Par Eiropas piensaimnieka cienīgiem ieņēmumiem

Līdz 16. jūnijam piena kooperatīviem jālemj, vai pievienoties kopīgai platformai, kuras uzdevums būs nodrošināt Eiropas piensaimnieku cienīgus ieņēmumus Latvijas zemniekiem – kooperatīvu biedriem.

„Mēs PAR Eiropas saimē dzīvojoša Latvijas piensaimnieka cienīgiem ieņēmumiem par pārdoto pienu.” Zem šādas devīzes 12. maijā LLKC telpās uz informatīvu tikšanos-diskusiju sanāca daudzu Latvijas piena ražotāju kooperatīvu vadītāji un pārstāvji.

Tikšanās iniciatori

Uz tikšanos aicināja „Piena ceļš”, „Māršava” un „Piena loģistika”  – kooperatīvi, kuri partnerībā ar kooperatīvu „Dundaga” jau kopš pagājušā gada meklēja praktiskus risinājumus, kā ilgtermiņā uzlabot mūsu piena ražotāju saimniekošanas apstākļus un rezultātus, pamatā liekot kooperatīvu darbības efektivizēšanu. Šo kooperatīvu pārstāvji ir izveidojuši Latvijas piensaimnieku kooperatīvu darbības apvienošanas risinājumu. Dalību platformā šobrīd nolēmuši turpināt kooperatīvi “Māršava” un “Piena ceļš” un aicina arī pārējos piena kooperatīvus pievienoties tai. Kooperatīvu “Piena loģistika” un “Dundaga” biedri nobalsojuši pret dalību platformā.

Latvija atkal atpaliek no ES svaigpiena tirgus cenu līmeņa

Latvija (un arī – visa Baltija) jau gadiem ir līdere Eiropas piena pārdošanas cenu zemākajā galā, un ar visai lielu atrāvienu. Nav pieļaujams, ka tā turpināsies nākotnē.

Kaut piena tirgus krīze mazliet pierimusi, Latvijas (un būtībā – arī visas Baltijas) piena sektoram kopumā joprojām ir slikti – vidējās piena iepirkuma cenas joprojām ir zemākās Eiropas tirgus koptelpā, un pēdējo mēnešu laikā atsākusi pieaugt starpība starp mūsu un Eiropas vidējām cenām. Un tas arī nav liels brīnums, jo Baltijas valstis ir praktiski vienīgās eksportatkarīgās piena ražošanas zemes Eiropā, kuru piena ražotāju kooperatīvi nekontrolē efektīvu pasaules tirgos strādātspējīgu piena pārstrādes industriju. Reģionā esošā piena pārstrādes industrija praktiski koncentrējas Lietuvā, tā ir ar ļoti izstieptu loģistikas tīklu – lielās bāzes ir Lietuvā, līdz kurienei tomēr piena dabūšana rada konkrētas izmaksas.

Latvijas papildu problēma – sadrumstalotā piena ražošanas struktūra. Joprojām pusi no piena ražo saimniecībās ar mazāk nekā 50 govīm – tas nozīmē apjomu līdz 1 tonnai dienā. Arī kooperatīvu struktūra ir sadrumstalota – šajā jomā darbojas vairāk nekā 20 piena kooperatīvu, vairums ir visai nelieli. Ja vajag 7 organizācijas, lai dienā kopā savāktu 100 t piena, tad tas ir sadrumstalotības apliecinājums.

Tā kā piena industriju nekontrolē piena ražotāji, pat ja industrija būtu konkurētspējīgāka, nevienam no tās, protams, nav intereses sagādāt augstāku cenu piena ražotājam. To varētu risināt industrijas iekšējā konkurence, tomēr konkurence starp industrijas pārstāvjiem Baltijā patiešām ir maza. Katra pašlaik strādājošā piena ražotāju kooperatīva dienā piedāvātā piena apjoms ir neliels, salīdzinot ar piena pārstrādes uzņēmumu darba programmām, un augstāku piena pirkšanas cenu piedāvāšana nav viņu normālā ikdienas interese.

Tikai paši piena ražotāji ir vienīgie ieinteresētie augstākas piena pārdošanas cenas sasniegšanā.

Risinājuma meklējums

Tāpēc tikšanās iniciatori, gandrīz pusgadu strādājot pie praktiskā risinājuma un apskatot dažādas stratēģijas, ir nonākuši pie atziņas, ka piena ražotājiem visā Latvijā patiesībā ir kopējas intereses, bet līdzšinējās atšķirības ir novēršamas. Tāpēc piena ražotāju redzamākā pamatmērķa – sniegt iespēju iegūt lielāku piena pārdošanas cenu – apmierināšanai nav nepieciešamas tik daudzas organizācijas, katra ar savu piena savākšanas un pārdošanas tīklu, savu pārvaldību, savu kvalitātes vadības sistēmu, savu mazo tirgus nišu. 

To visu efektīvāk var izdarīt, apvienojot savu darbību vienotā organizācijā – Latvijas piena ražotāju kooperatīvā.

Darbības apvienošanas platforma  

LPKS „Piena ceļš”, „Māršava” un „Piena loģistika” partnerībā ar kooperatīva „Dundaga” pārstāvjiem šādu praktisku risinājumu ir sagatavojuši. Priekšlikums ir reorganizēt esošos kooperatīvus, apvienojot vienā organizācijā visus reorganizācijā iesaistīto kooperatīvu biedrus, kooperatīvu aktīvus (piena transportu, pārstrādes jaudas, veikalus), piena pārdošanas tirgus, arī pārvaldību un finanses. Apvienotais kooperatīvs iegūst jaunu nosaukumu, jaunus statūtus, jaunu apvienotajā biedru pilnsapulcē ievēlētu vadību, pārņem visus apvienoto kooperatīvu aktīvus un saistības (arī kredītus, ja tādi ir) un turpina apvienoto kooperatīvu saimniecisko darbību pilnā apjomā, pakāpeniski un ar prātu samazinot nevajadzīgās izmaksas, optimizējot piena savākšanas tīklus, pārdošanas maršrutus, arī norēķinu sistēmas ar biedriem un piena piegādātājiem. Tādējādi ietaupot vismaz 0,5 centus uz katru kg pārdotā svaigpiena. Apvienotajam kooperatīvam parādītos arī lielākas manevra iespējas pārdošanas tirgū, kā arī labāka iespēja meklēt un veidot piena eksporta tirgus. Bet ar laiku, palielinoties pārvaldītā piena bāzes apjomam, būs iespēja attīstīt arī kādu investīciju projektu piena pārstrādei tuvāk tā ieguves vietai tepat mūsu zemē. Vērts ievērot, ka ikkatrā gadījumā piena transportēšana uz katriem 100 km attāluma nevar maksāt mazāk par 0,6–0,7 centiem par 1 kg pārdodamā piena. Piemēram, transportējot pienu uz Poliju, reāli tiek izkūpināti gaisā vismaz 3 lieki centi.

Izstrādātā platforma paredz, ka:

-          tiek veidots kopējs piena savākšanas loģistikas tīkls, iespējami efektīvāk aizsniedzot katra biedra saimniecību;

-          tiek ieviesta vienota piena kvalitātes novērtēšanas un piena cenošanas sistēma;

-          kooperatīviem piederošo a/s „Jaunpils pienotava” un SIA „Māršavas piens” piena produktu pārdošanas (produktu pārdošanas veikalu un tirdzniecības vietu tīkls) aktīvi pakāpeniski tiek apvienoti vienotā pārvaldē, efektivizējot arī šo darbības jomu;

-          savāktais (no biedriem, bet arī no nebiedriem iepirktais) piens būtu pārdodams gan jau esošajiem stabilajiem ilglaicīgajiem partneriem, gan, attīstot jaunas ilgtermiņa partnerattiecības ar ieinteresētajiem piena pārstrādes industrijas uzņēmumiem.

Šī platforma ir formulēta dokumentu paketē – statūtu projektā, piena kvalitātes vadības nolikumā, arī piena cenošanas nolikumā. Šo risinājumu tālākai praktiskai īstenošanai savās biedru pilnsapulcēs ir atbalstījuši divu no trim lielākajiem Latvijas kooperatīviem „Piena ceļš” (padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis) un „Māršava” (valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš) biedri. Abi pārējie darba partneri savās pilnsapulcēs no savas individuālās neatkarības zaudēšanas šajā posmā ir nolēmuši atturēties, bet izskatīs sadarbības iespējas ar jaunveidojamo apvienoto kooperatīvu pēc tā reģistrācijas.

Šis apvienotais kooperatīvs, protams, būs tā biedru demokrātiski pārvaldīts, veidojot pārvaldes struktūru atbilstīgi svarīgākajiem principiem – biedru pilnsapulce kā augstākā pārvaldības institūcija, un biedru intereses pastāvīgi pārstāvoša padome, nošķirta no izpildinstitūcijas – valdes, kurā pašu biedru strādāšana nebūtu pieļaujama, lai nerastos interešu konflikts, ar strādājošu revīzijas komisiju, kuras pamatuzdevums raudzīties, lai statūtu, pilnsapulču, un padomes lēmumu normas tiktu izpildītas.

Tādējādi apvienošanas rezultātā izveidojas jauns kooperatīvs ar darbības zonu, kas jau izveidošanas brīdī aptver vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, un tam ir potenciāls būtiski paplašināties. Dienas darba apjoms jau dibināšanas brīdī būtu lielāks par 200 tonnām, darot to par vienu no lielākajiem Latvijas svaigpiena tirgus dalībniekiem. Tas varētu kļūt būtiski lielāks, ja šai platformai pievienotos vēl arī citi kooperatīvi.

