Par minimālajām sociālajām iemaksām

Daudz jautājumu radies saistībā ar minimālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas būs jāaprēķina, sākot ar 2017. gada 1. janvāri.

Raksta tapšanas brīdī izmantota likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” redakcija uz 2016. gada novembra beigām, un jāņem vērā, ka likumā līdz 2016. gada nogalei varētu būt arī kādas izmaiņas. Tāpēc ir rūpīgi jāseko līdz jebkurām izmaiņām normatīvajos aktos!

Minimālo sociālo iemaksu piemērošanu nosaka likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.³ pants, kas stāsies spēkā ar 2017. gada 1. janvāri.

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka ar 2017. gada 1. janvāri par ikvienu darbinieku neatkarīgi no tā, vai viņš strādā pilnu vai nepilnu darba dienu, vai tikai noteiktu stundu skaitu kalendāra mēnesī, darba devējam par viņu ir jāmaksā minimālās iemaksas.

Tās veic arī mikrouzņēmumi par katru no saviem darbiniekiem neatkarīgi no mēneša apgrozījuma.

Mēneša minimālo iemaksu objekts 2017. gadā ir 3/4 no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. 2017. gadā minimālā mēneša alga ir 380 eiro, tātad minimālo obligāto iemaksu objekts ir 285 eiro.

Ar 2018. gada 1. janvāri minimālo iemaksu objekts būs pilna minimālā mēneša darba alga.

Minimālās iemaksas aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kas vispārējā gadījumā ir 34,09 %. Tātad, ja minimālo iemaksu objekts ir 285 eiro, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekam, kurs apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, būs 97,16 eiro. Ja, piemēram, darbiniekam par mēnesi aprēķinātā darba alga ir 145 eiro, tad iemaksas, kas par viņu veicamas, būs 97,16 eiro apmērā (t. i., aprēķinātas no 285 eiro nevis no 145 eiro).

Parastajā nodokļu režīmā esošiem darba devējiem no faktiski aprēķinātā ienākuma sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic par šādām personu grupām:

• vecuma pensiju saņēmējiem;
• personām, kurām līdz vecuma pensijas piešķiršanai ir palikuši pieci gadi vai mazāk un kas pirms tam vismaz 12 mēnešus nav bijusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā;
• personām ar I un II grupas invaliditāti;
• pirmos trīs mēnešus personai, kas pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju;
• jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, kuri mācās vai studē;
• notiesātajam, kas soda izciešanas laikā strādā; 
• darba devējam, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā, darba ņēmējam periodā, kad tas ir cita darba devēja – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – darbinieks.

Ja darba devējs darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, tad šīm personu kategorijām minimālās iemaksas būs jāveic no iemaksu objekta 3/8 apmērā no minimālās mēnešalgas (2017.  gadā no 142,50 eiro).

Darba devējs, kurš nodokļus maksā vispārējā režīmā

Minimālās iemaksas veic tas darba devējs, kuru darba ņēmējs savā algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmējis kā galveno ienākuma gūšanas vietu. Ja darbinieks algas nodokļa grāmatiņā nav atzīmējis nevienu ienākuma gūšanas vietu, VID vienas darba dienas laikā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) informē par to darba devēju, kurš pirmais ir iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu, un turpmāk viņam ir jāveic minimālās iemaksas par šo darbinieku. Tāpat VID informē darba devēju par to, ka minimālās iemaksas turpmāk par konkrēto darbinieku var neveikt. Darbinieks var algas nodokļa grāmatiņā mainīt savu izvēlēto galveno ienākuma gūšanas vietu.

Darba devējs, kurš maksā mikrouzņēmumu nodokli

Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa likme no 9% tiek samazināta uz 5%.

Darba devējs, kurš ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, minimālās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) no saviem līdzekļiem par katru mikrouzņēmuma darbinieku veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Minimālās iemaksas veic visi darba devēji – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – par katru savu darbinieku arī tad, ja konkrētais darba ņēmējs strādā pie vairākiem darba devējiem.

Linda Puriņa, LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja