Jūs atrodaties šeit

Drošības policija par drošu rīcību ar ķīmiskajiem izstrādājumiem

Citi

Izstrādājumus, kas satur noteiktas ķīmiskas vielas, ir iespējams ļaunprātīgi izmantot noziedzīgā nolūkā, neskatoties uz to, ka tie pārdoti likumīgai lietošanai. Eiropā arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad krimināli tendētas personas savā rīcībā iegūst šādas vielas vai maisījumus sprāgstvielu pagatavošanai. Būtiskāko risku rada šādu vielu nonākšana teroristu rīcībā.

 

Skaļākais gadījums ar sprāgstvielu prekursoru izmantošanu terora aktā notika 2011. gadā Norvēģijā, kad Anderss Breiviks, izmantojot amonija nitrātu, organizēja sprādzienu Oslo valdības ēku rajonā. Ar savu noziegumu A. Breiviks radīja bailes no “vientuļā vilka”, terorista, kurš darbojas pilnīgā vienatnē un kurš pievērš drošības iestāžu uzmanību tikai tad, kad ir jau par vēlu.

Lai ierobežotu sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un to nelikumīgu izmantošanu, tajā skaitā preventīvi samazinātu terora aktu īstenošanas iespējas, Eiropas Savienība ir noteikusi centralizētu mehānismu sprāgstvielu prekursoru apritei. Tā 2013. gada 15. janvārī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 98/2013 “Par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu” (turpmāk – Regula). Kopš 2014. gada 2. septembra tā ir piemērojama Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Regulas mērķis ir padarīt uzņēmējdarbībā iesaistītās personas piesardzīgas un uzmanīgākas gadījumos, kad saistībā ar sprāgstvielu prekursoriem ir saskarsme ar aizdomīgiem darījumiem, zādzībām un pazušanas gadījumiem.

Sprāgstvielu prekursori ir noteiktas vielas un/vai maisījumi, kas var tikt ļaunprātīgi izmantoti nelikumīgai sprāgstvielu pagatavošanai.

 

Regulā minētās vielas:

 

I Pielikums – Vielas, ko nedara plaši pieejamas sabiedrības locekļiem ne atsevišķi, ne tās saturošos maisījumos, izņemot tad, ja to koncentrācija ir vienāda ar noteiktajām robežvērtībām vai zemāka par tām:

Ūdeņraža peroksīds (12%)

Nitrometāns (30%)

Slāpekļskābe (3%)

Kalcija hlorāts (40%)

Kālija perhlorāts (40%)

Nātrija hlorāts (40%)

Nātrija perhlorāts (40%)

 

II Pielikums – Vielas atsevišķi vai maisījumos, attiecībā uz kurām ziņo par aizdomīgiem darījumiem:

Heksamīns

Sērskābe

Acetons

Kālija nitrāts

Nātrija nitrāts

Kalcija nitrāts

Kalcija amonija nitrāts

Amonija nitrāts (ja slāpekļa masa attiecībā pret amonija nitrātu ir 16% vai lielāka)

Saskaņā ar Regulu valstī ir jāizveido viens vai vairāki kontaktpunkti ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, pazušanas gadījumiem vai zādzībām. Latvijā kā kontaktpunkts ir noteikta Drošības policija.

Saistībā ar sprāgstvielu prekursoriem 2014. gada 29. novembrī stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot atbildību par neziņošanu par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, to zādzībām un citiem incidentiem (165.10 pants), kā arī par ierobežotu sprāgstvielu prekursoru neatļautu pārdošanu, nodošanu, iegādāšanos un glabāšanu (167.3 pants).

Ziņošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2015. gada 3. marta noteikumi “Kārtība, kādā ziņo par sprāgstvielu prekursoriem”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskas vai juridiskas personas, kas tirgū piegādā ražojumus vai sniedz pakalpojumus, ziņo par Regulas I un II pielikumā uzskaitīto vielu un to saturošo maisījumu vai vielu aizdomīgiem darījumiem, pazušanas gadījumiem un zādzībām. Noteikumos ir minēts, ka Regulas izpratnē kontaktpunkta funkcijas pilda DP, kā arī noteikti kontakti  ziņošanai – tālruņa numurs 67208999 un speciāli šim nolūkam izveidotais e-pasts: kontaktpunkts@dp.gov.lv. Ziņošana Nacionālajam kontaktpunktam jāveic nekavējoties.

Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem, pazušanas gadījumiem un zādzībām

Aizdomīgs darījums, kā tas ir definēts Regulas 3. pantā, ir jebkāds darījums, kas attiecas uz pielikumos uzskaitītajām vielām vai maisījumiem, vai tos saturošām vielām, tostarp darījumi, kuros iesaistīti profesionāli lietotāji, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka vielu vai maisījumu ir paredzēts izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai. Aizdomīgs darījums ir jebkāds prekursoru pirkums, kas atšķiras no parastajām pirkuma īpatnībām vai mijiedarbības. Tādi ir, piemēram, gadījumi, kad iespējamais klients (profesionālis vai neprofesionālis) šķietami nav pārliecināts par paredzēto lietojumu, šķietami nepārzina paredzēto lietojumu vai nespēj to ticami izskaidrot, gatavojas pirkt neparasti lielu vielu daudzumu vai vielas neparastā koncentrācijā un  kombinācijās, nevēlas uzrādīt personu vai dzīvesvietu apliecinošus dokumentus, vai uzstāj, ka izmantos neparastus samaksas paņēmienus, tostarp lielus skaidras naudas daudzumus.

Komersantiem ir tiesības atteikt aizdomīgu darījumu.

Pienākums ziņot kontaktpunktam ir arī par būtiskiem prekursoru pazušanas vai zādzību gadījumiem, – ziņošana attiecas uz gadījumiem, kad trūkst jebkādu zādzības pēdu, pazūd nozīmīgi vielas apjomi, kā arī pazušana notiek īsā laika periodā.

 

Savlaicīga informācijas sniegšana ir būtiska, lai novērstu personu prettiesiskās aktivitātes un garantētu sabiedrības drošību. Bez privātā sektora atbalsta tiesībsargājošās institūcijas vienatnē nebūs spējīgas nodrošināt drošību vai strādāt preventīvi.

 

Ziņošanas veidi:

 

Drošības policija saņemto ziņojumu izvērtēs un uzņēmējam sniegs savu atzinumu. Ja netiks atrastas ļaunprātīgus nodomus raksturojošas indikācijas, Nacionālais kontaktpunkts par to informēs uzņēmēju, un uzņēmējs būs tiesīgs izlemt par labu darījumam. Savukārt, ja, veicot nepieciešamo pārbaudi, atklāsies aizdomīgas darījuma detaļas, Nacionālais kontaktpunkts informēs ziņotāju par lēmumu un vienosies ar to par informācijas apmaiņu. Tālāk ar ziņotāju jau sazināsies izmeklētājs.

Ieteikumi pazušanas gadījumu un zādzību novēršanai un atklāšanai

Lai izvairītos no iespējamām nepatikšanām, Nacionālais kontaktpunkts iesaka savā uzņēmumā konstatēt problemātiskos izstrādājumus. Problemātiskie izstrādājumi ir tie, kuros sarakstā minētā viela ir viena pati vai kā galvenā sastāvdaļa, kā arī viela ir vienkārša maisījuma sastāvā (parasti tādā maisījumā ir mazāk par piecām vielām).

Izstrādājumi, kuri satur mazāk nekā 1% Regulas pielikumos minētās ķīmiskās vielas, vai mākslīgie mēslojumi, kuri nav marķēti ar slāpekļa satura simbolu (N), kopumā nav jāuztver kā problemātiski.

Informējiet savus darbiniekus par problemātiskajiem izstrādājumiem, par to, kam pievērst uzmanību un kā ziņot. Ja iespējams, izvietojiet izstrādājumus tā, lai darbiniekiem būtu viegli tos novērot un uzmanīt.

Uzglabāšana:

  • Pret ielaušanos drošas noliktavas vai glabātuves izmantošana;
  • Videonovērošanas kameru izvietošana gan noliktavā, gan tās ārpusē;
  • Liegt piekļuvi tiem darbiniekiem, kuru darbs nav saistīts ar noliktavu un tās saturu;
  • Liegt piekļuvi nepiederošām personām.

Transportēšana:

  • Aizsardzības pasākumi pret zagļiem, kā, piemēram, fiziskas barjeras (papildus slēdzamas tvertnes);
  • Izmantot uzticamu transporta pakalpojumu sniedzēju;
  • Uzticami, pārbaudīti darbinieki, kas veic transportēšanu;
  • Izvairīšanās no nevajadzīgām garām stāvēšanas pauzēm transportēšanas laikā.

Pazušanas gadījumu un zādzību identificēšana:

  • Izveidot detalizētu pirkumu, pārdošanas un uzglabāšanas ierakstu un uzskaites sistēmu;
  • Periodiskas noliktavā esošo produktu pārbaudes ar mērķi identificēt zudumus;
  • Datu uzglabāšana vismaz 5 gadus.

Pilns Regulas teksts (ar pielikumiem) ir pieejams EUR-LEX interneta vietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013R0098&from=LV

 

Drošības policijas Pretterorisma centra informācija

 

Publicitātes foto

Foto Galerija: 

Pievienot komentāru