Latvijas tumšgalves un Šarolē aitu izmantošanas iespējas

Pēdējos gados palielinās gan aitu saimniecību, gan ganāmpulku skaits, kas nodarbojas ar tīršķirnes un dažādu krustojuma dzīvnieku audzēšanu. Pasaulē ir pieejams ļoti liels gaļas aitu šķirņu klāsts, kas piemērojams katras konkrētas saimniecības apstākļiem. Tā Latvijā pēdējo trīs gadu laikā savu vietu atradusi Šarolē aitu šķirne, kas tiek audzēta kā tīršķirnē, tā krustojumos.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Zālēdāju projekta ietvaros zemnieku saimniecībā SIA “Ralle” ierīkoja un strādā izmēģinājumā par tēmu: „Šarolē aitu izmantošanas iespējas Latvijā”. Izmēģinājuma laikā aktualizēti jautājumi par aitu izmantošanas iespējām, kas ir svarīgi aitu ganāmpulku apsaimniekotājiem.

Vietējiem apstākļiem piemērotas ir Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, kam raksturīga spēcīga konstitūcija, stipra kaulu uzbūve, plats un garš ķermenis un lieliskas mātes īpašības. Izmantojot šīs aitas krustošanā kā “mātes“ līniju, tās tālāk raksturīgas ar labu auglību, pienīgumu, labām mātes īpašībām, izturību pret slimībām.

Aitas ir veselīgas un piemērojušās Latvijas klimatam. Ļoti labi izmanto esošo rupjās lopbarības bāzi. Latvijas tumšgalves aitas citu šķirņu vidū izceļas ar stipru konstitūciju un piemērotību vietējiem apstākļiem, labām aitu reprodukcijas spējām, auglību un jēru dzīvotspēju, kā arī samērā labu aitu ātraudzību (vaislai pareizi izaudzinātas jaunaitas var uzsākt izmantot 9–10 mēnešu vecumā).

Šarolē gaļas šķirnes aitas ir pazīstama visā pasaulē, un pēdējos gados arī Latvijā. Šarolē šķirnes jēri raksturojas ar labu ganību izmantošanu. No jēriem var iegūt kvalitatīvus liemeņus ar mazu tauku un lielu muskuļaudu īpatsvaru.

Šķirnei raksturīgi aktīvi un auglīgi teķi, – vaislas gatavība iestājas 7 mēnešu vecumā, teķu aktīvais izmantošanas laiks ir 6–7 gadi, to mūža ilgums ir 10 gadi un vairāk.

Aitu mātēm viegla atnešanās, – jēri dzimst robusti, ar smalkiem kauliem. Piedzimstot jēri uzreiz stutējas uz kājām, gatavi uzņemt mātes pienu, ātri pieņemas svarā, ir labs dzīvmasas pieaugums diennaktī. Ja aitu mātei piedzimst viens jērs, tad 40 kg dzīvmasu jērs var sasniegt 8 nedēļu vecumā. Aitu mātēm ir ļoti labi izteiktas mātes īpašības. Aitu māšu auglība ir vidēji 1,8–2,2 jēri no aitas gadā.

Šarolē šķirnes jēri dzimst ar mazu apvilnojumu, tādēļ temperatūrā zem 10 ⁰C jānodrošina atbilstoši turēšanas apstākļi, lai tie nenosaltu. Šarolē šķirne ir vidēja lieluma aitas, ar garu jostasvietu un labi muskuļotu pakaļējo daļu. Pieauguša teķa dzīvmasa ir no 100–150 kg, aitu mātes no 80–100 kg. Galva ir bez vilnas, ar sārti pelēku krāsojumu.

Lai iegūtu labus rezultātus, ne vien šķirnes izvēlei ir liela nozīme, bet arī rupjās lopbarības kvalitātei, kas ir aitu ganāmpulku pamatbarība. No lopbarības kvalitātes ir atkarīgs, cik daudz to vajadzēs izbarot un kāds būs dzīvmasas pieaugums diennaktī.