LPKS „Piena ceļš”, „Māršava” biedru rīcībai pieņemtās piena kooperatīvu konsolidācijas platformas uzdevums ir primāri panākt iespējami labākos ienākumus no piena ražošanas saviem biedriem, tajā skaitā visupirms efektivizējot loģistikas un pārdošanas izmaksas.

Kur paliek esošās biedru pajas?

Jāuzsver, ka apvienoto kooperatīvu biedri uz jaunizveidoto kooperatīvu pāriet ar savām esošajos kooperatīvos uzkrātajām pajām (to vērtība apvienošanas procesā tiek pārvērtēta atbilstīgi abu kooperatīvu akceptētai metodikai), un, pretēji diskusijās izskanējušajiem viedokļiem, nekādai „Jaunpils pienotavas” un „Māršavas” piena pārstrādes aktīvu izpirkšanai vai saistību nomaksai nekādi līdzekļi nav jāsavāc. Vēlākajā darbībā jaunuzņemto biedru ieguldītās pajas tiks izmantotas kooperatīva pašu kapitāla palielināšanai tā finanšu stabilitātes stiprināšanai, tajā skaitā savas loģistikas flotes attīstībai un citu biedru nolemto attīstības pasākumu finansēšanai, kā arī rezerves fonda izveidei.

Piedāvājums piena ražotāju kooperatīviem 

Tikšanās reizē LPKS „Piena ceļš”, „Māršava” izteica oficiālu piedāvājumu arī citiem Latvijā strādājošajiem piena ražotāju kooperatīviem apsvērt pievienošanos uz šīs platformas izveidojamajai apvienotai jaunai piena ražotāju kooperatīvai sabiedrībai. Pievienošanās principā var notikt divos ceļos – iekļaujoties reorganizējamo kooperatīvu skaitā, un līdz ar to iepludinot visus savus biedrus un, piemēram, arī mašīnas, līdz ar visiem citiem aktīviem un saistībām apvienotajā kooperatīvā un pārtraucot savu darbību (tajā skaitā izbeidzot arī vajadzību finansēt savas organizācijas administrācijas un pārvaldības izmaksas, kādas neizbēgami ir katrai juridiskai personai). Vai, otrs variants – iestājoties par biedru jau izveidotajā apvienotajā kooperatīvā. Bet šajā gadījumā, protams, šī nereorganizētā kooperatīva pārvaldības izmaksas ir jāfinansē pašiem šī kooperatīva biedriem. Interesi par pievienošanos reorganizācijas procesam kooperatīviem vajadzētu paust līdz 16. jūnijam. Un, šādas intereses gadījumā reorganizācijas iniciatori noteikti ir gatavi sniegt informatīvu atbalstu šo interesentu kooperatīvu biedriem par apvienošanās procesa būtību, niansēm, kā arī veicamajām darbībām.

Ko darīt atsevišķajiem piena ražotājiem?

Saprotams, ka šeit iezīmētais kooperatīvu darbības apvienošanas ceļš nav vienas dienas laikā izdarāms. Tas prasīs vēl vismaz vairākus mēnešus darba. Tomēr jau pašlaik ir piena ražotāji, kam var būt vajadzīgs risinājums labākai un stabilākai piena pārdošanai. Tāpēc, ja kādu no kooperatīvos neesošiem piena ražotājiem interesē šāda perspektīva – kļūt par spēcīgākā Latvijas piena ražotāju kooperatīva biedru ar skaidru nākotnes darbības vīziju vismaz tuvākajiem 3–5 gadiem, šis ražotājs jau šodien var vērsties ar iesniegumu par uzņemšanu vienā no sev tuvākajiem kooperatīviem – „Piena ceļā” vai „Māršavā”. Pēc darbības apvienošanas šis piena ražotājs jau automātiski kļūs par apvienotā kooperatīva biedru un partneri.

Apspriešana

Sarunas gaitā tikšanās dalībnieki pauda dažādus viedokļus gan par situācijas redzējumu, gan izklāstīto. Kopējā noskaņa bija, ka kooperācija, protams, ir absolūti nepieciešama piena ražotāju darbības labāku rezultātu sasniegšanai. Ka ir izšķiroši svarīga spēcīgas piena pārstrādes industrijas esamība tepat Latvijā, kā arī eksporta tirgu veidošana. Tomēr pats šāds pilnīgas apvienošanās risinājums daudziem no tikšanās dalībniekiem bija visai negaidīts un varbūt tāpēc pārsteidzošs, kas prasa nopietnāku apsvēršanu. Īpaši uz nesenās kooperatīviem piederošās „Latvijas piena” rūpnīcas darbības neveiksmes fona. Tomēr ir pilnīgi skaidrs – sadarbība piena savākšanas loģistikā un kopējā pārdošanā ir skaidri nepieciešama. Un kāpēc lai tas nebūtu LPKS „Piena ceļš” un „Māršava” piedāvātais risinājums?

Andris Miglavs