Lopkopība

LLKC Lopkopības kompetenču centrs Zālēdāju projekta ietvaros otro gadu veic izmēģinājumu par zīdītājgovju auglību un atnešanās pazīmju ietekmi uz ganāmpulka atražošanu un teļu izaudzēšanu. Tēma ir ļoti aktuāla, jo, zīdītājgovju skaitam pieaugot, aizvien aktuālākas kļūst problēmas, kas ganāmpulkos rodas paviršības vai nezināšanas pieļauto kļūdu dēļ.

Zīdītājgovju auglības spēju raksturojošās pazīmes ir teļu ieguve, starpatnešanās periods (SAI), teļu saglabāšana un pirmās atnešanās vecums. Šoreiz vairāk par pirmās atnešanās vecuma ietekmi.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizē apmācības mājputnu, zaķveidīgo, šinšillu kautuvēs strādājošajiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā un MK noteikumiem Nr. 21 „Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības”.

Apmācību struktūra: Kurss sastāv no divām daļām: teorētiskās daļas un praktiskās daļas. Apgūstot abas kursa daļas un nokārtojot rakstisku eksāmenu, tiek saņemts kvalifikācijas sertifikāts.

Ja vēlaties izdzīvot ilgtermiņā, tad vienīgā izeja ir apvienoties kooperatīvā, kas pievieno vērtību zemnieku ražotajai produkcijai un pārdod to tirgū, tā žurnāla “Latvijas Lopkopis” maija numurā saka Eiropas kooperatīvu apvienības COGECA viceprezidents, Lietuvas lauksaimnieku pārstāvis Mindaugs Maculevičs. Viņš skaidro globālās norises lauksaimniecībā, kooperācijas priekšrocības un vērtē Baltijas lauksaimnieku spējas apvienoties savu interešu aizsardzībai. M. Maculevičs: “Tie, kuri domā, ka biznesmeņiem ļoti rūp zemnieku bizness – aizmirstiet!

Zālēdāju projekta ietvaros turpinām rīkot fermu dienu pasākumus izmēģinājumos iesaistītajās saimniecībās. Fermu diena 1. jūnijā notiks Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta SIA “Cimbuļi”. Izmēģinājuma tēma: “Ile de France tīršķirnes aitu māšu auglības, jēru saglabāšanas un nobarošanas rezultātu analīze Latvijā”

Darba kārtība:

Pirmā daļa – Taurenes kultūras namā, “Nēķins”, Taurenes pagasts, Vecpiebalgas novads

Reģistrācija no plkst. 10.30

Pēdējos gados palielinās gan aitu saimniecību, gan ganāmpulku skaits, kas nodarbojas ar tīršķirnes un dažādu krustojuma dzīvnieku audzēšanu. Pasaulē ir pieejams ļoti liels gaļas aitu šķirņu klāsts, kas piemērojams katras konkrētas saimniecības apstākļiem. Tā Latvijā pēdējo trīs gadu laikā savu vietu atradusi Šarolē aitu šķirne, kas tiek audzēta kā tīršķirnē, tā krustojumos.

Līdz 16. jūnijam piena kooperatīviem jālemj, vai pievienoties kopīgai platformai, kuras uzdevums būs nodrošināt Eiropas piensaimnieku cienīgus ieņēmumus Latvijas zemniekiem – kooperatīvu biedriem.

„Mēs PAR Eiropas saimē dzīvojoša Latvijas piensaimnieka cienīgiem ieņēmumiem par pārdoto pienu.” Zem šādas devīzes 12. maijā LLKC telpās uz informatīvu tikšanos-diskusiju sanāca daudzu Latvijas piena ražotāju kooperatīvu vadītāji un pārstāvji.

Tikšanās iniciatori

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ievērojami pieaug lopkopības saimniecību skaits, kas nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Puse no ganāmpulka panākumiem ir atkarīga no vaislas buļļu kvalitātes. Latvijā gaļas liellopu audzētāju ganāmpulki ir nelieli, tādēļ ar kvalitatīvu vaislas buļļu izaudzēšanu nodarbojas neliels gaļas liellopu audzētāju skaits.

Tiekoties ar govju turētājiem, ik pa laikam uzvirmo diskusijas par govju atnešanos un apstākļiem, kādi jānodrošina govīm grūsnības beigu posmā – 10 līdz 15 dienas pirms gaidāmajām dzemdībām. Latvijā līdz šim šie aspekti maz pētīti, taču ārzemju ekspertu viedoklis šajā jautājumā ir sen nodefinēts.

Govīm pirmsdzemdību periodā nepieciešams miers un apstākļi bez stresa. Daudzu Latvijas saimnieku un saimnieču argumenti, ka, tuvojoties dzemdībām, govis ik pa pāris stundām jāpārbauda ir nevietā. Kāpēc tā, ka gadiem uzkrātā pieredze ir jāmaina?