Februāra izdevumā diskusijā ar piena nozares ekspertiem skaidrojam iemeslus piena iepirkuma cenu kāpumam un vērtējam, kā pieaugušas piena ražošanas izmaksas. Analizējam, vai pārstrādes uzņēmumi spēj konkurēt ar piena iepircējiem, kas pienu izved no valsts, un vai tie spēj saražot piena produktus par iedzīvotāju pirktspējai atbilstošu cenu. Un kāda ir situācija veikalos, kam jārēķinās ar kovidapstākļu ieviestajām izmaiņām.
Visās ražošanas jomās 21. gadsimtā tiek ieviestas digitālās tehnoloģijas ražošanas procesu vadībai un uzraudzībai. Arī piensaimniecības nozare neatpaliek no pasaules tendencēm.
Demonstrējuma “Dažādu līniju vienas šķirnes teķu meitu kvalitātes salīdzinājums kvalitatīvu jēru ieguvei bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā” īstenošanas laikā SIA “Ances” no dažādu līniju teķu meitu pārojumiem ar Apolona 302 līnijas teķiem dzimušās audzējamās aitas vērtēja atbilstoši Latvijas tumšgalves aitu šķirnes audzēšanas programmas prasībām, papildus veicot ultarosnogrāfijas mērījumus.
Ultrasonogrāfija ir neinvazīva metode, kuru jau vairākus gadus Latvijā izmanto dažādu šķirņu jēru muskuļaudu un taukaudu attīstības novērtēšanai. Pirmie iegūtie rezultāti tika publicēti 2016. gadā[1].
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) izveidotās pētnieku grupas pētījumu “Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā” var nosaukt par plānu Latvija piensaimniecības nozares glābšanai. Tas ir argumentēts, loģisks, racionāls pamats, kā izmantot piensaimniecības nozari nacionālās bagātības vairošanai. Sniedzam nelielu ieskatu pētījumā.
Profesionālās izglītības kompetences centrs (PIKC) “Smiltenes tehnikums” ir viena no modernākajām vidējā līmeņa lauksaimniecības profesionālajām skolām. Audzēkņi te var mācīties mūsdienīgās, renovētās telpās, izmantojot jaunākās iekārtas un tehnoloģijas. Šī ir vienīgā skola, kurā var apgūt veterinārfeldšera zināšanas un viena no retajām, kurā māca lopkopības tehniķus.
No šī gada 1. janvāra stājās spēkā jaunais regulējums – ES regula Nr. 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, kas aizstāj iepriekšējās regulas – Nr. 834/2007 un Nr. 889/2008. Ministru kabineta noteikumi Nr. 485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” turpinās palikt spēkā, līdz tiks izstrādāti un pieņemti jauni.
Noslēdzot 18 mēnešus ilgo izmeklēšanu, Eiropas Parlaments prasa ES dalībvalstīm gādāt par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā un vairāk pārvadāt gaļu, nevis dzīvus dzīvniekus.
Zeme un lopbarība ir resursi, kas nepieciešami gaļas liellopu saimniecībā. No zemes platībām iegūstāmā lopbarība ir noteicošais faktors, lai izšķirtos, kāda veida un apjoma lopkopības nozare tiks attīstīta. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem gaļas liellopu audzēšanā ir ganāmpulka nodrošināšana ar atbilstošu barību. Liellopiem pamatbarība ir rupjā lopbarība, siens, skābbarība, kuras sastāvā ir tauriņzieži, kas lielā mērā nodrošina nepieciešamo proteīna daudzumu.
Žurnāla janvāra izdevumā lasiet interviju ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani. Viņš saka: “Šis gads iesācies ar neizbēgamu pārmaiņu sajūtu. Kovidapstākļi, tam sekojošais cenu sprādziens liecina par briestošām pārmaiņām. Lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā redzam nepieredzēti augstas izejvielu, īpaši piena un graudu, cenas, tas rada sajūtu, ka pārtikas ražošana jau drīz nonāks jaunā lomā”.
