Slaucamo govju ilgmūžība, to ietekmējošie faktori

Slaucamo govju audzēšanas ekonomisko izdevīgumu raksturo ilgmūžības rādītājs, kas literatūrā tiek aprakstīts ar jēdzienu „govs produktīvais mūžs”.

Govs produktīvo mūžu vērtē no brīža, kad govs pievienojas ganāmpulkam kā pirmpiene, līdz brīdim, kad tā iziet no ganāmpulka. Piena lopkopībā govs ilgmūžību raksturo:

• laktāciju skaits;
• kopējais saražotais piena daudzums mūžā;
• piena daudzums vienā mūža dienā, vienā produktīvā mūža dienā, vienā slaukšanas dienā.

Govju izmantošanas efektivitāte atkarīga ne tikai no mūža ilguma, bet arī no govs produktivitātes – izslaukuma un teļu ieguves. Govs produktīvo mūžu tieši ietekmē ārējās vides faktori – ēdināšana, turēšana, ganāmpulka vadība, kā arī ģenētiskie faktori – eksterjera pazīmes. Bieži vien nepiemērotie vides apstākļi var būt par iemeslu dzīvnieku piespiedu brāķēšanai, kas traucē efektīvāk izmantot selektīvo brāķēšanu.

LLKC organizētās interešu grupas (IG) ietvaros tika analizētas četras Zemgales reģiona saimniecības, lai noskaidrotu 2015. gadā no ganāmpulkiem izslēgto govju izmantošanas ilgumu un saražoto piena daudzumu mūžā.  Lielākā ar 110 slaucamām govīm bija D saimniecība, bet mazākā B – 20 govis. C saimniecībā bija 26, bet A saimniecībā 21 govs.

Ganāmpulkā esošo govju vidējais vecums bija 2,7 laktācijas. Galvenie izslēgšanas iemesli bija traumas, vielmaiņas slimības, sarežģījumi dzemdībās, mastīts un ar atražošanu saistītas problēmas. Lielāko īpatsvaru no visām izslēgtajām sastādīja govis, kuras nevar apsēklot – 42,3%.

Lai analizētu 2015. gadā no ganāmpulkiem izslēgto govju izmantošanās efektivitāti, tika vērtēti trīs saimniecību pārraudzības rezultāti, jo ceturtā saimniecība (A) pārraudzību sākusi 2015. gadā, tādēļ nebija iespējams aprēķināt govs mūžā saražoto piena daudzumu. Pārējo trīs saimniecību ilgmūžību raksturojošie rādītāji atspoguļoti 1. tabulā.

1. tabula. Ganāmpulku govju vidējais mūža ilgums un izslaukums 2015. gadā izslēgtajām govīm

Pētījumi Vācijā pierādījuši, ka piena ražošana virs 32 000 kg izslaukuma govs mūžā ir efektīva. Interešu grupas ganāmpulkos vidējie rādītāji neliecina par efektīvu piena ražošanu. Zems ir iegūtais vidējais izslaukums mūžā no govs, kritiska ir telīšu apsaimniekošana (pirmā atnešanās 27,6–33,6 mēnešos). Jaunākie ārzemju autoru pētījumi liecina, ka ienesīgākais telīšu pirmās atnešanās vecums ir 22–23 mēneši. Katrs mēnesis virs šī vecuma dod 5% papildu izmaksas no kopējām teles izaudzēšanas izmaksām. Slaucamo govju ganāmpulkos lielāko izmaksu daļu veido lopbarība un veselīgas teles izaudzēšana. Vēlā telīšu atnešanās ne tikai palielina izmaksas, bet arī ierobežo piena turpmāko ražošanu nākamajās laktācijas. Govs turpina augt līdz 4. laktācijai, kad tā sasniedz arī augstāko izslaukumu (Jud Heinrichs). IG iegūtie dati rāda, ka no ganāmpulkiem izgājušo govju vidējais laktāciju skaits bija 1,6–3,8 laktācijas.

Viens no ilgmūžības ietekmējošiem faktoriem ir pareiza dzīvnieku ēdināšana. Liela daļa slimību, piemēram, apgrūtinātas dzemdības, placentas aizture, endometrīts, tesmeņa tūska, kā arī vielmaiņas traucējumi ir nesabalansētas ēdināšanas sekas. Svarīga ir izēdināmās rupjās un koncentrētās lopbarības attiecības ievērošana, tādējādi nodrošinot efektīvās kokšķiedras daudzumu veselīgai govs spurekļa videi. Nodrošinot lopus ar kvalitatīvu rupjo lopbarību, t.i., skābbarību, būtiski var samazināt gan piena pašizmaksu, gan uzlabot dzīvnieku veselības stāvokli. Piens jāiegūst pēc iespējas vairāk no rupjās lopbarības. IG saimniecībās iegūtie dati apkopoti 2. tabulā.

2. tabula. Piena ieguve no rupjās lopbarības

Aprēķini veikti, izmantojot datus par gadā patērētās spēkbarības daudzumu, lai parādītu saimniekošanas tendenci. Apskatot 2. tabulā atspoguļotos datus, var secināt, ka A saimniecībā strādā efektīvāk par pārējām trim saimniecībām, jo mērķis pienu iegūt no rupjās lopbarības ir 40–45% no gada izslaukuma, bet spēkbarību izbarot 250–270 gr uz 1 kg piena.

Izmantojot skābbarības analīžu datus, var aprēķināt rupjās lopbarības raksturojošos rādītājus, kas parādīti 3. tabulā.

3. tabula. Rupjās lopbarības raksturojošie rādītāji (pēc Viskonsinas Universitātes profesora Dana Andersandera datiem)

IG saimniecību skābbarības analīžu rezultāti apkopoti 4. tabulā.

4. tabula. Skābbarības analīžu rezultāti 2015. un 2016. gadā

Izmantojot 5. tabulas tauriņziežu, stiebrzāļu maisījumu kvalitātes standartus, varam novērtēt iegūtās skābbarības kvalitāti.

5. tabula. Zāles skābbarības kvalitātes standarti

5. tabulā zaļā krāsā iezīmēti labākie rezultāti, sarkanā – sliktākie. Augstākās kvalitātes skābbarības saimniecībās nav, bet 5 skābbarības paraugi pēc 3. tabulas datiem raksturojami kā labas kvalitātes rupjā lopbarība.

Ņemot vērā iepriekš minēto, saimniekiem būtu jāsaprot un jāprot izvērtēt savas saimniekošanas iekšējās rezerves. Gan kontrolētas teles izaudzēšanas, gan produktivitātes kāpināšanas, gan govs ilgmūžības palielināšanas būtiski ietekmējošais faktors ir dzīvnieku sabalansēta (efektīva) ēdināšana, kuras pamatā ir rupjā lopbarība ar labu apēdamību un augstu sagremojamību.

Ziedīte Bimšteine, LLKC vecākā speciāliste lopkopībā, Jēkabpils Konsultāciju biroja vadītāja