Tā saimniecībā tika analizēti pašražotie barības līdzekļi – siens, skābbarība un spēkbarības maisījums jēru piebarošanai.

Sienam veiktas analīzes, pļaujot divos dažādos laikos. (skat. 1. tabula). Siens (1) pļauts jūnija vidū un uzglabāts zem jumta, lai nerastos zudumi. Pēc analīzēm var redzēt, ka zāles zelmeņa stiebri bijuši izziedējuši. Kopumā šī siena analīžu rādītāji vērtējami labi, un to varētu izēdināt grūsnām aitu mātēm vai aitu mātēm ar jēriem, vai jēriem nobarošanas periodā.

Siens (2) ir apmierinošas kvalitātes, analīžu rezultāti liecina, kas tas ir pļauts pāraudzis un dabūjis lietu. Šo sienu varētu izēdināt grūsnām aitu mātēm.

1.tabula

Barības līdzekļu analīžu rezultāti

Skābbarības (1) analīžu rezultāti vērtējami kā ļoti labi –

gan kopproteīna daudzums, gan NDF un ADF rādītāji. Šo skābbarību varētu izēdināt laktējošām aitu mātēm vai nobarojamiem jēriem. Arī skābbarība (2), kas pļauta septembra beigās, vērtējama kā labas kvalitātes, kuru var izēdināt nobarojamiem jēriem.

Nobarojamiem jēriem tiek izēdināts spēkbarības maisījums, kura sastāvā ir mieži, kvieši un lopbarības pupas.

Aitas ar jēriem tiek turētas pielāgotā mītnē, kur tās tiek grupētas vairākās grupās: jaunaitas, grūsnās aitu mātes, atnesušās aitu mātes ar jēriem, vaislas teķi.

Jebkuras grupas aitas tiek nodrošinātas ar sausu guļvietu, barību un tīru ūdeni. Uz atnešanās laiku aitas tur individuālos boksos, un dažas dienas pēc dzemdībām tās tiek laistas atsevišķā grupā.

Saimniecībā Latvijas tumšgalves aitu mātes tiek lecinātas ar Šarolē šķirnes vaislas teķi (skat. 2. tabula).

2. tabula

Jēru augšanas rādītāji (LT 50%, SA 50%)

Krustojuma jēru augšanas rādītāji vērtēti gan aitiņām, gan teķīšiem, kuri dzimuši dvīņos. Vidējā jēru dzīvmasa, piedzimstot aitiņām, bija 4,7 kg, bet teķiem 5,1 kg. Pārrēķinot koriģēto dzīvmasu uz 70 dienu vecumu, teķu dzīvmasa bija par 1,0 kg lielāka nekā aitiņām. Uz 100 dienu vecumu tendence saglabājas līdzīga, bet uz 140 dienām teķi ir par 4,5 kg smagāki nekā aitiņas.

Šarolē aitu izmantošana krustojumos ar Latvijas tumšgalves aitu mātēm dod labus rezultātus pēcnācējiem vietējos apstākļos pie nosacījuma, ka jēri tiek nobaroti, izmantojot pašražotu lopbarību un pielāgotus turēšanas apstākļus.

Šarolē šķirnes teķis attīstītās muskulatūras un augšanas ātruma dēļ pēcnācējiem dod iespēju sasniegt kvalitatīvu liemeņa kvalitāti. Citu valstu pieredze rāda, ka sekmīga jēru nobarošana iespējama ar intensīvu barības maisījumu nobarošanas periodā, kad jēri atrodas mītnē. Mūsu apstākļos ir iespējams sagatavot lopbarību ar vidējas un labas kvalitātes rezultātiem, kuru var izbarot jēriem un iegūt kvalitatīvu kautķermeni.

Lai saimniecībās, kurās audzē jērus, kvalitatīvas gaļas ieguve panāktu teicamus rezultātus, ikvienā ganāmpulkā jāpārdomā un jāpilnveido apsaimniekošanas un pārvaldības sistēma.

Daiga Baltiņa,

LLKC lopkopības konsultante