidošana nav iedomājama bez detalizēta saimniecības attīstības plāna, kuru komponentes pamatā nosaka pats saimnieks sadarbībā ar speciālistiem, tajā skaitā veterinārārstu. Veidojot apsaimniekošanas plānu, svarīgi ir to apspriest un izanalizēt no dažādiem skatu punktiem, un tikai pēc pilnībā iegūtas pārliecības, ka izdosies 90 % no ieplānotā, var uzsākt tā realizēšanu. Restrukturizējot un modernizējot saimniecību, jāņem vērā dažādi aspekti, jo daļa no tiem ir saistīti ar vispārējo biodrošību.

Inguna Valdmane savu saimniecību raksturo kā Latvijas lauku amatniecības un dzīvnieku sētu, kurā var ne tikai apskatīt dažādus dzīvniekus un putnus, bet visus arī apmīļot un pabarot. Tie “Mežiņos” šobrīd ir gan visiem it kā zināmie, gan arī īpaši eksotiski: ķengurs, dzeloņcūka, pāvs, alpaka. Tiek loloti populārie Angoras šķirnes truši. Taču, ja pievēršamies vārdam “amatniecības”, tad interesentiem ir iespēja piedalīties Angoras trušu cirpšanā, vilnas vērpšanā, un adītmīļi var pat nopirkt šo dziju, iegādei pieejami arī alpakas un suņu vilnas siltie pavedieni.

Burtnieku pagasta Gredzenmuižas saimnieki Dace Šulce un Jorens Gredzens izkopj savu atšķirīgo dzīvesveidu, ražo kazas piena produktus un iemēģina roku Angoras kazu audzēšanā.

Dace un Jorens saimnieko netālu no Burtniekiem, lauku sētā, ko paši lepni sauc par Gredzenmuižu. Šo īpašumu viņi iegādājušies tikai pirms dažiem gadiem, kad pārcēlās šurp no Dobeles novada, pārdodot tur iekopto sētu.

Mērķis – dzīvot laukos

Laikā, kad ikdienā sastopamies ar dažādiem izaicinājumiem, vēl rūpīgāk jāvērtē faktori, kas ietekmē piena ražošanu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2023. gadā uzsācis demonstrējumu par slaucamo govju genotipa un ēdināšanas kvalitātes ietekmi uz govju piena produktivitātes un atražošanas rādītājiem.

Demonstrējuma saimniecība

SIA “Saldus Druva”, tās ilggadējās vadītājas MARITAS SPUNDIŅAS vadībā, 30 gadu jubileju sagaida kā viena no valstī modernākajām saimniecībām, kurā lielāko daļu ieņēmumu nodrošina piena lopkopība. Tas panākts ar mērķtiecīgu darbu, ieguldot cilvēkkapitālā, tehnikā un robotizācijā.

Žurnāla decembra izdevumā intervija ar zemkopības ministru Armandu Krauzi par nozares aktualitātēm un gaidāmajām reformām pārvaldībā. Gada nogalē Zemkopības ministrijā uzsāktas reformas, atsakoties no diviem valsts sekretāra vietniekiem un uzsākot pārmaiņu procesu struktūrā. A. Krauze: “Vērtējam lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmas ieviešanu, un viens no galvenajiem secinājumiem ir, ka ieviešanas procesa vadīšana ir bijusi ļoti haotiska un nekompetenta. Līdz ar to sekas ir tādas, ka cieš zemnieki”.

Kopš 2022. gada rudens notiek aktīvs darbs projekta “Efektīvs vides un dzīvnieku labturības saimniecību monitorings” ietvaros, lai Latvijas lopkopības sektoram izstrādātu digitālu risinājumu, kas palīdzētu nodrošināt gan saimniecības datu uzskaiti un analīzi vienā vietā, gan arī veicinātu ilgtspējīgu saimniekošanu videi draudzīgā veidā.

Projektu uzsākot, tika veikta detalizēta lopkopības saimniecību vajadzību apzināšana.

Tika izvērtēta Somijas pieredze, dodoties pieredzes apmaiņas braucienā saistībā ar  digitālo tehnoloģiju izmantošanu piena lopkopības saimniecībās.